Ikgadējā e-arhivēšanas iniciatīvas konference “Digitālo fondu saglabāšana ar e-arhivēšanu” notika Eiropas Komisijas Albert Borschette konferenču centrā Briselē 2025. gada 14. maijā. Hibrīdpasākumā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku gan klātienē, gan tiešsaistē, un tā uzmanības centrā bija datubāzu saglabāšana un EUDI regulas izstrāde.
Pasākumu atklāja Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta Interaktīvo tehnoloģiju, digitālās kultūras un izglītības nodaļas vadītāja Rehana Schwinninger-Ladak. Savā runā viņa uzsvēra e-arhivēšanas nozīmi Eiropas risinājumu izstrādē, kā uzsvērts M. Draghi ziņojumā. Šajā ziņojumā ir apzināti galvenie aspekti, kas vajadzīgi, lai palielinātu konkurētspēju un pozicionētu ES kā pasaules līderi inovācijas, ilgtspējas un digitālās pārveides jomā. Pēc ievadrunas CNECT ĢD politikas speciāliste Árpád Welker, kas atbild par eArchiving, izklāstīja Komisijas prioritātes nākamajiem pieciem gadiem.
Atklāšanas runas, kam sekoja Kuldar Aas (Datu pārvaldības programmas vadītājs Igaunijas valdības CIO biroja MI un datu nodaļā) uzruna ar nosaukumu “Laiks radīt vietu e-arhivēšanai datu telpās”, kurā viņš pievērsās Eiropas datu telpu ilgtermiņa ietekmei un nepieciešamībai palielināt informētību par dzīves cikla apsvērumiem, jo tas būs saistīts ar datu telpu uzticēšanos un ilgtspēju un kopīgoto datu ilgtermiņa pieejamību.
Pirmā sesija
Pēc galvenās piezīmes sekoja pirmā sesija, kuras centrā bija datubāzu saglabāšana un kura bija orientēta uz dažādām organizācijām, kas dalās pieredzē.
Sesijas pirmajā daļā tika aplūkotas vairākas transnacionālas pieejas datubāzu saglabāšanai.
Dānijas Nacionālā arhīva vecākais padomnieks digitālās saglabāšanas jautājumos Anders Bo Nielsen iepazīstināja ar “SIARD-Format — pagātne, tagadne un nākotne”, kur viņš izpētījaRelāciju datubāzuneatkarīgas arhivēšanas vēsturi, kas ir atvērts formāts lielu datubāzu saglabāšanai kopš tās izveides 2008. gadā, un tās plānoto attīstību ar gaidāmo SIARD 2.3 izdošanu 2026. gadā.
Hamburgas Universitātes Arhivēšanas pamatfunkciju nodaļas vadītāja Isabel Taylor iepazīstināja arStarptautiskāsdatubāzu arhivēšanas darba grupas rezultātiem. Viņas prezentācijā tika aplūkotas problēmas un aktuālie jautājumi, ko konstatējusi šī darba grupa, kurā piedalās eksperti no astoņām valstīm un ES iestādēm.
Sesijas otrajā daļā galvenā uzmanība tika pievērsta dažādajai praktiskajai pieredzei datubāzu saglabāšanā arhīvu iestādēs.
Koit Saarevet no Igaunijas Nacionālā arhīva iepazīstināja ar piekļuves metodi virknei arhivēto datubāzu momentuzņēmumu, kur viņš izskaidroja pētījumu, kas veikts, lai vienkāršotu arhivēto relāciju datubāzu multi-snapshot piekļuvi.
Otro prezentāciju vadīja Jan Dalsten no Dānijas Nacionālā arhīva ar nosaukumu Piekļuves sistēma arhivētajām datubāzēm DNA, un tajā tika apsvērta nepieciešamība pēc jaunas piekļuves sistēmas arhivētajām datubāzēm, ja nav pieejami tirgus risinājumi, un process, pēc kura DNA izstrādā risinājumu.
Starptautiskās datubāzu arhivēšanas darba grupas pārstāvis Boriss Domajnko (Boris Domajnko) sniedza prezentāciju par galalietotāja cerībām ar dbDIPview, kurā tika pētīta nesenā lietotāju pieredzes attīstība saistībā ar šiem piekļuves rīkiem.
Sesijas noslēguma prezentācija “Beyond Relational Databases: Problēmas saistībā ar NoSQL vai Graphs arhivēšanu uzdeva Austrijas Tehnoloģiju institūta (AIT) pārstāvis Sven Schlarb, kurā viņš pievērsās problēmām, kas saistītas ar tādu datubāzu saglabāšanu, kuras nav saistītas ar attiecībām, piemēram, NoSQL un uz grafikiem balstītas sistēmas, uzsverot grūtības uzturēt datubāzu elementus, kas neatbilst tradicionālajām relāciju datu saglabāšanas shēmām.
Sesija noslēdzās ar apaļā galda diskusiju ar visiem prezentētājiem ar nosaukumu "Kādas ir gūtās atziņas un nākotnes izaicinājumidatubāzusaglabāšanā". Viens no secinājumiem, kas tika uzsvērts apaļā galda sanāksmē, bija tas, cik svarīga ir starptautiska sadarbība ar praktisku un neformālu apmaiņu starp arhīviem, kā arī tas, cik svarīgi ir sadarboties savā starpā un ar ārpasauli, pārraujot tradicionālos silosus.
Otrā sesija
Otrajā sesijā “EUDI elektroniskās arhivēšanas uzticamības pakalpojums”galvenā uzmanība tika pievērsta nesen pieņemtajai EUDI regulai par digitālo identitāti un tās saistībai ar arhivēšanas pakalpojumiem.
Pirmo prezentāciju sniedza Carlota Bustelo no Gabinete UMBUS SL Spānijā ar nosaukumu “Vispārēja prezentācija par EUDI/eIDAS un elektroniskās arhivēšanas pakalpojumu”, kurā viņa sniedza vispārēju pārskatu par to, kā elektroniskā arhivēšana, digitālie paraksti un ar tiem saistītie uzticamības pakalpojumi ietekmēs digitālo arhivēšanu.
Otrajā prezentācijā eIDAS/EUDI regulas elektroniskās arhivēšanas pakalpojums nokvalificēta uzticamības pakalpojumu sniedzējaviedokļa, ko sniedza Marta Gaia Castellan no Tinexta Infocert Itālijā, tika aplūkots, kā uzņēmumi, kas sniedz citus kvalificētus uzticamības pakalpojumus, tuvojas digitālajai arhivēšanai.
Sesijas galīgo prezentāciju sniedza István Alföldi no Poliphon Ungārijā ar nosaukumu eIDAS/EUDI saistīti viedokļi e-arhivēšanas atsauces arhitektūrā: integrējot ETSI 119 512 protokolus elektronisko parakstu saglabāšanai, kuros viņš izpētīja dažādus scenārijus, kuros e-arhivēšanas atsauces arhitektūru var izmantot, lai saglabātu digitālo parakstu pierādījumus.
Kopīgs sesijas temats bija tas, cik svarīgi ir arhīvu kopienai dalīties pieredzē un zināšanās, lai pēc īstenošanas aktu apstiprināšanas rastu Eiropas mēroga kopīgu izpratni un paraugpraksi.
Pat slēdza e-arhivēšanas iniciatīvas koordinators Janet Anderson, kurš runāja par ieinteresēto personu un viņu atsauksmju nozīmi e-arhivēšanas iniciatīvā, bez kuras e-arhivēšanas iniciatīva nevar darboties.
Tagad ir pieejams pilns pasākuma un prezentāciju slaidu ieraksts.