E-ARK Consortium
Darbseminārs notika Briselē otrdien, 28. maijā, un tajā piedalījās aptuveni 50 cilvēku gan klātienē, gan tiešsaistē. Divu stundu pasākums bija vērsts uz jaunāko risinājumu, ieviešanas pieredzes un mūsdienīgu pētījumu prezentēšanu ģeotelpisko ierakstu saglabāšanas jomā. Prezentētāji apsprieda arī pašreizējos jautājumus, problēmas un digitālo ģeotelpisko ierakstu ilgtermiņa saglabāšanas un pieejamības nozīmi.
Semināru atklāja Eiropas Komisijas CNECT ĢD politikas speciālists Fulgencio Sanmartín, kurš savā atklāšanas runā uzsvēra eArhivēšanas nozīmi programmā DIGITAL Europe. Viņš arī uzsvēra ģeotelpisko ierakstu nozīmi un svarīgo saikni ar 3D digitālo kultūras mantojumu. Galu galā viņš arī komentēja, ka šajā jomā ir vajadzīgi vairāk apmācības resursu.
Pirmajā runā eArchiving konsorcija dalībnieki iepazīstināja ar jaunākajām eArhivēšanas satura informācijas tipa specifikācijām (CITS) digitālajiem ģeotelpiskajiem ierakstiem. Gregor Završnik no Geoarh.si parādīja, ka pamatspecifikācijā nav būtisku izmaiņu, jo tās vispārējais dizains veicina pieņemšanu. Tomēr specifikācijas īstenošanas pamatnostādnēs tika ieviests jauns saturs. Pamatnostādnēs tagad ir sniegti arī piemēri par to, kā organizācijas var izmantot CITS mapju struktūru saistīto datu elementu glabāšanai, un norādītas unikālo pastāvīgo identifikatoru izmantošana. Sarunas otrajā daļā Anita Graser no Austrijas Tehnoloģiju institūta iepazīstināja ar jauno dokumentācijas publicēšanas procesu un to, kā lietotāji var labāk sniegt savu viedokli un saturu ar GitHub starpniecību.
Otro sarunu prezentēja Ivars Bergmanis un Sanita Krūmiņa no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LGIA). Viņi iepazīstināja ar savu pieredzi un ģeotelpiskā mantojuma digitalizācijas projekta apjomu. Projekts ietvēra LGIA ģeotelpiskās informācijas fonda digitalizāciju, tostarp attālās izpētes fondus, piemēram, aerofotogrāfijas materiālus un Vēsturisko ģeotelpisko materiālu fondus no visām disciplīnām un laika posmiem no 1900. gada līdz mūsdienām. Projekts turpinās, un to plānots pabeigt 2030. gadā. Piekļuve digitālajiem ģeotelpiskajiem materiāliem veicinās saimniecisko darbību, jo tā saīsinās lēmumu pieņemšanas laiku.
Trešo runu prezentēja arī ģeotelpiskās kopienas loceklis Markuss Jobsts no Austrijas Federālā metroloģijas un mērīšanas biroja. Viņa runa bija vērsta uz perspektīvām nākotnes prasībām attiecībā uz uz pakalpojumiem orientētu arhitektūru un mākslīgo intelektu. Galvenais vēstījums bija tāds, ka šodienas ģeotelpisko ierakstu vērtība izriet no to savstarpējās saiknes un tai jābūt pieejamai pat pēc tam, kad tā ir arhivēta. Vēl viens aspekts, kas mums ir jāsaglabā, ir datu atklāšana, izmantojot digitālā objekta identifikatora (DOI) kodus, ko saņem katrs objekts. Noslēgumā viņš norādīja, ka ir ļoti vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas, lai saglabātu pašreizējās tehnoloģijas, piemēram, SOA un ģeotelpisko zināšanu infrastruktūru.
Pēdējo sarunu vadīja Marjan Ceh no Ļubļanas Universitātes Slovēnijā. Viņš iepazīstināja ar pētījumu, kurā tiek apsvērta Ģeogrāfiskās telpas universālā ontoloģija (UOGS) kā instruments ģeotelpisko ierakstu interpretēšanai un atkalizmantošanai gan cilvēkiem, gan mašīnām. Pasaulē, kurā MI rīki, piemēram, tērzēšanas GPT, rada lielu vērtību, ir nepieciešams pastāvīgs veids, kā saglabāt zināšanas un organizēt ierakstus, lai šīs AI sistēmas sniegtu precīzākus rezultātus. Un Ontoloģija ir viena no atbildēm uz šo semantiskās infrastruktūras problēmu. Pēc īsa ievada semantiskos koncepcijās viņš ierosināja izmantot UOGS kā semantisku atsauces sistēmu, ar kuras palīdzību mēs varētu salīdzināt dažādas ģeotelpisko datu pārvaldības sistēmas laika gaitā un savā starpā. Tas varētu arī palīdzēt saskaņot dažādas ģeotelpiskās informācijas datubāzes, kas galu galā tiks arhivētas vienā valsts arhīvā, kā arī dažādos valstu arhīvos ES.
Tagad ir pieejamas publicētās pasākuma prezentācijas, un tuvāko nedēļu laikā tiks publiskoti ieraksti.