Zaļā digitālā nozare

Digitālās desmitgades laikā Eiropa saskaras ar divām būtiskām problēmām: zaļā pārkārtošanās un digitālā pārkārtošanās. 

Tie varētu šķist divi atšķirīgi jautājumi, taču tie patiešām ir divi uzdevumi, no kuriem neviens nav veiksmīgs bez otra, un tie abi ir vienlīdz svarīgi Eiropas nākotnei. 

Digitālo tehnoloģiju ieviešana mūsu dzīvē palīdz samazināt oglekļa pēdu. Mēs varam pievienoties videokonferencēm, nevis doties uz sanāksmēm, uzraudzīt, cik daudz enerģijas patērē mūsu mājas, un pat veicināt ilgtspēju lauksaimniecībā.  

Tomēr mums ir jānodrošina, ka digitālās tehnoloģijas nepatērē vairāk enerģijas, nekā tās ietaupa. Pašlaik digitālās tehnoloģijas veido 8–10 % no mūsu enerģijas patēriņa un 2–4 % no mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijām — neliels procents, bet liels skaits. 

Mēs varam veikt vairākas izmaiņas mūsu digitālajā dzīvē, lai samazinātu mūsu ietekmi uz vidi šajā jomā. Piemēram, visu viedtālruņu darbmūža pagarināšana tikai par vienu gadu līdz 2030. gadam ļautu ietaupīt 2,1 Mt CO2 gadā, kas ir līdzvērtīgs 1 miljona automobiļu aizvākšanai no mūsu ceļiem. Pāreja no 4G uz 5G tīkliem var samazināt enerģijas patēriņu pat par 90 %.

ES pēta šīs un citas iespējas. Mēs atjaunināsim spēkā esošos tiesību aktus un ieviesīsim jaunus pasākumus, lai sasniegtu mūsu zaļos un digitālos mērķus nākamajai desmitgadei. Viens no šādiem pasākumiem ir nodrošināt, ka datu centri vēlākais līdz 2030. gadam ir klimatneitrāli, energoefektīvi un ilgtspējīgi.  

ES arī pēta brīvprātīgus un saistošus pasākumus, lai palīdzētu privātajam sektoram kļūt klimatneitrālam un vairāk izmantot atjaunīgos resursus. Daži piemēri ir Eiropas Zaļā digitālā koalīcija un dažādas iniciatīvas audiovizuālās nozares zaļināšanai.

Zaļā kursa industriālais plāns

Eiropas Komisija ierosināja Zaļā kursa industriālo plānu, lai atbalstītu tās mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, vienlaikus uzlabojot Eiropas neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju.

Plāna galvenais pīlārs ir nodrošināt ES piekļuvi tehnoloģijām, produktiem un risinājumiem, kas ir būtiski pārejai uz neto nulles emisijām. To vidū ir fotoelementi, vēja turbīnas, akumulatori, ūdeņraža elektrolīzeri, oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas iekārtas u. c. Šādi produkti un risinājumi ir arī nozīmīgs ekonomikas izaugsmes un kvalitatīvu darbvietu avots Eiropā.

Lai to panāktu, tajā izklāstīts process, kā paātrināt investīcijas un finansējumu tīro tehnoloģiju ražošanai Eiropā, kas izvirzītu ES tīro tehnoloģiju revolūcijas priekšplānā. Plānā ir ne tikai aplūkotas jaunas idejas, piemēram,pagaidu elastība valsts atbalsta noteikumos,bet arī ierosināts izpētīt, kā esošos fondus un kopīgo finansējumu ES līmenī var izmantot, lai finansētu tīro tehnoloģiju inovāciju, ražošanu un ieviešanu.