Komisija pieprasa, lai šie dienesti sniegtu vairāk informācijas par to attiecīgajiem mazināšanas pasākumiem attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar ģeneratīvu mākslīgo intelektu, piemēram, tā sauktajām halucinācijām, kurās mākslīgais intelekts sniedz nepatiesu informāciju, dziļviltojumu vīrusu izplatīšanu, kā arī automatizētām manipulācijām ar pakalpojumiem, kas var maldināt vēlētājus.
Komisija arī pieprasa informāciju un iekšējos dokumentus par riska novērtējumiem un mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar mākslīgā intelekta ietekmi uz vēlēšanu procesiem, nelikumīga satura izplatīšanu, pamattiesību aizsardzību, dzimumbalstītu vardarbību, nepilngadīgo aizsardzību, garīgo labklājību, personas datu aizsardzību, patērētāju aizsardzību un intelektuālo īpašumu. Jautājumi attiecas gan uz mākslīgā intelekta ģeneratīvā satura izplatīšanu, gan radīšanu.
Attiecīgajiem uzņēmumiem prasītā informācija ir jāsniedz Komisijai līdz 2024. gada 5. aprīlim par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu aizsardzību, un līdz 2024. gada 26. aprīlim par pārējiem jautājumiem.
Informācijas pieprasījums ir izmeklēšanas darbība, kas neskar iespējamos turpmākos pasākumus, kurus Komisija var vai nevar pieņemt. Pamatojoties uz atbilžu novērtējumu, Komisija izvērtēs turpmākos pasākumus. Saskaņā ar DPA 74. panta 2. punktu Komisija, atbildot uz informācijas pieprasījumu, var piemērot naudas sodus par nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju. Ja VLOP un VLOSE nesniedz atbildi, Komisija var nolemt pieprasīt informāciju ar lēmumu. Šajā gadījumā atbildes nesniegšana noteiktajā termiņā varētu izraisīt periodisku soda maksājumu piemērošanu.
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir arī viens no riskiem, ko Komisija konstatējusi savā pamatnostādņu projektā par vēlēšanu procesu integritāti. To mērķis ir nodrošināt VLOP un VLOSE ar paraugpraksi un iespējamu ar vēlēšanām saistītu risku mazināšanas pasākumu piemēriem, tostarp īpašiem pasākumiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu.
Papildu informācija: