Mākslīgā intelekta akts

Uz risku balstīta pieeja

MI aktā MI sistēmām ir noteikti četri riska līmeņi:

Nepieņemams risks

Visas MI sistēmas, kas tiek uzskatītas par nepārprotamu apdraudējumu cilvēku drošībai, iztikas līdzekļiem un tiesībām, ir aizliegtas. MI akts aizliedz astoņas prakses, proti:

1. kaitīga mākslīgajā intelektā balstīta manipulācija un maldināšana
2. kaitīga neaizsargātības izmantošana, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts
3. sociālā novērtēšana
4. Atsevišķu noziedzīgu nodarījumu riska novērtējums vai prognozēšana
5. interneta vai videonovērošanas materiālu nemērķtiecīga rasmošana, lai izveidotu vai paplašinātu sejas atpazīšanas datubāzes;
6. Emociju atpazīšana darbavietās un izglītības iestādēs
7. biometriskā kategorizācija, lai secinātu dažas aizsargātas īpašības
8. reāllaika biometriskā tālidentifikācija tiesībaizsardzības nolūkos sabiedriskās vietās;

Aizliegumi stājās spēkā 2025. gada februārī. Komisija publicēja divus galvenos dokumentus, lai atbalstītu aizliegtās prakses praktisko piemērošanu:

• Vadlīnijas par aizliegtu MI praksi saskaņā ar MI aktu, kurās sniegti juridiski skaidrojumi un praktiski piemēri, lai palīdzētu ieinteresētajām personām izprast un ievērot aizliegumus.
• Pamatnostādnes par MI akta MI sistēmas definīciju, lai palīdzētu ieinteresētajām personām noteikt MI akta darbības jomu

Augsts risks

MI lietošanas gadījumi, kas var radīt nopietnus riskus veselībai, drošībai vai pamattiesībām, ir klasificēti kā augsta riska gadījumi. Šie augsta riska lietošanas gadījumi ietver:

• MI drošības komponenti kritiskajās infrastruktūrās (piemēram, transportā), kuru atteice varētu apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un veselību
• MI risinājumi, ko izmanto izglītības iestādēs un kas var noteikt piekļuvi izglītībai un profesionālās dzīves gaitai (piemēram, eksāmenu vērtēšana)
• Uz MI balstīti produktu drošības komponenti (piemēram, MI lietojums robotizētā ķirurģijā)
• MI rīki nodarbinātībai, darba ņēmēju pārvaldībai un piekļuvei pašnodarbinātībai (piemēram, CV šķirošanas programmatūra pieņemšanai darbā)
• Daži MI izmantošanas gadījumi, ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi būtiskiem privātiem un publiskiem pakalpojumiem (piemēram, kredītspējas novērtējums, kas liedz iedzīvotājiem iespēju saņemt aizdevumu)
• MI sistēmas, ko izmanto biometriskajai tālidentifikācijai, emociju atpazīšanai un biometriskajai kategorizācijai (piemēram, MI sistēma veikala pacēlāja identificēšanai ar atpakaļejošu spēku)
• MI izmantošanas gadījumi tiesībaizsardzības jomā, kas var ietekmēt cilvēku pamattiesības (piemēram, pierādījumu ticamības novērtēšana)
• MI izmantošanas gadījumi migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldībā (piemēram, vīzu pieteikumu automatizēta izskatīšana)
• MI risinājumi, ko izmanto tiesvedībā un demokrātiskajos procesos (piemēram, MI risinājumi tiesas nolēmumu sagatavošanai)

Uz augsta riska MI sistēmām attiecas stingri pienākumi pirms to laišanas tirgū:

• atbilstīgas riska novērtēšanas un mazināšanas sistēmas
• augstas kvalitātes datu kopas, kas ievada sistēmu, lai līdz minimumam samazinātu diskriminējošu rezultātu risku
• darbības reģistrēšana, lai nodrošinātu rezultātu izsekojamību;
• detalizēta dokumentācija, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija par sistēmu un tās mērķi, lai iestādes varētu novērtēt tās atbilstību;
• skaidra un adekvāta informācija ieviesējam
• atbilstoši cilvēka virsvadības pasākumi
• augsts noturības, kiberdrošības un precizitātes līmenis

Noteikumi par augsta riska MI stāsies spēkā 2026. gada augustā un 2027. gada augustā.

Pārredzamības risks

Tas attiecas uz riskiem, kas saistīti ar vajadzību pēc pārredzamības attiecībā uz MI izmantošanu. MI akts ievieš īpašus informācijas atklāšanas pienākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēki vajadzības gadījumā tiek informēti, lai saglabātu uzticēšanos. Piemēram, izmantojot MI sistēmas, piemēram, sarunbotus, cilvēki būtu jāinformē, ka viņi mijiedarbojas ar mašīnu, lai viņi varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Turklāt ģeneratīvā MI nodrošinātājiem ir jānodrošina, ka MI radītais saturs ir identificējams. Turklāt konkrētam MI radītam saturam vajadzētu būt skaidri un redzami marķētam, proti, dziļviltojumiem un tekstam, kas publicēts, lai informētu sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem.

MI akta pārredzamības noteikumi stāsies spēkā 2026. gada augustā. 

Minimāls risks vai riska nav

MI akts neievieš noteikumus attiecībā uz MI, kas tiek uzskatīts par minimālu vai nekādu risku. Lielākā daļa MI sistēmu, ko pašlaik izmanto ES, ietilpst šajā kategorijā. Tas ietver tādus lietojumus kā MI iespējotas videospēles vai surogātpasta filtri.

Kā tas viss praksē darbojas augsta riska MI sistēmu nodrošinātāju labā?

Kad MI sistēma ir laista tirgū, iestādes ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, ieviesēji nodrošina cilvēka virsvadību un uzraudzību, un sagādātāji ir ieviesuši pēctirgus uzraudzības sistēmu. Nodrošinātāji un ieviesēji arī ziņos par nopietniem incidentiem un darbības traucējumiem.

Kādi noteikumi attiecas uz vispārīga lietojuma MI modeļiem?

Vispārīga lietojuma MI (GPAI) modeļi var veikt plašu uzdevumu klāstu un kļūst par pamatu daudzām MI sistēmām ES. Daži no šiem modeļiem var radīt sistēmiskus riskus, ja tie ir ļoti spējīgi vai tiek plaši izmantoti. Lai nodrošinātu drošu un uzticamu MI, MI akts ievieš noteikumus šādu modeļu nodrošinātājiem. Tas ietver pārredzamības un ar autortiesībām saistītus noteikumus. Attiecībā uz modeļiem, kas var radīt sistēmiskus riskus, nodrošinātājiem būtu jānovērtē un jāmazina šie riski. Mākslīgā intelekta akta noteikumi par GPAI stājās spēkā 2025. gada augustā.

Atbilstības atbalstīšana

2025. gada jūlijā Komisija publicēja trīs galvenos instrumentus GPAI modeļu atbildīgas izstrādes un ieviešanas atbalstam:

• Pamatnostādnēs par GPAI modeļu nodrošinātāju pienākumu tvērumu ir precizēts MI aktā paredzēto GPAI pienākumu tvērums, palīdzot MI vērtības ķēdes dalībniekiem saprast, kam šie pienākumi ir jāpilda.
• GPAI prakses kodekss ir brīvprātīgs atbilstības rīks, ko Komisijai iesnieguši neatkarīgi eksperti un kas sniedz praktiskus norādījumus, lai palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem izpildīt savus pienākumus saskaņā ar MI aktu attiecībā uz pārredzamību, autortiesībām un drošumu un zīmogu; drošību.
• Veidne GPAI modeļu apmācības satura publiskam kopsavilkumam paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pārskats par datiem, kas izmantoti, lai apmācītu savus modeļus. Tas ietver avotus, no kuriem dati tika iegūti (ietver lielas datu kopas un galvenos domēnu nosaukumus). Veidnē ir pieprasīta arī informācija par datu apstrādes aspektiem, lai personas ar leģitīmām interesēm varētu izmantot savas tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Šie instrumenti ir paredzēti, lai strādātu roku rokā. Kopā tie nodrošina skaidru un praktiski īstenojamu satvaru GPAI modeļu nodrošinātājiem, lai tie ievērotu MI aktu, samazinātu administratīvo slogu un veicinātu inovāciju, vienlaikus aizsargājot pamattiesības un sabiedrības uzticēšanos.

Komisija arī izstrādā atbalsta citus rīkus, kas sniedz norādījumus par to, kā ievērot MI akta pārredzamības noteikumus:

• MI biroja izvēlētais MI radīta satura marķēšanas un etiķetēšanas prakses kodekss. Kodekss būs brīvprātīgs rīks, kas ģeneratīvā MI sistēmu sagādātājiem un ieviesējiem palīdzēs izpildīt pārredzamības pienākumus. Tie ietver MI radīta satura marķēšanu un attēlu mākslīgā rakstura un audio (tostarp dziļviltojumu), kā arī teksta atklāšanu.
• Pamatnostādnes par pārredzamām MI sistēmām, lai precizētu piemērošanas jomu, attiecīgās juridiskās definīcijas, pārredzamības pienākumus, izņēmumus un saistītos horizontālos jautājumus.

Šie atbalsta instrumenti tiek gatavoti un tiks publicēti 2026. gada otrajā ceturksnī. Uzziniet vairāk par to, kā MI birojs atbalsta MI akta īstenošanu.

Pārvaldība un īstenošana

Eiropas MI birojs un dalībvalstu iestādes ir atbildīgas par MI akta īstenošanu, uzraudzību un izpildi. MI padome, zinātnes ekspertu grupa un konsultatīvā padome vada un konsultē MI akta pārvaldību. Plašāka informācija par MI akta pārvaldību un izpildi.  

Piemērošanas grafiks

MI akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un būs pilnībā piemērojams divus gadus vēlāk, proti, 2026. gada 2. augustā, ar dažiem izņēmumiem:

• aizliegta MI prakse un MI pratības pienākumi, ko sāk piemērot no 2025. gada 2. februāra
• pārvaldības noteikumus un pienākumus attiecībā uz GPAI modeļiem sāka piemērot 2025. gada 2. augustā;
• noteikumiem par augsta riska MI sistēmām, kas iestrādātas regulētos produktos, ir pagarināts pārejas periods līdz 2027. gada 2. augustam;

Kāds ir Komisijas priekšlikums vienkāršot MI akta īstenošanu?

Digitālajā vienkāršošanas paketē ir ierosināti grozījumi, lai vienkāršotu MI akta īstenošanu un nodrošinātu, ka noteikumi joprojām ir skaidri, vienkārši un inovācijai labvēlīgi.

Komisija ierosina pielāgot augsta riska noteikumu piemērošanas termiņu ne vairāk kā līdz 16 mēnešiem. Tas nodrošina, ka noteikumi tiek piemēroti, ja uzņēmumiem ir pareizie atbalsta instrumenti, lai atvieglotu īstenošanu, piemēram, standarti.

Komisija arī ierosina mērķtiecīgus grozījumus MI aktā, kas:

• stiprināt MI biroja pilnvaras un centralizēt uz vispārīga lietojuma MI modeļiem balstītu MI sistēmu uzraudzību, samazinot pārvaldības sadrumstalotību;
• Paplašināt dažus vienkāršojumus, kas piešķirti MVU un SMC, tostarp vienkāršotas tehniskās dokumentācijas prasības.
• prasīt Komisijai un dalībvalstīm veicināt MI pratību un nodrošināt pastāvīgu atbalstu uzņēmumiem, pamatojoties uz pašreizējiem centieniem (piemēram, nesen pārveidoto MI biroja MI pratības prakses repozitoriju), vienlaikus saglabājot apmācības pienākumus augsta riska ieviesējiem;
• paplašināt pasākumus atbilstības atbalstam, lai vairāk novatoru varētu gūt labumu no “regulatīvajām smilškastēm”, kas tiks izveidotas no 2028. gada, un paplašināt iespējas testēšanai reālos apstākļos;
• Pielāgot MI akta procedūras, lai precizētu tā mijiedarbību ar citiem tiesību aktiem un uzlabotu tā vispārējo īstenošanu un darbību.

Tas viss papildina darbības, ko Komisija un tās MI birojs jau veic, lai nodrošinātu skaidrību uzņēmumiem un valstu iestādēm, piemēram, izmantojot pamatnostādnes, prakses kodeksus un MI akta apkalpošanas dienestu.

Tiesību akta priekšlikums tika pieņemts 19. novembrī. Eiropas Parlaments un ES Padome pašlaik apspriež un risina sarunas par digitālo kopoto tiesību aktu kopumu mākslīgā intelekta jomā.