Digitālo tehnoloģiju integrācijai enerģētikas un mobilitātes sistēmās ir izšķiroša nozīme šo ilgtspējas mērķu sasniegšanā. Nesenajā Fraunhofera Lietišķo informācijas tehnoloģiju institūta (FIT) ziņojumā, ko atbalstīja Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (DG CONNECT), ir pētīts digitālo infrastruktūru pārveidojošais potenciāls, lai veicinātu dekarbonizāciju enerģētikas un mobilitātes sasaistē.
Starpnozaru integrācijas nepieciešamība
Lai sasniegtu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai enerģētikas nozari savienotu ar mobilitāti, rūpniecību, būvniecību un lauksaimniecību. Elektrifikācijai ir būtiska nozīme oglekļa emisiju samazināšanā šajās nozarēs. Tomēr ikgadējais infrastruktūras ieguldījumu trūkums ES, kas pārsniedz 406 miljardus EUR, rada ievērojamas problēmas. Šīs plaisas pārvarēšana ir būtiska, lai nodrošinātu zaļo pārkārtošanos, izmantojot inovatīvus starpnozaru izmantošanas gadījumus, piemēram, elektrotransportlīdzekļu (EV) divvirzienu uzlādi.
Digitālā mugurkaula koncepcija
Digital Spine ir koncepcija, kas izstrādāta, lai novērstu infrastruktūras investīciju nepietiekamību, izmantojot progresīvas digitālās tehnoloģijas. Veicinot decentralizētu izlūkošanu dažādās nozarēs, Digital Spine uzlabo esošo infrastruktūru efektivitāti un ilgtspēju. Šis digitālais slānis ļauj optimāli izmantot atjaunojamos energoresursus (AER) visās nozarēs, samazinot vajadzību pēc apjomīgiem ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā.
Digital Spine koncentrējas uz komunikācijas uzlabošanu un digitālo infrastruktūru standartizāciju, jo īpaši dažādu nozaru saskarnēs. Šī atjaunīgās enerģijas risinājumu un enerģētiskās elastības pasākumu racionālā izvēršana paātrina virzību uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa ekonomikas konkurētspēju Eiropā.
Ģeneratīvā mākslīgā intelekta loma digitālajā mugurkaulā
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GenAI) ir spēcīgs instruments, lai risinātu daudzās ar enerģētiku un mobilitāti saistītās vērienīgās problēmas. Enerģētikas jomā tai ir potenciāls optimizēt viedo tīklu un gudri integrēt jaunās infrastruktūras, piemēram, atjaunojamos energoresursus, viedo uzskaiti, elektrotransportlīdzekļu uzlādi un viedās ēkas.
- Enerģijas ražošanas prognozēšana: GenAI var prognozēt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, analizējot lielu datu apjomu, tostarp vēsturisko izmantojumu, laikapstākļu modeļus un demogrāfiskos datus. Tas nodrošina precīzāku un uzticamāku enerģijas prognozēšanu.
- EV uzlādes koordinēšana: Koordinējot elektrotransportlīdzekļu uzlādes laikus, lai izvairītos no maksimālā pieprasījuma periodiem, GenAI var palīdzēt līdzsvarot slodzi tīklā un novērst pārslodzi.
- Energoefektīvas prakses automatizācija: Viedās ēkās GenAI varētu automatizēt energoefektīvu praksi, piemēram, apkures, ventilācijas un apgaismojuma pielāgošanu, pamatojoties uz apdzīvotību un ārējiem apstākļiem.
Galvenie pārveides pamatelementi
Fraunhofera Lietišķo informācijas tehnoloģiju institūta FIT ziņojumā ir noteikti četri kritiski pamatelementi, kas izmanto digitālās tehnoloģijas, lai īstenotu starpnozaru izmantošanas gadījumus, kuri ir būtiski nozaru zaļajai un digitālajai pārveidei:
- Nodrošināt divvirzienu uzlādi, izmantojot digitālās identitātes pārvaldību: Tas ietver ET digitālo identitāšu izveidi, lai nodrošinātu netraucētus un drošus divvirzienu uzlādes pakalpojumus. Digitālās identitātes pārvaldība nodrošina uz lietotāju vērstu autentifikāciju, drošu datu apmaiņu un uzlādes pakalpojumu koordināciju reāllaikā starp dažādiem tīkliem un pakalpojumu sniedzējiem.
- Pārrobežu divvirzienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide: Valstu un nozaru reģistru savstarpēja savienošana, izmantojot sadarbspējīgas saskarnes, veicina netraucētu datu apmaiņu. Šī integrācija ir būtiska, lai ET lietotāji varētu piekļūt divvirzienu uzlādes pakalpojumiem visā Eiropā, uzlabojot tīkla stabilitāti un atjaunīgās enerģijas izmantošanu.
- Divvirzienu uzlādes savienošana ar viediem enerģijas lietojumiem: Viedās enerģijas lietotnes sniedz visaptverošu ieskatu enerģijas patēriņā, saules enerģijas ražošanā un siltumsūkņu darbībā. Šīs lietojumprogrammas ļauj lietotājiem optimizēt savu enerģijas patēriņu, pāriet no pašapgādes uz tīkla pakalpojumiem un piedalīties vietējā enerģijas tirdzniecībā. Viedo enerģijas lietojumu efektīva izmantošana var samazināt enerģijas izmaksas pat par 20 % (sk. Tennet, Plexigrid).
- Starpnozaru savienojumu veidošana, lai novērstu digitālās infrastruktūras nepilnības: Būtiski ir stiprināt starpnozaru sadarbību un integrēt digitālās tehnoloģijas enerģētikas un mobilitātes sasaistē. Tas ietver holistiskas digitālās infrastruktūras izveidi, kas atbalsta dažādu nozaru darbību integrāciju, veicinot dekarbonizāciju un ilgtspēju. Proti, Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam palielināt savu atjaunīgās enerģijas jaudu līdz 1200 GW, kas ir ievērojams solis salīdzinājumā ar pašreizējo uzstādīto jaudu 511 GW apmērā.
Tūlītējas darbības un politikas ieteikumi
Lai paātrinātu šo pamatelementu pieņemšanu, ir nepieciešama tūlītēja rīcība Eiropas līmenī. Ir būtiski novirzīt ieguldījumus infrastruktūrā uz iniciatīvām, kas atbalsta starpnozaru digitālās nozares attīstību. Politikas veidotājiem būtu jānosaka galvenie darbības rādītāji, lai uzraudzītu digitālās infrastruktūras ieviešanu un veicinātu ciešāku sadarbību starp publiskajām un privātajām iestādēm. Ir jāturpina pētniecība un izstrāde, lai pilnveidotu un paplašinātu digitālos risinājumus ilgtspējīgiem rezultātiem. Prioritātes noteikšana ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā ir būtiska, lai veicinātu ilgtermiņa ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju.
Secinājums
Digitālās infrastruktūras un ģeneratīvā mākslīgā intelekta integrācija enerģētikas un mobilitātes nozarēs ir stūrakmens ES stratēģijai, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Digital Spine un tā pamatelementi piedāvā praktiskus risinājumus ilgtspējīgas, savstarpēji savienotas un konkurētspējīgas Eiropas ekonomikas veidošanai. Izmantojot progresīvas digitālās tehnoloģijas, Eiropa var paātrināt zaļo pārkārtošanos, samazināt oglekļa emisijas un stiprināt savas nozares, izmantojot efektīvāku un noturīgāku energosistēmu.
Atslēgvārdi:
#Dekarbonizācija #Digitālā infrastruktūra #Ilgtspēja #ES #Enerģētika #Mobilitāte #GreenTransition #Atjaunojamā enerģija #Enerģētikas digitalizācija #emobilitāte #lādēšana #internetofthings #IoT #GenAI #ArtificialIntelligence
Saites:
- Fraunhofera Lietišķo informācijas tehnoloģiju institūts FIT
- Energosistēmas digitalizācija
- Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CONNECT ĢD) Eiropas energosistēmas digitālās pārveides paātrināšana
- Komisijas tīmekļa vietnes par atjaunīgās enerģijas mērķrādītājiem un Eiropas zaļā kursa īstenošanu
- Eiropas lietiskā interneta politika