Skip to main content
Shaping Europe’s digital future
Report / Study | Publikācija

Eiropas potenciāls enerģijas skaitļošanā: Atbalsts rūpnieciskajai inovācijai, izmantojot plaša mēroga izmēģinājuma projektus

Eiropa virzās uz decentralizētu perifērdatošanu. Nesen veikts ekonomikas pētījums liecina par spēcīgu Eiropas izaugsmes potenciālu industriālā lietu interneta nozarē, un Eiropas Komisijas ieguldījumi šo trajektoriju vēl vairāk stiprina.

Europe's Potential in Edge Computing: Supporting Industrial Innovation through Large-scale Pilots

iStock photo Getty images plus

Digitālo tehnoloģiju attīstība Eiropā liecina par skaidru tendenci attiecībā uz perifērdatošanu. Šī pieeja, kuras pamatā ir pragmatisms, uzsver, cik svarīga ir datu apstrāde tuvāk to avotam, uzsverot efektivitāti un autonomiju.

Perifērdatošana galvenokārt ir saistīta ar datu apstrādes decentralizāciju, pārvirzot to no tālākiem datu centriem uz tuvām vietām. Galvenais elements, kas virza šo pāreju, ir datošanas jaudas pāreja uz perifēriju. Termins “biezā datošana” attiecas uz augstas veiktspējas mikroshēmu integrēšanu savienotos objektos un sistēmās, piemēram, nākotnes automobiļos, kas ļauj tiem veikt sarežģītus skaitļošanas uzdevumus vietējā līmenī. Tie nodrošina ātrāku atbildes laiku un ļauj pieņemt patstāvīgus lēmumus uz vietas.

Nesen veikts pētījums, kas veikts ar LĒMUMU, sniedz plašāku ieskatu šajā jomā, norādot, ka perifērdatošana Eiropā attīstās ar ievērojamu izaugsmes potenciālu,jo īpaši profesionālā lietu interneta jomās, kurās Eiropas rūpniecība ir spēcīga, lai konkurētu pasaules mērogā. Jo īpaši Eiropas pusvadītāju uzņēmumiem ir liels potenciāls stiprināt savu pozīciju tradicionālajos tirgos, jo pieaug pieprasījums no profesionāliem lietu interneta ražotājiem ES.

Attēlā ir parādīts ražošanas īpatsvars 2022. gadā salīdzinājumā ar salikto gada izaugsmes likmi (CAGR) no 2017. līdz 2022. gadam dažādās nozarēs. Jo īpaši ES spēks profesionālajā lietu interneta jomā ir izteikts tādās nozarēs kā rūpniecība, autobūve, veselība un kosmiskā aviācija/aizsardzība/drošība. Tirgus tendences liecina par stabilu izaugsmi tādās nozarēs kā rūpniecība 4.0, e-mobilitāte, enerģētika un valkājamas tehnoloģijas.

 

Attēlā attēlota burbuļa diagramma ar nosaukumu “Ražošanas īpatsvars 2022. gadā”. Horizontālā ass atspoguļo salikto gada izaugsmes likmi (CAGR) no 2017. līdz 2022. gadam, kas svārstās no -1 % līdz 10 %. Vertikālā ass atspoguļo ražošanas daļas procentuālo daļu diapazonā no 0 % līdz 30 %. Katrs burbulis ir atšķirīga elektronikas nozare, kuras lielums ir proporcionāls tā tirgus daļai. Tādas nozares kā “Patērētāju personālie datori”, “Telekomunikāciju infrastruktūras” un “Rūpniecība” ir vienas no lielākajām un ir vērstas uz lielāku izaugsmi, kas liecina par ievērojamu tirgus daļu un izaugsmi. “Tālruņi” un “Veselība un aprūpe” ir vidēja lieluma, un tiem ir arī pozitīva izaugsme. Mazāki sektori ar mazāku izaugsmi ietver “Audio & Video” un “Iekšējās ierīces”. Labajā pusē ir tekstlodziņa ar nosaukumu “MAIN MARKET DRIVERS”, kurā uzskaitīti faktori, kas ietekmē tirgu. Tie ietver “Rūpniecība 4.0”, “E-mobilitāte/iekļaušana/autonoma braukšana”, “Safe City/Border Control/Digital identity”, “Wearable, positive impact of COVID” un “Viedās mājas”. Šie faktori liecina par tendencēm un tehnoloģijām, kas veicina izaugsmi elektronikas tirgū. Datu avots ir norādīts kā “DECISION Etudes & Conseil”. Kopējais attēls apvieno uz datiem balstītas atziņas ar tekstuālu informāciju, lai sniegtu visaptverošu priekšstatu par elektronikas tirgus pašreizējo stāvokli un virzītājspēkiem no 2022. gada.

 

Attēls. Izaugsmes tendences elektroniskajās sistēmās, ko ietekmē profesionālais lietu internets

 

Plašāk aplūkojot biezās datošanas globālo tirgu, 2. attēlā redzams, ka profesionālajam lietu internetam ir stabila izaugsme, kas pieaug no 29 miljardiem EUR 2021. gadā līdz prognozētajiem 59 miljardiem EUR 2027. gadā ar 12 % pieauguma tempu gadā. Līdz 2027. gadam sadalījums pa nozarēm norāda uz drošību (kameras un IDS) kā lielāko segmentu, proti, 36 %, kam seko autobūve ar 20 %, veselība un aprūpe 18 %, rūpnīcu automatizācija 16 % un energopārvaldība 10 % apmērā.

Attēlā ir diagramma un saraksts, kas saistīts ar “Globālo tirgu bieziem skaitļošanas pusvadītājiem profesionālam lietu internetam”. diagramma ir salikta diagramma, kas parāda tirgus vērtības pieaugumu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam miljardos euro (EUR). Diagrammā ir norādīti starpposma mērķi 29 miljardu EUR apmērā (2022), un tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam tas sasniegs 59 miljardus EUR, un ir norādīts, ka izaugsmes temps būs 12 % gadā. Katru tirgus segmentu reprezentē cita krāsa dūmenī. Līdzās grafikam ir saraksts ar nosaukumu “Segmenta lielums 2027. gadā (% no kopējā apjoma)”, kurā ir sadalītas tirgus daļas prognozes dažādām nozarēm 2027. gadā: • Drošība (kameras un IDS): 36 % • Autobūve: 20 % • veselība un aprūpe: 18 % • rūpnīcas automatizācija: 16 % • Energopārvaldība: 10 % Satura mērķis ir sniegt skaidru pārskatu par plānoto tirgus izaugsmi un izplatību dažādās nozarēs profesionālā lietu interneta jomā.

Attēls. Izaugsmes tendences biezo skaitļošanas pusvadītāju tirgū

 

Eiropas Komisija ne tikai apstiprina biezas datošanas nozīmi rūpnieciskajā lietu interneta jomā, bet arī paver ceļu Eiropai, lai tā kļūtu par nozīmīgu dalībnieku šajā jomā. Saskaņā ar pētniecības un inovācijas programmu “HORIZON EUROPE” Komisija piešķir 45 miljonus eiro digitālo platformu izmēģinājuma darbībām mākoņdatošanas-Edge-IoT vajadzībām, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp nozarēm un akadēmiskajām aprindām un demonstrēt jaunus progresīvus risinājumus reālistiskā vidē. Ar globālajām investīcijām, kas pārsniedz 250 miljonus EUR, Cloud-Edge-IoT jomā kopš 2021. gada (plašāka informācija par Eiropas mākoņdatošanas, perifērijas un lietiskā interneta Continuum iniciatīvu), Komisija atbalsta jaunas perifērijas paradigmas, veicinot dinamisku ekosistēmu, kas aptver atvērtā pirmkoda kopienas un MVU, tādējādi nodrošinot, ka Eiropa izmanto iespējas, ko sniedz augošais tirgus. Šī apņemšanās vēl vairāk nostiprina Savienības centienus ieņemt vadošo pozīciju globālajā perifērdatošanas vidē un atbilst tās politikai, kuras mērķis ir atbalstīt Eiropas ekonomikas zaļo un digitālo pārkārtošanos.   

Attiecībā uz Eiropu šai attīstībai ir vairākas sekas:

· Tehnoloģiju attīstība un agrīna pieņemšana galvenajās nozarēs: Iespēja Eiropai veicināt savu pozīciju tehnoloģiju nozarē.

· Digitālā suverenitāte: Veicināt partnerības starp Eiropas rūpniecību un pusvadītāju piegādātājiem, kas gūst labumu no apjomīgām investīcijām mikroshēmu izstrādē un piegādē saskaņā ar Mikroshēmu aktu.

· Uzsvars uz ilgtspēju: Eiropai pārņemot perifērdatošanu, perifēro risinājumu pieņemšana samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas galvenajās rūpniecības nozarēs, kā arī atbildību nodrošināt līdzsvarotus un ilgtspējīgus apsvērumus.

Visbeidzot, LĒMUMA pētījums kalpo kā ceļvedis, kurā izklāstītas Eiropas galveno nozaru iespējas perifērdatošanas jomā. Šī strukturētā ekonomiskā perspektīva sniedz stratēģisku analīzi par galvenajiem tirgus potenciālu un ieviešanas faktoriem, kas nodrošina stabilu izaugsmi digitālajā vidē, un ir vērtīgs pamats gaidāmajiem aicinājumiem veikt liela mēroga izmēģinājuma projektus 2024. gadā.

Attiecībā uz tiem, kas ir ieinteresēti padziļināti pievērsties šim tematam, pētījuma ziņojumā ir pieejami detalizēti secinājumi, kas sniedz ieskatu par Eiropas pragmatisko pieeju perifērdatošanas jomā un tās potenciālajiem rezultātiem.

Pētījuma nobeiguma ziņojums, kopsavilkums un abstrakts

Informācijas un starpniecības sesija

Informācijas un starpniecības sesija par izmēģinājuma uzaicinājumu “Digitālās platformas mākoņdatošanai-IoT” būs pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” informācijas un starpniecības pasākumu neatņemama sastāvdaļa 2023. gada 4. decembrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 15.00 (pēc Centrāleiropas laika).  Reģistrēšanās ir iespējama līdz 4. decembrim.

Plašāka informācija par pasākumu un to, kā reģistrēties