Šie jautājumi un atbildes papildina Komisijas apspriešanos un aicinājumu ieinteresētajām personām paust ieinteresētību, lai sniegtu ieguldījumu pamatnostādnēs un prakses kodeksā par pārredzamām ģeneratīvām MI sistēmām un piedalītos prakses kodeksa procesā.
- Būtiska nozīme ir pārredzamībai attiecībā uz MI radīta vai ar MI manipulēta satura mākslīgu izcelsmi. Dažādu MI sistēmu pieejamība, kurām ir arvien lielākas spējas radīt visu veidu saturu, arvien vairāk apgrūtina MI satura nošķiršanu no cilvēka radīta un autentiska satura. Tas rada jaunus plaša mēroga maldinošas informācijas un manipulāciju, krāpšanas, uzdošanās par citu personu un patērētāju maldināšanas riskus.
- Šajā kontekstā MI akta 50. pantā ir noteikti pārredzamības pienākumi noteiktu MI sistēmu, tostarp ģeneratīvu un interaktīvu MI sistēmu un dziļviltojumu, sagādātājiem un ieviesējiem.
- Šo pienākumu mērķis ir samazināt maldināšanas, uzdošanās par citu personu un maldinošas informācijas risku un veicināt uzticēšanos un integritāti informācijas ekosistēmā. Cilvēki zinās, kad viņi mijiedarbojas ar MI vai ir pakļauti MI radītam saturam, kas viņiem palīdzēs pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.
- MI akta 50. pants attiecas uz četriem MI sistēmu veidiem. Pirmkārt, MI sistēmu nodrošinātājiem, kas mijiedarbojas ar cilvēkiem, ir jāinformē viņi, ka viņi mijiedarbojas ar MI sistēmu, nevis ar cilvēku, ja vien tas nav acīmredzams.
- Otrkārt, MI radīta vai manipulēta satura nodrošinātājiem ir jāatvieglo šāda satura identificēšana un marķēšana mašīnlasāmā veidā un jānodrošina saistītie atklāšanas mehānismi.
- Treškārt, emociju atpazīšanas vai biometriskās kategorizācijas sistēmu uzturētājiem ir jānodrošina, ka tiek informētas personas, kas pakļautas šo sistēmu iedarbībai.
- Ceturtkārt, MI sistēmu ieviesējiem, kas rada vai manipulē ar dziļviltotu saturu, vai MI radītām vai manipulētām teksta publikācijām, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, ir jāinformē lietotāji par satura mākslīgo izcelsmi, izņemot noteiktos gadījumos. Visbeidzot, sniegtajai informācijai vajadzētu būt skaidrā un pieejamā formātā.
- MI radīta satura marķēšanas un atklāšanas paņēmieni vai metodes ietver ūdenszīmes, metadatu identifikāciju un kriptogrāfiskas metodes satura izcelsmes un autentiskuma pierādīšanai, reģistrēšanas metodes, pirkstu nospiedumus vai citus paņēmienus.
- Attiecīgajiem tehniskajiem paņēmieniem un metodēm vajadzētu būt pietiekami uzticamiem, sadarbspējīgiem, efektīviem un stabiliem, ciktāl tas ir tehniski iespējams. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāņem vērā arī dažādu satura veidu specifika un ierobežojumi, kā arī attiecīgā tehnoloģiskā un tirgus attīstība šajā jomā.
- Jaunas mūsdienīgas tehnikas un prakses turpmāka apzināšana būs svarīga daļa no darba, kas jāveic saistībā ar Prakses kodeksu par pārredzamām ģeneratīvām MI sistēmām.
Prakses kodekss par pārredzamām ģeneratīvām MI sistēmām būs brīvprātīgs instruments, lai nodrošinātu pienācīgu atbilstību MI akta 50. panta 2. un 4. punktā noteiktajiem pienākumiem ģeneratīvo MI sistēmu nodrošinātājiem un ieviesējiem. Ja Komisija to apstiprinās kā atbilstošu, tas nodrošinās skaidrus pasākumus ieviesējiem un sagādātājiem, kas izstrādā vai plāno izstrādāt darbības jomā ietilpstošas ģeneratīvas MI sistēmas. Kodekss garantēs, ka ģeneratīvās MI sistēmas, ko Eiropas tirgū laiž pievienojušies sagādātāji un ieviesēji, ir pietiekami pārredzamas saskaņā ar attiecīgajām MI akta pārredzamības prasībām.
- Prakses kodeksa praktiskie pasākumi attieksies tikai uz MI akta 50. panta 2. un 4. punktā noteiktajiem pienākumiem. Pamatnostādnes attieksies uz 50. pantu kopumā.
- Turklāt prakses kodekss tiks izstrādāts, izmantojot daudzu ieinteresēto personu procesu, un nodrošinās tehniskus īstenošanas līdzekļus.
- Pamatnostādnēs, kas jāizstrādā un jāpieņem Komisijai, tiks precizēta piemērošanas joma, attiecīgās juridiskās definīcijas, pārredzamības pienākumi, izņēmumi un saistītie horizontālie jautājumi.
- Galvenie kodeksa adresāti ir ģeneratīvā MI sistēmu sagādātāji un ieviesēji, tostarp MVU, uz kuriem attiecas pienākumi. Pārredzamības paņēmienu nodrošinātāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, akadēmiskie eksperti un citas attiecīgās organizācijas vai nozares apvienības tiek aicinātas atbalstīt izstrādes procesu. Iesaistot visas šīs ieinteresētās personas, prakses kodekss veicinās attiecīgo pārredzamības pienākumu efektīvu īstenošanu. Kodekss arī atbalstīs praktiskus pasākumus, lai atklāšanas mehānismus padarītu pieejamus un atvieglotu sadarbību ar citiem vērtības ķēdes dalībniekiem.
- Ieinteresētās personas tiek aicinātas līdz 9. oktobrim paust ieinteresētību piedalīties izstrādes procesā. MI birojs pārbaudīs atbilstību, pamatojoties uz iesniegto un publiski pieejamo informāciju, un apstiprinās attiecīgo ieinteresēto personu dalību.
- MI akta 50. pantā noteiktie pārredzamības pienākumi papildina vispārīga lietojuma MI modeļiem piemērojamos pārredzamības noteikumus (53. un 55. pants). Tie ir sīkāk izklāstīti vispārīga lietojuma MI prakses kodeksa (GPAI) modeļos un Komisijas veidnē, kurā apkopots mācību paraugos izmantotais saturs.
- Proti, lai gan GPAI prakses kodekss ir vērsts uz GPAI modeļiem un dokumentāciju un informāciju, kas jāsniedz MI birojam, valstu kompetentajām iestādēm un lejupējiem nodrošinātājiem, un ievades apmācības datu pārredzamību, Kodekss par pārredzamām ģeneratīvām MI sistēmām attiecas uz MI ģenerēto vai manipulēto iznākumu marķēšanas metodēm un pārredzamību attiecībā uz personām, kas pakļautas to iedarbībai.
- Kodekss par pārredzamām ģeneratīvām MI sistēmām ir vērsts uz pārredzamības pienākumiem sistēmas līmenī, tostarp, bet ne tikai, uz GPAI sistēmām. Šā kodeksa kontekstā tiks apsvērtas arī pārredzamības metodes, ko GPAI modeļu nodrošinātāji var ieviest, lai atvieglotu pārredzamības pienākumus lejupējiem MI sistēmu nodrošinātājiem.
- MI birojs aicinās visas atbilstīgās ieinteresētās personas piedalīties prakses kodeksa izstrādes procesā un izvēlēsies dažādu darba grupu priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus.
- Novembra sākumā notiks atklāšanas plenārsēde, kurā piedalīsies visi atlasītie dalībnieki. Paredzams, ka izstrādes process ilgs ne vēlāk kā līdz 2026. gada jūnija sākumam.
Ja Komisija kodeksu apstiprinās, parakstītāji varēs paļauties uz kodeksu, lai pierādītu pienākumu izpildi. Attiecībā uz sagādātājiem un ieviesējiem, kas ievēro kodeksu, Komisija savas izpildes darbības koncentrēs uz kodeksa ievērošanas uzraudzību.
Tās gūs labumu no lielākas Komisijas un citu ieinteresēto personu uzticēšanās.
Related content
Mākslīgā intelekta akts ir pirmais tiesiskais regulējums mākslīgā intelekta jomā, kas pievēršas mākslīgā intelekta radītajiem riskiem un nostāda Eiropu vadošajā pozīcijā pasaulē.