Zaļais mākonis un zaļo datu centri

Digitālās tehnoloģijas var piedāvāt zaļus risinājumus dažādām ekonomikas nozarēm. Vienlīdz svarīga ir pašas digitālās nozares zaļināšana.

Tiek lēsts, ka digitālās tehnoloģijas veido 5–9 % no pasaules elektroenerģijas patēriņa. Tas, visticamāk, palielināsies līdz ar digitalizāciju un tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, lietu internets un blokķēde. Tas var radīt problemātisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu, ja netiks veikti pienācīgi pasākumi.

Eiropas Komisija veica pētījumu par energoefektīvām mākoņdatošanas tehnoloģijām un politiku videi draudzīgam mākoņdatošanas tirgum, pievēršoties jautājumam par pieaugošo enerģijas patēriņu mākoņdatošanas pakalpojumu paplašināšanās dēļ Eiropā.

Jautājums par energoefektīvu mākoņdatošanu ir kļuvis par ES prioritāti. Datu centriem ir jākļūst energoefektīvākiem, atkārtoti jāizmanto atkritumenerģija, piemēram, siltumenerģija, un vairāk jāizmanto atjaunīgie energoresursi, lai līdz 2030. gadam kļūtu oglekļneitrāli.

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija paļausies uz esošo instrumentu kopumu, spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu un jaunām iniciatīvām.

Pastāvošie instrumenti ir šādi:

• Ekodizaina regula par serveriem un datu glabāšanas ražojumiem
• ES Rīcības kodeksu attiecībā uz datu centru energoefektivitāti
• ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji datu centriem, serveru telpām un mākoņpakalpojumiem

Komisija arī sasaista energoefektīvus datu centrus ar politikas un finansēšanas iniciatīvām, jo īpaši:

• Komisijas priekšlikumu direktīvai par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), ar ko ievieš jaunus elementus, lai uzlabotu datu centru energoefektivitāti un ilgtspējas uzraudzību;
• Taksonomijas regulā un tās 2021. gada jūlijā pieņemtajā deleģētajā aktā, kurā noteikts satvars ieguldījumiem, kas kvalificējami kā ilgtspējīgi, un kura deleģētais akts pašlaik tiek pabeigts, ir sadaļa par datu centriem;
• Tās finansēšanas programmas: “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments 2, programma “Digitālā Eiropa”, InvestEU un Atveseļošanas un noturības mehānisms atbalstīs inovatīva, zaļa un droša mākoņa ieviešanu.

Komisija ir veikusi pētījumu, lai novērstu vispārpieņemtu definīciju un metožu trūkumu datu centru energoefektivitātes, klimatneitralitātes un vispārējās ilgtspējas novērtēšanai. Šajā pētījumā ierosināti politikas pasākumi, kas uzlabo energoefektivitāti un aprites ekonomikas praksi IKT vērtības ķēdēs. Šā pētījuma konstatējumi tiks izmantoti vairākās pašreizējās un turpmākās iniciatīvās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.