Un 16. jūnijā Lauku pakta konferencē Briselē pulcējās liels skaits ieinteresēto personu (no valsts iestādēm līdz pilsoniskajai sabiedrībai, uzņēmumiem un pētniecības aprindām). Lauku rīcības plāns, kas tika pieņemts ar ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem, atspoguļo Eiropas Komisijas apņemšanos rīkoties lauku apvidu labā. Lauku pakta, kas iekļauts Lauku rīcības plānā, mērķis ir stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību ES lauku apvidos. Tas nozīmē, ka tā iesaistīs Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo līmeni, kam visiem ir būtiska nozīme lauku apvidu nākotnē, lai strādātu kopā.
Digitalizācija ir svarīgs elements Eiropas politikā lauku apvidu stiprināšanai. Šā iemesla dēļ “Lauku pakta konference” ietvēra 16. jūnija sesiju “Digitalizācija, lauku apvidu pārveide”, ko vadīja Connect ĢD.
Sesija sniedza ieguldījumu “ES Lauku rīcības plānā” ar taustāmu pamatiniciatīvu “Lauku digitālā nākotne” un demonstrēja jaunas iespējas augstas veiktspējas gigabitu tīklu un 5G mobilo sakaru izvēršanai, kā arī digitalizācijas jomā. Pamatiniciatīvas attiecas uz ilgtermiņa un plaša mēroga pētniecības iniciatīvām, kas paver ceļu vērienīgam redzējumam. ES digitālās jomas pamatiniciatīvas ir vērstas uz nākotnes un jaunajām tehnoloģijām un darbojas aptuveni 10 gadus. Tās mobilizē pētniekus, akadēmiķus, rūpniecību un valstu programmas, lai risinātu galvenās problēmas zinātnes un tehnoloģiju jomā.
Sesijā tika pētīts, kā novērst savienojamības plaisu starp lauku un pilsētu teritorijām, veicināt digitālo inovāciju un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, veicināt jaunas kompetences, kas vajadzīgas digitālajai pārveidei, un novērtēt progresu virzībā uz digitālās plaisas novēršanu.
Plenārsesijas ziņotājs bija prof. Mar Delgado no Kordovas Universitātes, un plenārsesiju vadīja Alfons Schöps no Atene KOM.
Šīs sesijas saturu veidoja trīs runātāji:
- Franco Accordino, Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta (DG CONNECT) nodaļas “Ieguldījumi augstas veiktspējas tīklos” vadītājs. Viņš runāja par “Gigabitu un 5G savienojamību — savienojamība kā būtisks digitālās pārkārtošanās veicinātājs”.
- Fabio Nasarre de Letosa, CONNECT ĢD nodaļas, kas atbild par ieguldījumiem lieljaudas tīklos, vecākais juridiskais eksperts. Viņš kartēja lauku savienojamību ES, pamatojoties uz jaunākajiem Eiropas Komisijas apkopotajiem datiem, uzsverot progresu un problēmas. Viņš uzsvēra būtiskākās ES iniciatīvas regulējuma, politikas un valsts atbalsta jomā, kā arī iespējas, ko sniedz vēl nepieredzētais finansiālais atbalsts, kas pašlaik pieejams lauku apvidu digitalizācijai.
- Willeke van Staalduinen, AFEdemy (Age Friendly Environments Academy) izpilddirektore, politiskā zinātniece, kas arī strādāja par medmāsu garīgās veselības aprūpes jomā. 2017. gadā viņa kopīgi izveidoja AFEdemy, kas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem labvēlīgas vides akadēmija, lai atbalstītu ieinteresēto personu spēju veidošanu nolūkā ieviest viedu, veselīgu, vecumdienām labvēlīgu vidi. Viņa ir COST rīcības NET4Age-Friendly priekšsēdētāja vietniece un dotāciju saņēmēja. Viņas prezentācijas nosaukums bija “E-veselības lietotnes lauku apvidos”.
Pēc prezentācijām dalībniekiem bija iespēja apmainīties ar pieredzi digitalizācijas jomā attiecīgajos lauku apvidos un dalīties ar secinājumiem. Diskusijās atklājās būtiskas atšķirības un uzlabojumu iespējas, jo īpaši attiecībā uz platjoslas paplašināšanas veicināšanu ES dalībvalstīs, kā arī daudzie veidi, kā dalībnieki sniedz ieguldījumu konkrētās iniciatīvās, lai gūtu panākumus šajā jomā.
Ieinteresētās personas skaidri norādīja, ka jo īpaši veselības politikas un lauksaimniecības, ražošanas un loģistikas jomā ir būtiski paļauties uz 5G tīkla blīvināšanu un digitalizāciju. Labi attīstīta digitālā infrastruktūra ir ļoti svarīga lauku apvidiem. Vēlākais līdz 2030. gadam ikvienam jābūt pieejamai lielai jaudai. Sistēmas dažādie punkti ir labāk jāsasaista savā starpā. Sistēmas būtu jāpielāgo cilvēkiem.
Nesenie notikumi, piemēram, pandēmija, ir parādījuši, ka lietas var attīstīties ļoti ātri un ka ir attiecīgi jāpielāgojas. Nesen tika uzsvērta tendence, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri pamet pilsētas un pārceļas uz lauku reģioniem. Šeit cilvēki sagaida lielākus ieguldījumus, piemēram, lai nodrošinātu mobilo darbu no mājām lauku apvidos.