Savienojamība

Kas ir savienojamība?

Savienojamība ietver digitālos tīklus, sākot no mobilām un fiksētām struktūrām līdz internetam, tostarp kabeļus un satelītus. Tomēr papildus tehnoloģiskajiem aspektiem savienojamība iemieso dziļu cilvēcisku dimensiju. Tas ļauj mums sazināties ar citiem neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas pasaulē. Tas liek neskaitāmas iespējas plaukstā mūsu rokās: mēs varam lasīt jaunākās ziņas, kad un kur vien atrodam ērtu, sekot tiešsaistes nodarbībām, mācīties prasmes un meklēt padomu no profesoriem un profesionāļiem neatkarīgi no tā, cik tālu viņi atrodas. Mēs varam arī pārlūkot tiešsaistes tirgus, lai atrastu ērtākos produktus un pakalpojumus, vai piedāvāt savus produktus klientiem visā pasaulē.

No standartiem līdz tīkliem: Savienotas ES veidošana

ES savienojamības politikas mērķis ir saskaņot savienojamības noteikumus, lai veicinātu ES mēroga pakalpojumus un paplašinātu tīklus. Šie mērķi izriet no digitālās desmitgades savienojamības mērķiem: Eiropas mājsaimniecībām līdz 2025. gadam vajadzētu būt piekļuvei ātrdarbīgam interneta pārklājumam un līdz 2030. gadam — gigabitu savienojamībai.

ES cenšas īstenot standartizētus noteikumus par savienojamības pakalpojumiem, veicinot tādu normatīvo vidi, kas stimulē ieguldījumus telesakaru tirgos un nodrošina konsekventus ieguvumus visās ES teritorijās. Tas viss galu galā palielinās patērētāju izvēli, pakalpojumu standartus un pieejamību cenas ziņā. Šādi mērķi ir sasniegti, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp:

• ES telekomunikāciju noteikumu modernizēšana un konsolidēšana vienotā sistēmā, ieviešot Eiropas elektronisko sakaru kodeksu
• Atbalsts harmonizētiem tehniskajiem nosacījumiem bezvadu sadarbspējai ES mērogā, izmantojot radiofrekvenču spektra politikas programmu
• Vadošās diskusijas par globālā interneta un telekomunikāciju attīstību un pārvaldību

Komisija 2024. gada februārī publicēja balto grāmatu “Kā apmierināt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības?”. Baltajā grāmatā ir izklāstītas problēmas un iespējas, ar kurām Eiropa pašlaik saskaras nākotnes savienojamības tīklu izvēršanā, ierosinot iespējamos rīcības scenārijus, lai stiprinātu ES spējas un ekonomisko drošību visās skaitļošanas nepārtrauktības kritiskajās daļās. Komisija 2025. gada jūnijā izsludināja uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, kurā aicināja dalībvalstis, pilsonisko sabiedrību, nozari un akadēmiskās aprindas sniegt ieguldījumu Digitālo tīklu akta (DNA) iniciatīvā. Pamatojoties uz 2018. gadā pieņemto ES Elektronisko sakaru kodeksu (EECC), 2026. gada 21. janvārī tika pieņemts priekšlikums par DNS, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras ES nolūkā nodrošināt kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību un spējas.

Gigabitu infrastruktūras akts pievēršas vajadzībai pēc ātrākas un uzticamākas savienojamības visā ES. Tās mērķis ir paātrināt progresīvu gigabitu tīklu izvēršanu, racionalizējot regulatīvos procesus un samazinot administratīvo slogu tīklu izvēršanai. Aktā galvenā uzmanība ir pievērsta atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai, koordinācijas uzlabošanai starp tīkla operatoriem un tam, lai nodrošinātu, ka jaunās ēkas ir aprīkotas ar optiskās šķiedras savienojamību.

ES arī atbalsta 5G tīklu paplašināšanu un īstenošanu, nodrošinot finansējumu, izstrādājot tehniskus norādījumus un veicinot sadarbību starp ekspertiem. Ar šiem saskaņotajiem centieniem ES cenšas stiprināt publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus, atvieglojot to centienus veicināt savienojamību un izmantot 5G tehnoloģijas pārveidojošo potenciālu.

Kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi” (SNS JU) atbalsta 6G pētniecību un izstrādi. 2024. gada sākumā kopuzņēmums SNS uzsāka 27 projektus dažādās 6G tehnoloģiju jomās. Tie ietver sistēmas arhitektūru, bezvadu sakarus, infrastruktūru, uzticamus pakalpojumus, viedo drošību un ietekmi uz sabiedrību. Turklāt ES veicina sadarbību ar ASV svarīgo 6G tehnoloģiju jomā, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kurās integrēts mākslīgais intelekts (MI), lai uzlabotu tīkla spējas.

Citi ES iepriekš veiktie pasākumi ietver viesabonēšanas maksas atcelšanu, ļaujot izmantot mobilo sakaru abonementus visā ES bez papildu izmaksām. Iniciatīva WiFi4EU arī finansēja bezmaksas Wi-Fi tīklāju uzstādīšanu vietējās kopienās.