Atbalsts digitālajai savienojamībai

ES digitālās savienojamības stratēģija

Lai veicinātu digitālo savienojamību, Eiropas Komisija līdz 2025. gadam izstrādāja Eiropas Gigabitu sabiedrības savienojamības stratēģiju, kā arī Eiropas digitālās pārveides desmitgades redzējumu līdz 2030. gadam, lai savienotu Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus ar ļoti augstas veiktspējas tīkliem, kas nodrošinās inovatīvus produktus, pakalpojumus un lietotnes visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES.

Šis Gigabitu sabiedrības redzējums 2025. gadam balstās uz trim galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem:

• Gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem;
• nepārtraukts 5G pārklājums visās pilsētu teritorijās un galvenajās sauszemes transporta maģistrālēs;
• Piekļuve savienojamībai, kas nodrošina vismaz 100 Mb/s visām Eiropas mājsaimniecībām.

Digitālās desmitgades mērķis ir līdz 2030. gadam:

• Gigabitu tīkls aptver visas Eiropas mājsaimniecības;
• Uz visiem apdzīvotajiem apgabaliem attiecas 5G.

Atbalsts digitālajai savienojamībai

Ikgadējā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē tiek uzraudzīts ES progress virzībā uz Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam noteiktajiem mērķiem un mērķrādītājiem un sniegti ieteikumi dalībvalstīm paātrināt progresu. Kopumā Komisija iesaka visām dalībvalstīm rīkoties savienojamības infrastruktūras, kiberdrošības, ilgtspējas un mākoņdatošanas risinājumu jomā.

Gigabitu infrastruktūras akts (GIA) atvieglo ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu. Likums atjaunina noteikumus, lai nodrošinātu ātrāku, lētāku un vienkāršāku gigabitu tīklu ierīkošanu, novēršot galvenos šķēršļus, piemēram, dārgas un sarežģītas tīkla izvēršanas procedūras. Gigabitu infrastruktūras akts stājās spēkā 2024. gada 11. maijā. To pilnībā piemēros 2025. gada novembrī.

Eiropadome apstiprināja secinājumus par Komisijas Balto grāmatu "Kā apmierināt ES digitālās infrastruktūras vajadzības?". Ministri nāca klajā ar visaptverošu vēstījumu kopumu par inovācijas veicināšanu, drošības un noturības nodrošināšanu, godīgas konkurences veicināšanu un investīciju veicināšanu digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu ES konkurētspējas un digitālās pārveides mērķu sasniegšanu. Baltajā grāmatā ir apzinātas problēmas un apspriesti iespējamie scenāriji sabiedriskās politikas darbībām, kuru mērķis ir stimulēt nākotnes digitālo tīklu veidošanu, pārvaldīt pāreju uz jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, apmierināt visu galalietotāju nākotnes savienojamības vajadzības, likt pamatus mūsu ekonomikas konkurētspējai un nodrošināt drošu un noturīgu infrastruktūru un Savienības ekonomisko drošību.

Zemūdens kabeļi ir būtiski, lai savienotu Eiropu ar tās salām, tālākajiem reģioniem un pārējo pasauli. Kabeļi nodrošina pamatsavienojamību liela informācijas apjoma transportēšanai paplašinātos ģeogrāfiskos apgabalos un nodrošina, ka mūsu interneta datplūsma joprojām ir spēcīga un konsekventa, neraugoties uz pieaugošo datu plūsmu. Ieteikumā par zemūdens kabeļu infrastruktūras drošību un noturību ir izklāstīts pasākumu kopums valstu un ES līmenī, kas uzlabo drošību un noturību, uzlabojot koordināciju visā ES gan pārvaldības, gan finansējuma ziņā.

ES uzņēmumiem, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un projektu vadītājiem, kas strādā digitālās savienojamības jomā, ir būtiska nozīme ES savienojamības mērķu sasniegšanā. ES atbalsta tīkla izvēršanu, piedāvājot norādījumus, atvieglojot paraugprakses apmaiņu un informējot iedzīvotājus par tīkla pieejamību viņu teritorijā. Plašāku informāciju projektu vadītāji var atrast tīmekļa vietnē, kā arī atsaukties uz Platjoslas kompetences biroju (BCO) tīklu, kas apvieno ekspertus, lai apspriestu un dalītos ar tehnisko atbalstu digitālās savienojamības infrastruktūras izvēršanai. Lauku un attāli apgabali ir īpaši problemātiski, lai piesaistītu investīcijas digitālās savienojamības tīklos.

Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata palīdz publiskajām iestādēm plānot, īstenot un uzraudzīt digitālās savienojamības projektus to teritorijā. Tas attiecas uz fiksēto tīklu piekļuves un atvilces maršrutēšanas segmentu izvēršanu un pakalpojumu pieņemšanu.

Platjoslas rokasgrāmata lauku un attāliem apvidiem palīdz politikas veidotājiem un projektu vadītājiem izvērst ātrdarbīgus tīklus problemātiskajās teritorijās.

Atjauninātajā pētījumā par valstu platjoslas plāniem ES27 ir sniegts pārskats par savienojamības pasākumiem dalībvalstīs, kas noteikti valstu platjoslas plānos, un priekšizpēte par stratēģijas “Eiropa 2020” digitalizācijas programmas un Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķu sasniegšanu.

Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds un EISI digitalizācija

Programma, kas paredzēta savienojamībai, ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), kas atbalsta digitālās savienojamības izvēršanu, izmantojot divus finanšu instrumentus: Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds (CEBF, pašu kapitāls) un EISI parāda instruments. Eiropas infrastruktūras savienošanas platjoslas fonds nodrošina pašu kapitālu un kvazikapitālu mazāka mēroga, augstāka riska projektiem, kuriem nav pietiekamas piekļuves finansējumam (nepietiekami apkalpotos) piepilsētas un lauku apvidos. CEBF ir kapitāla fonds EUR 420 miljonu apmērā, un EISI parāda instruments nodrošina aizdevumus aptuveni EUR 17 miljonu apmērā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālā daļa (EISI– Digitalizācija) atbalsta un veicina gan publiskās, gan privātās investīcijas digitālās savienojamības infrastruktūrā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.