Eiropas Komisija plāno līdz 2030. gadam padarīt Eiropu par vissavienotāko kontinentu, lai mēs varētu izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtās iespējas.
Lai gūtu labumu no digitālajām tehnoloģijām, inovācijas un iespējām digitālajā pasaulē, jums ir nepieciešams ātrs un spēcīgs interneta savienojums. Gigabitu savienojamība ir būtiska savienoto ierīču, mākoņa, paplašinātās un virtuālās realitātes un mākslīgā intelekta izmantošanai personiskām vai rūpnieciskām vajadzībām. Mēs vēlamies, lai līdz 2030. gadam Eiropa būtu vissavienotākais kontinents pasaulē.
Gigabitu savienojamība
Ātri, droši un efektīvi tīkli ir būtiski, lai Eiropa varētu vadīt digitālo pārkārtošanos.
Lai atbalstītu augošās vajadzības pēc ļoti ātriem savienojumiem, Eiropai būs jāiegulda, jāpaplašina un jāmodernizē sava infrastruktūra, aptverot gigabitu tīklus visur.
ES noteica kursu digitālajai desmitgadei līdz 2030. gadam: padarīt gigabitu savienojamību pieejamu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Jaunas darbības gigabitu savienojamības nodrošināšanai
Gigabitu infrastruktūras likums stājās spēkā 2024. gada maijā. Tās mērķis ir samazināt gigabitu tīklu ātrākas izvēršanas izmaksas (≥ 1 Gb/s ātrums) un uzlabot elektronisko sakaru tīklu vidisko pēdu.
Gigabitu ieteikumā ir sniegtas vadlīnijas valstu regulatoriem izmantot to rīcībā esošos instrumentus, lai aizsargātu konkurenci, vienlaikus stimulējot ātrāku tīklu izvēršanu un atalgojot ieguldījumus.
Savienojamība: ES digitālo mērķu pamats
Lai neatpaliktu no transformatīvas tehnoloģiju attīstības, mums ir jānodrošina, ka ir izveidota pareizā infrastruktūra un ka finansējums ir atbilstošs un efektīvs.
Ātra, droša un plaši izplatīta savienojamība ir būtiska, lai ieviestu tehnoloģijas, kas mūs ienesīs rītdienas pasaulē.
Satīklota mobilitāte
Personalizēta veselības aprūpe/telemedecīns
Mākslīgais intelekts
Lietiskais internets (IoT)
Mākoņdatošana
Viedās ēkas
Malu skaitļošana
Viedās rūpnīcas
2030. gada mērķrādītāji
Gigabitu savienojamība ikvienam
Ātrgaitas savienojamība (vismaz 5G) visur
10 000 mākoņa malu mezglu ātrai piekļuvei datiem
ES kvantu datošana līdz 2025. gadam
ES saražos 20 % no pasaules pusvadītājiem
Baltā grāmata: Kā pārvaldīt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības
Baltajā grāmatā par nākotnes digitālo infrastruktūru ir izklāstīti scenāriji, kā sasniegt mūsu savienojamības mērķus, pirms nav par vēlu.
Telekomunikāciju nozare saskaras ar daudzām problēmām saistībā ar jaunākās paaudzes tīklu izvēršanu.
Vajadzīgie ieguldījumi vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā
Sadrumstalots vienotais tirgus, mēroga trūkums
Risks, kas saistīts ar atkarību no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem
Vajadzība palielināt rūpnieciskās spējas
Nekoordinēta spektra pārvaldība
Baltajā grāmatā tie aplūkoti šādi:
Ieviest "savienotas sadarbīgas datošanas" tīklu ("3C tīkls"), lai izstrādātu integrētas savienojamības un sadarbīgas datošanas infrastruktūras
Viengabalaina digitālā vienotā tirgus panākšana ar atjauninātu tiesisko regulējumu, kura pamatā ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi
Integrētākas spektra pārvaldības veicināšana Savienības līmenī
Paātrināt vara kabeļu tīklu atslēgšanu līdz 2030. gadam un veicināt digitālo tīklu efektivitāti un ilgtspēju
Kopīgs paziņojums zemūdens kabeļu drošības un noturības stiprināšanai
Šajā kopīgajā paziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība būtiski uzlabot ES zemūdens kabeļu infrastruktūru, izvirzot četrus mērķus:
Profilakse: samazināt graujošu incidentu skaitu un ietekmi un apgrūtināt jebkura ļaunprātīga dalībnieka iespējas apdraudēt Savienības drošību.
Atklāšana: Ātra un reāllaika atklāšana ir izrādījusies viens no pamatiem, lai novērstu sabotāžu pret zemūdens kabeļiem.
Reaģēšana un atgūšana: samazinot laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu un labotu situāciju, tiks stiprināta noturība un nodrošināta atturoša iedarbība.
Atturēšana: ES plāno palielināt izmaksas ļaunprātīgiem dalībniekiem, izmantojot instrumentus sabotāžas darbību kvalificēšanai, pierādīšanai, oficiālai attiecināšanai un sodīšanai.
Saistītais saturs
ES mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam Eiropa būtu vissavienotākais kontinents.