Salīdzinājumā ar 2020. gadā pieņemtā ziņojuma par tiesiskumu pirmo publikāciju dalībvalstis un ES kopumā ir daudz labāk sagatavotas atklāt, novērst un risināt jaunas problēmas. Tas veicina mūsu Eiropas demokrātiju noturību un savstarpēju uzticēšanos ES. Tā arī veicina vienotā tirgus labu darbību un nāk par labu uzņēmējdarbības videi, kas veicina konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi.
Kopš ziņojuma pirmās publicēšanas 2020. gadā tas ir kļuvis par patiesu pozitīvu reformu virzītājspēku: divas trešdaļas (68 %) no 2023. gadā sniegtajiem ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji īstenoti. Tomēr dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistemātiskas bažas, un situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Šīs bažas ir ņemtas vērā šā gada ziņojuma ieteikumos.
Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļautas četras valstu sadaļas par norisēm Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Šo paplašināšanās procesā iesaistīto valstu iekļaušana ziņojumā par tiesiskumu, kas ir visattīstītākais process, atbalstīs to reformu centienus, palīdzēs iestādēm panākt turpmāku progresu pievienošanās procesā un sagatavoties turpmākam darbam pie tiesiskuma kā nākamās dalībvalsts.
Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms
Kopš pēdējā ziņojuma par tiesiskumu vairākas dalībvalstis ir veikušas konkrētus pasākumus, lai uzlabotu žurnālistu drošību un darba vidi, arī ņemot vērā Komisijas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Mediju brīvības aktu (EMFA), kas jau ir spēkā un ir pilnībā piemērojams no 2025. gada augusta, “SLAPP apkarošanas” direktīvu un ieteikumu un Ieteikumu par žurnālistu drošību.
Lasiet visu paziņojumu presei un piekto gada ziņojumu par tiesiskumu.