Living-in.EU
“LIFE-in.eu” parakstītāju 6. sanāksme notika 9. jūlijā un tika organizēta sadarbībā ar ES Padomes prezidentvalsti Slovēniju, galveno uzmanību pievēršot pārrobežu digitālajai sadarbībai. Tā sekoja ES Padomes prezidentvalsts Slovēnijas konferencei “Eiropas Savienība kā tautas kopiena” 8. jūlijā un pievērsās dažiem tajā izskatītajiem tematiem.
Sanāksme tika tulkota FR, DE, EN un ES, un tajā piedalījās gandrīz 60 dalībnieki ar parakstītājiem no visas ES.
Eddy Hartog, Viedo kopienu tehnoloģiju vadītājs, sveica dalībniekus, paziņojot, ka Slovēnijas ministrs Bostjans Koritniks (Bostjan Koritnik) iepriekšējā dienā ES kā tautas kopienas konferencē ir parakstījis Join, Boost, Sustain deklarāciju, padarot Slovēniju par trešo valsti, kas valsts līmenī pievienojas Living-in.eu. Issy-les-Moulineaux un Pilsen ir divas jaunākās pilsētas, kas piedalās šajā kustībā, un parakstītāju skaits ir gandrīz 100.
Pasākuma runātāji iepazīstināja ar savu pieredzi pārrobežu digitālās sadarbības jomā.
Einari Kisel, “Viedo pilsētu izcilības centra” “Partnerību un stratēģijas” vadītājs, iepazīstināja ar Somijas un Igaunijas pilsētu sadarbības projektu, ko vadīja Forum Virium Helsinki un Taltech. To mērķis ir uzlabot pilsētu vidi, izmēģinot jaunas tehnoloģijas vismaz divās citās dalībvalstīs un nepārtraukti kļūt par pasaules līmeņa pētniecības un izstrādes centru. Šeit varat noskatīties videoklipu par projektu.
Šīs sadarbības priekšrocības ir pamats līdzīgiem un atkārtojamiem digitālajiem pilsētu pakalpojumiem (transports, pilsētplānošana, oglekļa pēdas samazināšana, energosertifikācija, pilsētu atvērtā platforma u. c.). Dvīņu priekšrocības ir zināšanu apmaiņa (digitālās dvīņas), izmaksu ietaupījumi pilsētām un attīstītājiem, kopīga izpratne par jautājumiem un iespēja apspriesties ar līdzbiedriem.
Šai prezentācijai sekoja valsts līmeņa sadarbības piemērs. Nīderlandes Iekšlietu ministrijaMarieke van Putten iepazīstināja ar Villingas koalīciju (8 dalībvalstu ministru līmeņa sadarbība digitalizācijas mērķu sasniegšanai). Villinga koalīcija ir Nīderlandes virzīta iniciatīva, kas apvieno vairākus digitāli progresīvus deputātus, kuri vēlas ciešāk sadarboties, izmantojot digitālos risinājumus, lai risinātu sabiedrības problēmas. Tie lietišķi un praktiski strādā tādos jautājumos kā mākslīgā intelekta izmantošanas gadījumi publiskajā sektorā, uz cilvēku orientēti digitālie pakalpojumi, digitālā identitāte un datu/atvērta pirmkoda platformas pārrobežu datu kopīgošanai. To pieejas pamatā ir katras valsts priekšrocību izmantošana, lai kopīgi sasniegtu Eiropas digitālās pārveides rezultātus.
Pēc valsts līmeņa sadarbības parauga mēs noklausījām trīs pilsētu un reģionālās sadarbības piemērus.
Projekts“Apvārsnis 2020”-AURORAL un Alentejo ES biroja vadītājsMarcos Nogueira koncentrējās uz AURORAL projektu par digitālajiem pakalpojumiem lauku reģionos. Projektam “AURORAL” ir partneri Portugālē, Austrijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Itālijā un Spānijā, un tā mērķis ir lauku kontekstā īstenot tādu digitālo tehnoloģiju un pieeju kopumu, kas ir izveidotas pilsētās.
Nogueira kgs arī uzsvēra jaunāko partnerību starp Alentejo un Spānijas Estremaduras reģionu, un jaunais “Bauhaus” ir akronīms Dienvidrietumu Pireneju pussalas Jaunajam “Bauhaus”. Šīs atvērtās pārrobežu pārvietošanās mērķis ir radīt skaistus, iekļaujošus un ilgtspējīgus projektus saskaņā ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķiem.
Loic Delhuvenne, GECT Eurometropole Lille/Kortrijk/Tournai direktors. Šajā prezentācijā galvenā uzmanība tika pievērsta strukturētai sadarbībai starp Lilles (FR) un Kortrijk un Tourani (BE) pilsētām, pamatojoties uz Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG), kas ir kohēzijas politikas instruments, kurā ir vairāk nekā 2,1 miljons iedzīvotāju, 152 pilsētas un pilsētas, kas aptver 3 550 km 2 km. Digitālā sadarbība ir palīdzējusi risināt kopīgas problēmas, proti, pārvaldīt gaisa piesārņojumu un pārvaldīt ūdensapgādi.
Peter Geršič, Novo Mesto (Slovēnija) attīstības un viedo kopienu eksperts, viņa pilsētas iesaiste pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektā VARCITIES. VARCITIES mērķis ir izstrādāt un testēt universālu, mērogojamu uzraudzības, novērtēšanas un atkārtošanas sistēmu dažāda mēroga dabā balstītiem risinājumiem nākotnes pilsētām. Problēmas, kas radušās saistībā ar kopīgu galveno snieguma rādītāju izstrādi veselības un labklājības mērīšanai. Minimāls sadarbspējas mehānisms (MIMs Plus) izrādījās ļoti noderīgs, lai izveidotu platformu, kurā pilsētas varētu savstarpēji apmainīties ar datiem.
Paneļdiskusiju vada Luksemburgas Zinātnes un tehnoloģiju institūts Prune Gautier.
Runātāji piedalījās aktīvā paneļdiskusijā, kuru vadīja Luksemburgas Zinātnes un tehnoloģiju institūta Prune Gautier. Plūmes un kolēģi ir sākuši darbu pie Luksemburgas valsts digitālā dvīņa un paneļdiskusiju dalībniekiem ir izrādījuši lielu interesi par šķēršļu pārvarēšanu pārrobežu digitālajai sadarbībai.
Paneļdiskusiju dalībnieki cita starpā apsprieda kopīgas problēmas pārrobežu digitālajā sadarbībā un risinājumus ES līmenī, lai reaģētu uz pilsētu, reģionu un dalībvalstu vajadzībām. Tika apspriesta arī Living-in.EU loma šo labo sadarbības piemēru izvēršanā.
Debatēs tika apspriesti šādi jautājumi:
Papildus tehniskām problēmām sadarbības šķērslis var būt jautājumi, kas saistīti ar juridiskajām un kultūras atšķirībām.
Attiecībā uz kultūras vai orgnaizācijas problēmām dažkārt ir nevēlēšanās apmainīties ar informāciju par neveiksmēm. Tas var būt svarīgi, piemēram, kiberdrošības jomā, kur informācijas apmaiņa par kiberuzbrukuma gadījumiem var uzlabot kiberdrošību,
Kultūras un organizatoriskā ziņā var būt grūti izraut silosus. Ir grūti mudināt IT cilvēkus dalīties viedokļos ar politikas veidotājiem.
Attiecībā uz priekšrocībām, ko sniedz sadarbība, kopīgas problēmas rada kopīgus risinājumus.
Digitālās pārkārtošanās rakstura dēļ prasmju trūkums vienmēr būs problēma. Tehnoloģija pastāvīgi attīstās.
Ir svarīgi domāt par praktiskajiem ieguvumiem. Piemērs ir daudzie cilvēki, kas katru dienu dodas pāri robežām, lai dotos uz darbu. Kāpēc viņi nevar iegādāties integrētu biļeti, kas aptver dažādus transporta veidus dažādās dalībvalstīs? Tallina un Helsinki sadarbojas, lai atrisinātu šāda veida mobilitātes problēmu.
Regulējuma atšķirības var radīt milzīgas problēmas, atšķirīgus gaisa kvalitātes GDR, atšķirīgus standartus ēkām utt. Nepieciešamība vēl vairāk standartizēt šos risinājumus.
Nevar izvairīties no mantoto sistēmu integrācijas vietējā un valsts līmenī, un tā ir realitāte viedām kopienām, nevis kaut kas, par ko būtu jācīnās.
Pārrobežu digitālās sadarbības vērtība ir milzīga uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, atvieglojot to dzīvi. Labumu ne tikai valsts iestādēm.
Ierosinājums par ES datu kopīgošanu ir digitāla platforma, kas ģeogrāfiski ilustrē dažādus ES finansētus projektus, sniedzot detalizētu informāciju par ietekmi. Tas palīdzētu vizualizēt ievainojumus, maksimāli palielināt sinerģiju un izvairīties no pretrunīgām iniciatīvām.
Lai veicinātu pārrobežu digitālo sadarbību, ir vajadzīgs kopīgs redzējums. Pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā sniegtais piemērs ir ļoti pozitīvs.
Iespējas saņemt finansējumu
Komisijas CNECT ĢD Digitālās inovācijas nodaļas pārstāvisLieve Bos iepazīstināja ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un citām ES finansējuma iespējām tehnoloģisko risinājumu inovācijas iepirkumam, ko veic dalībvalstis, reģioni un pilsētas. Publiskajiem ieguldījumiem, izmantojot iepirkumus, ir milzīgas spējas veicināt inovāciju, tomēr pašlaik tie ne tuvu nesasniedz visu savu potenciālu. Eiropas Komisija rīko vairākus seminārus publiskajiem iepircējiem, lai uzzinātu vairāk par inovācijas iepirkumu. Pilsētām ir arī daudz finansējuma iespēju sadarboties, lai iepirktu inovatīvus risinājumus kopīgu problēmu risināšanai.
Secinājums
Eddy Hartog noslēdza pasākumu, paziņojot, ka Komisija Breton piedalīsies nākamajā “LIFE-in.eu” sanāksmē 2021. gada 30. septembrī. Tas tiks rīkots kopā ar uzdevumu “Saprātīgas pilsētas”, un vairāki abu organizāciju mēri tiks aicināti aktīvi piedalīties pasākumā, kas būs jēgpilns dialogs starp ES un vietējo līmeni par kopīgām problēmām un to, kā tās risināt. Sīkāka informācija tiks sniegta turpmāk.