Eiropas audiovizuālās vides zaļināšana

Virzība uz ilgtspējīgu Eiropas audiovizuālo nozari

No standartizētiem oglekļa pēdas mērījumiem līdz zaļo stratēģiju integrēšanai finansēšanas kritērijos — virzība uz videi nekaitīgāku nākotni filmu un plašsaziņas līdzekļu ražošanai Eiropā ir krietni pavirzījusies uz priekšu. Komisija sadarbojas ar audiovizuālo nozari un (vietējiem) un valsts filmu fondiem, lai apmainītos ar paraugpraksi, vienojoties par kopīgiem instrumentiem un zaļajiem standartiem. Tas atbilst Eiropas zaļā kursa mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un 2020. gada Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānam (MAAP).

ES oglekļa emisiju kalkulators Eiropas audiovizuālajai nozarei

Eiropas audiovizuālā (AV) nozare ir veicinājusi videi draudzīgu uzņēmējdarbības praksi. Nozare valsts līmenī ir izvirzījusi daudzas iniciatīvas, lai ierobežotu AV ražošanas CO2 pēdu. Dalībvalstis ir izstrādājušas savu praksi, kā rezultātā ir ieviestas dažādas emisiju mērīšanas sistēmas un zaļie marķējumi.

Reaģējot uz mērījumu salīdzināmības problēmu dažādu parametru dēļ, Komisija 2021. gada jūnijā sāka ieinteresēto personu dialogu. Dalībnieki panāca vienprātību par to, ka ir vajadzīga Eiropas rīcība, lai ierobežotu oglekļa emisijas, sākot ar standartizētu mērīšanas praksi. Tā rezultātā 2022. gada februārī tika pieņemts kopīgs paziņojums par labu vienotai oglekļa emisiju mērīšanas metodikai.

Komisija ir iepirkusi kalkulatoru, lai novērtētu audiovizuālo darbu CO2 ietekmi, un uzsākusi projektu, lai standartizētu audiovizuālo darbu oglekļa pēdas mērīšanu visās ES dalībvalstīs.

Projektā tiks izstrādāta vienota aprēķinu metodika un lietotājdraudzīga tīmekļa lietojumprogramma, kas paredzēta, lai aprēķinātu AV ražojumu CO2 ietekmi. Rīks aprēķinās un uzraudzīs CO2 pēdas, kā arī apmainīsies ar datiem un tos salīdzinās starp esošajiem kalkulatoriem. Rezultāti tiks izmantoti politikas veidošanā Eiropas līmenī, veicinot pašreizējos zaļināšanas centienus audiovizuālajā nozarē.

Ilgtspējīgu stratēģiju veicināšana, izmantojot programmu “Radošā Eiropa”

Komisija arī pasūtīja 2021. gada pētījumu “Radošās Eiropas zaļināšana”. Pētījumā ir izklāstīti pasākumi, kas būtu jāveic programmai “Radošā Eiropa”, lai tā kļūtu ilgtspējīgāka un atbalstītu ES mērķus klimata pārmaiņu jomā. Papildus galīgajam ziņojumam ieteikumi tika publicēti trīs dokumentos:

• Labas vides prakses rokasgrāmatā ir sniegts pārskats par esošo labo vides praksi, kas tiek ieteikta programmas “Radošā Eiropa” pieteikumu iesniedzējiem un labuma guvējiem.
• Programmas “Radošā Eiropa” zaļināšanas stratēģijā ir noteiktas jomas, kurās ir vajadzīgas darbības, un sniegti ieteikumi par zaļo praksi.
• Programmas “Radošā Eiropa” uzraudzības vadlīnijās par programmas zaļināšanu ir ierosināti zaļie rādītāji, lai novērtētu programmas progresu, kā arī lai sniegtu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķos pēc 2027. gada.

Programmas Europe 2021-2027 programme has introduced the greening of the audiovisual sector as a horizontal priority, together with the diversity and inclusion for the audiovisual ecosystem. This means that applicants to every funding opportunity under the “Radošā Eiropa” atzarā “MEDIA” savās stratēģijās būtu jāiekļauj zaļināšanas prakse. Piemēram, veicināt ilgtspējīgas mobilitātes iespējas nodotajām personām un apkalpei, sadarboties ar zaļo konsultantu vai aģentūru vai panākt zaļināšanas sertifikāciju.

Šādas stratēģijas tiek novērtētas kā daļa no piešķiršanas kritērijiem. Šīs prasības mērķis ir katra projekta izstrādes centrā izvirzīt zaļināšanu, lai iedvesmotu sistēmiskas zaļināšanas pieejas.  Turklāt Komisija uzrauga 2021. gadā ieviesto piešķiršanas kritēriju vispārējo ietekmi un regulāri sadarbojas ar ieinteresētajām personām un publiskajiem līdzekļiem.