Zaļā digitālā nozare

Digitālās desmitgades laikā Eiropa saskaras ar divām svarīgām problēmām: zaļā pārkārtošanās un digitālā pārkārtošanās. 

Tie varētu šķist divi atšķirīgi jautājumi, bet tie patiešām ir divi izaicinājumi — arī bez otra — un tie abi ir vienlīdz svarīgi Eiropas nākotnei. 

Digitalizācijas ieviešana mūsu dzīvē palīdz mums samazināt oglekļa pēdu. Mēs varam piedalīties videokonferencēs, nevis doties uz sanāksmēm, uzraudzīt, cik daudz enerģijas mūsu mājās patērē, un pat veicināt ilgtspēju lauksaimniecībā.  

Tomēr mums ir jānodrošina, ka digitālās tehnoloģijas nepatērē vairāk enerģijas, nekā tās ietaupa. Pašlaik digitālās tehnoloģijas veido 8–10 % no mūsu enerģijas patēriņa un 2–4 % no mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijām — neliela procentuālā daļa, bet liels skaits. 

Mēs varam veikt vairākas izmaiņas mūsu digitālajā dzīvē, lai samazinātu mūsu ietekmi uz vidi šajā jomā. Piemēram, pagarinot visu viedtālruņu kalpošanas laiku tikai par vienu gadu, līdz 2030. gadam ietaupītu 2,1 Mt CO2 gadā, kas atbilst 1 miljona automobiļu izņemšanai no mūsu ceļiem. Pāreja no 4G uz 5G tīkliem var samazināt enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %.

ES pēta šīs iespējas un vairāk. Mēs atjaunināsim spēkā esošos tiesību aktus un ieviesīsim jaunus pasākumus, lai nākamajā desmitgadē sasniegtu mūsu zaļos un digitālos mērķus. Viens no šādiem pasākumiem ir nodrošināt, ka vēlākais līdz 2030. gadam datu centri ir klimatneitrāli, energoefektīvi un ilgtspējīgi.  

ES arī pēta brīvprātīgus un saistošus pasākumus, lai palīdzētu privātajam sektoram kļūt klimatneitrālam un izmantot vairāk atjaunojamo resursu. Daži piemēri tam ir Eiropas Zaļā digitālā koalīcija un dažādas iniciatīvas audiovizuālās nozares zaļināšanai.

Zaļā kursa industriālais plāns

Eiropas Komisija ierosināja Eiropas zaļā kursa industriālo plānu, lai atbalstītu tā mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, vienlaikus uzlabojot Eiropas neto nulles līmeņa rūpniecības konkurētspēju.

Plāna galvenais pīlārs ir nodrošināt ES piekļuvi tehnoloģijām, produktiem un risinājumiem, kas ir būtiski pārejai uz neto nulles līmeni. Tie ietver fotoelementus, vēja turbīnas, baterijas, ūdeņraža elektrolīzerus, oglekļa uztveršanu, uzglabāšanas iekārtas u. c. Šādi produkti un risinājumi ir arī nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes un kvalitatīvu darbvietu avots Eiropā.

Lai to panāktu, tajā ir ieskicēts process, kā paātrināt ieguldījumus un finansējumu tīru tehnoloģiju ražošanai Eiropā, kas ES izvirzītu priekšplānā tīro tehnoloģiju revolūcijā. Papildus jaunu ideju izpētei, piemēram, valsts atbalsta noteikumu pagaidu elastībai, plānā ir ierosināts aplūkot, kā esošos fondus un kopējo finansējumu ES līmenī var izmantot, lai finansētu tīru tehnoloģiju inovāciju, ražošanu un ieviešanu.