Ņemot vērā MI tehnoloģiju neseno straujo attīstību un pieejamo datu eksponenciālo pieaugumu, dažādās nozarēs, tostarp kultūras un radošajās nozarēs (KRN), ir jaunas un pārveidojošas iespējas. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas var palīdzēt pārvaldīt katalogus, prognozēt tendences, atbalstīt lēmumu pieņemšanu un palīdzēt veikt apjomīgus satura veidošanas uzdevumus, kā arī ietaupīt laiku plašākai cilvēku radīšanai.
Šajā sakarā Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (DG Connect) un Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts (DG EAC) kopā ar partneriem RISE, DTI un BOP Consulting uzdeva Technopolis Group analizēt problēmas un iespējas.
Pētījumā pētītas pašreizējās un potenciālās uzņēmējdarbības iespējas (tā dēvētie “lietošanas gadījumi”) attiecībā uz mākslīgo intelektu KRN un izpētītas dažas no jaunajām problēmām, kas jārisina, ņemot vērā katras nozares vajadzības un jo īpaši mazo Eiropas dalībnieku vajadzības.
Pētījuma konkrētie mērķi ir šādi:
- apzināt tehnoloģijas, kas pašlaik tiek izmantotas un/vai ko tuvākajā nākotnē varētu ieviest;
- izpētīt problēmas un iespējas, ko mākslīgais intelekts un saistītās tehnoloģijas rada kultūras ziņā daudzveidīga Eiropas darbu piedāvājuma veicināšanai un pieejamībai;
- izpētīt, kā mākslīgais intelekts var veicināt Eiropas kultūras un radošo nozaru izaugsmi, noturību un konsolidāciju;
- ieteikt atbalsta pasākumus ar spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību, kas jāīsteno ES vai pašām nozarēm.
Pētījuma pamatā ir dokumentu izpēte, literatūras apskats, 66 intervijas, trīs fokusa grupas un vienas dienas seminārs, kas notika 2021. gada 30. septembrī un kurā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku, tostarp nozaru pārstāvji un eksperti no desmit nozarēm.
Pētījumā sniegti ieteikumi, kā risināt problēmas piecās jomās, proti, piekļuve datiem, piekļuve prasmēm, pārredzamība, sadarbīgas ekosistēmas un piekļuve finansējumam; ņemot vērā dažādās nozarēs, tostarp mazos tirgus dalībniekus, vajadzību lielo daudzveidību.
Pētījumā cita starpā uzsvērts, cik svarīga ir datu sadarbspēja, aicināts radošās nozares noteikt kopīgus mērķus un izpētīt datu standartus, kā arī ieteikts politikas veidotājiem veicināt zināšanu apmaiņu starp tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un radošajām nozarēm.
Pētījums neattiecas ne uz autortiesību izmantošanas gadījumiem, ne arī uz MI analīzi par autortiesībām, jo tas ir aplūkots citā pētījumā, kas tika veikts paralēli.
Saistītas iniciatīvas
- ES politika mākslīgā intelekta jomā
- ES politika datu jomā
- AI4Media, kas ir daļa no mākslīgā intelekta izcilības centru tīkla un ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, veido akadēmisko aprindu pārstāvji un pētniecības centri, kas koncentrējas uz MI attīstību, lai kalpotu medijiem un nodrošinātu, ka Eiropas ētiskas un uzticama MI vērtības tiek integrētas turpmākajā mākslīgā intelekta ieviešanā.
- Digitālās Eiropas darba programma 2021.–2022. gadam ietver atbalstu prasmēm, Eiropas digitālās inovācijas centriem un datu telpu, tostarp kultūras mantojuma datu telpas un mediju datu telpas, izvēršanai (uzaicinājums iesniegt priekšlikumus paredzēts 2022. gada rudenī).
- Programmas “Radošā Eiropa” inovācijas laboratorija atbalsta idejas tādu inovatīvu digitālo risinājumu izstrādei un testēšanai, kuriem varētu būt ilgtermiņa ietekme uz vairākām kultūras un radošajām nozarēm. Plašāka informācija pieejama uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un tīmekļseminārā ceturtdien, 2022. gada 21. aprīlī, plkst. 11.00 pēc Viduseiropas laika.