Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Lietuvas īpaši ātrdarbīgas platjoslas attīstības plāna mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s mājsaimniecībām un publiskajām iestādēm pilsētās un lauku apvidos.

Valsts digitālās savienojamības stratēģija un politika

Atbildīgās iestādes

  • Lietuvas Transporta un sakaru ministrija (Susisiekimo ministerija) ir atbildīga par valsts politiku digitālās savienojamības attīstības, koordinācijas un īstenošanas kontroles jomā, jo īpaši jomās, kurās šī infrastruktūra nav pieejama vai nepastāv konkurence digitālās savienojamības pakalpojumu sniegšanā. Ministrija darbojas kā valsts platjoslas kompetences birojs.
  • Valsts digitālo risinājumu aģentūra (Valstybės skaitmeninių sprendimų agentūra) piedalās valsts politikas veidošanā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībā Lietuvā un koordinē tās īstenošanu.
  • Public Enterprise Plačiajuostis Internetas (platjoslas internets) ir bezpeļņas struktūra, kas pieder Transporta un sakaru ministrijai un ir atbildīga par valsts digitālās savienojamības stratēģijas īstenošanu. Plačiajuostis internetas kā vairumtirdzniecības operators ekspluatē publisku atvilces maršrutēšanas vairumtirdzniecības optiskās šķiedras tīklu, nodrošinot visiem ieinteresētajiem mazumtirdzniecības operatoriem vienlīdzīgu piekļuvi šim tīklam, tādējādi ļaujot mazumtirdzniecības operatoriem sniegt ātras interneta piekļuves pakalpojumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem, publiskām un privātām iestādēm, tostarp pašvaldībām, skolām, bibliotēkām, slimnīcām Lietuvas lauku apvidos.
  • Komunikāciju regulatīvā iestāde (Ryšių reguliavimo tarnyba) ir neatkarīga valsts regulatīvā iestāde, kas uzrauga un regulē Lietuvas digitālās savienojamības tirgus.

Digitālās savienojamības attīstības galvenie mērķi

Lietuvas plānu īpaši ātras platjoslas attīstībai Transporta un sakaru ministrija sāka īstenot 2021. gada oktobrī. Plāns paātrina elektronisko sakaru infrastruktūras ieviešanu, lai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam interneta ātrumam vismaz 100 Mb/s būtu jāsasniedz mājsaimniecības un publiskās iestādes ne tikai lielajās pilsētās, bet arī lauku apvidos. Plānojot investīcijas, tiks ņemtas vērā galvenās publiskās un saimnieciskās darbības telpas un publiskās iestādes, un tās tiks savienotas ar digitālās savienojamības tīklu.

2021. gada oktobrī Transporta un sakaru ministrija kopā ar publiskā sektora iestādēm un telesakaru pakalpojumu operatoriem parakstīja memorandu, ar kuru visas puses vienojās līdz 2025. gadam nodrošināt 100 Mb/s pieslēguma ātruma pieejamību vismaz 95 % Lietuvas mājsaimniecību.

Transporta un sakaru ministrija izveidoja darba grupu 5G jautājumos, lai kopā ar ieinteresētajām personām apspriestu un izstrādātu 2020. gadā pieņemtās Pamatnostādnes nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu (5G) attīstībai Lietuvas Republikā 2020.–2025. gadam. Vadlīnijās ir ietverts pasākumu kopums, lai atvieglotu 5G izvēršanu Lietuvā, piemēram, pasākumi attiecībā uz piekļuvi radiotīklu būvniecības vietām. 2021. gada oktobrī parakstītajā memorandā par 5G attīstību Lietuvā ir solīts, ka līdz 2025. gadam starptautiskie sauszemes transporta koridori Via Baltica & Rail Baltica piedāvās nepārtrauktus 5G savienojumu pakalpojumus. Plačiajuostis internetas īsteno 5G ieguldījumu projektu.

Regulatīvie pasākumi

Noteikumus par elektronisko sakaru infrastruktūras uzstādīšanu, uzturēšanu un izmantošanu pieņem Komunikāciju regulatīvās iestādes (RRT) direktors. Dokumentos noteiktas pamatprasības elektronisko sakaru infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai, būvniecībai, uzstādīšanai vai rekonstrukcijai, remontam. Tajos ir noteiktas arī prasības jaunu ēku projektēšanai, būvniecībai un uzstādīšanai vai esošo ēku rekonstrukcijai (tostarp izmaksu samazināšanas pasākumi), ciktāl šie darbi ir saistīti ar elektronisko sakaru infrastruktūru šajos būvniecības projektos. Tiek īstenoti pasākumi attiecībā uz procedūrām un nosacījumiem elektronisko sakaru infrastruktūras kopīgai izmantošanai un citiem mērķiem (cauruļvadi, kabeļi, kabeļu kanalizācija, kabeļu akas, stiprinājuma konstrukcijas, tostarp torņi, masti, ēkas, konstrukciju ieviešana, ēku sistēmas) un citiem objektiem.

Komunikāciju regulatīvā iestāde (RRT) uzņemas gan vienotā informācijas punkta, gan valsts strīdu izšķiršanas struktūras funkcijas. Paredzams, ka šie grozījumi vēl vairāk uzlabos iespējas paplašināt digitālās savienojamības infrastruktūru Lietuvā, jo operatoriem būs labākas iespējas izmantot alternatīvas infrastruktūras digitālās savienojamības attīstībai.

Savā savienojamības rīkkopas īstenošanas ceļvedī Lietuva plāno uzlabot esošās infrastruktūras un inženiertehnisko darbu pārredzamību, izmantojot jaunu valsts tīmekļa ģeogrāfiskās informācijas sistēmu. Tā plāno izstrādāt pamatnostādnes, lai atvieglotu juridiskos, tehniskos un administratīvos nosacījumus mobilo sakaru operatoriem, un piemērot elastīgu atļauju piešķiršanas režīmu, galveno uzmanību pievēršot vietējai licencēšanai, infrastruktūras koplietošanai vai citām tirgus vajadzībām 26 GHz joslai.

Komunikāciju regulatīvā iestāde izstrādāja uzlabotu rīku galalietotājiem interneta piekļuves ātruma mērīšanai, kas ļauj galalietotājiem izmērīt savu interneta piekļuves pakalpojumu faktisko ātrumu.

Valsts un reģionālie digitālās savienojamības finanšu instrumenti

Valsts atbalsta tādu digitālās savienojamības tīklu attīstību lauku apvidos, kas nav pievilcīgi privātajiem ieguldītājiem, kuri izmanto dažādus fondus (ERAF, ELFLA, ANM) ļoti augstas veiktspējas tīklu būvniecībai attālos apgabalos.

Lietuvas atveseļošanas un noturības plāns atbalsta digitālo pārkārtošanos ar reformām un investīcijām 73 miljonu EUR apmērā savienojamībā, lai turpinātu attīstīt ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G un optiskās šķiedras infrastruktūras, izvēršanu lauku un attālos apvidos.

Ieguldījumu projekta “Ātrgaitas sakaru infrastruktūra” mērķis ir savienot 5000 vietas ar gigabitu ātrumu teritorijās, kurās šie pakalpojumi netiktu sniegti uz komerciāliem pamatiem. Turpmākā projekta mērķis ir nodrošināt īpaši ātru digitālo savienojamību 14 909 mājsaimniecībām un 1348 uzņēmumiem un ļaut 138 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem izmantot projekta laikā izveidoto infrastruktūru. 

Dati par digitālās savienojamības attīstību un tehnoloģijām Lietuvā

Attiecībā uz jaunākajiem datiem par digitālās savienojamības pārklājumu, abonementiem un izplatību dažādu digitālās savienojamības tehnoloģiju aptvērumu skatiet Digitālās desmitgades valstu ziņojumus.

Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti

angļu

lietuviešu

Kontaktinformācija

BCO Lietuva (valsts platjoslas kompetences birojs): Satiksmes ministrija (Susisiekimo ministerija)

Adrese: Gedimino av. 17, 01505 Viļņa, Lietuva
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: +370 5 239 3870
Tīmekļa vietne

PE Plačiajuostis Internetas

Adrese: Sausio 13-osios g. 10, 04347 Vilnius, Lithuania
Kontaktinformācija pa e-pastu
Tālrunis: +370 5 243 0882
Tīmekļa vietne

Lietuvas Republikas Komunikāciju regulatīvā iestāde (Ryšių reguliavimo tarnyba)

Adrese: Mortos ielā 14, 03219 Viļņa, Lietuva
Kontaktinformācija pa e-pastu
Tālrunis: +370 5 210 56 33
Tīmekļa vietne

Jaunākās ziņas

Text over digital illustration representing flowing streams of data. The text reads: ‘The European Broadband Competence Offices Network Annual Work Plan Summary 2026-27’.
  • Ziņojums / pētījums
  • 10 -APR- 2026

Eiropas Platjoslas kompetences biroju (BCO) tīkla 2026.–2027. gada darba plāna kopsavilkumā ir izklāstīti gada mērķi un darbības, galveno uzmanību pievēršot galvenajiem tematiem no Digitālo tīklu akta un Gigabitu infrastruktūras akta līdz 5G, drošībai un noturībai.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Atrodiet aktuālo informāciju par digitālās savienojamības attīstību katrā valstī, kā arī par valstu stratēģijām un politiku digitālās savienojamības attīstībai.