Mākoņdatošana

Mākoņdatošanas datu un pakalpojumu pakāpeniska novirzīšana uz perifēriju ir mērķa neatņemama sastāvdaļa. Mākoņdatošanai ir vajadzīga droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, kā arī droša datu glabāšana un pārsūtīšana. 

Globālais datu apjoms pieaug ļoti strauji. Lai gan mūsdienās mākoņdatošana galvenokārt notiek lielos datu centros, līdz 2025. gadam šī tendence mainīsies pretējā virzienā: Paredzams, ka 80 % no visiem datiem tiks apstrādāti lietotājam tuvākās viedierīcēs, kas pazīstamas kā perifērdatošana. Gan perifērdatošanas, gan mākoņdatošanas pieejamība ir būtiska datošanas nepārtrauktībai, lai nodrošinātu, ka dati tiek apstrādāti visefektīvākajā veidā. Energoefektīva un uzticama perifērdatošanas un mākoņdatošanas infrastruktūra būs būtiska perifērdatošanas un mākoņdatošanas tehnoloģiju ilgtspējīgai izmantošanai.

Šis plašais mākoņdatošanas un perifērdatošanas mērķis ir balstīts uz diviem ES digitālās desmitgades mērķiem. Līdz 2030. gadam:

• 75 % Eiropas uzņēmumu savā darbībā būtu jāizmanto mākoņdatošanas tehnoloģijas.
• Visā Eiropā tiks izvietoti 10 000 klimatneitrālu un ļoti drošu perifērijas mezglu. Tie nodrošinās nepieciešamo savienojamību un ļaus ātri pārsūtīt datus.

Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 2023. gadā 45,2 % uzņēmumu izmantoja mākoņpakalpojumus (+4,2 procentpunkti salīdzinājumā ar 2021. gadu), taču konstatē, ka pieņemšana ievērojami atšķiras pēc lieluma: Mākoņpakalpojumus izmantoja 77,6 % lielo uzņēmumu, 59 % vidējo uzņēmumu un 41,7 % mazo uzņēmumu.

Lai sasniegtu šos mērķus, mums ir vajadzīgs plašs pasākumu klāsts, kas atspoguļo šā temata sarežģītību un stratēģisko nozīmi. Tāpēc Komisija ir sākusi izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, kas izriet no Eiropas Datu stratēģijas, Digitālās stratēģijas, Digitālās desmitgades, Industriālās stratēģijas un digitālo investīciju programmām.

Mākoņdatošanas un MI attīstības akta priekšlikums

2025. gadā Komisija ierosinās Mākoņdatošanas un MI attīstības aktu ar mērķi nākamo 5–7 gadu laikā vismaz trīskāršot ES datu centra jaudu un līdz 2035. gadam pilnībā apmierināt ES uzņēmumu un publiskās pārvaldes iestāžu vajadzības. Akts racionalizēs datu centru izvēršanu, nosakot piemērotas vietas un vienkāršojot atļauju piešķiršanas procesus projektiem, kas atbilst ilgtspējas un inovācijas kritērijiem. Vienlaikus tā pievērsīsies pieaugošajam enerģijas pieprasījumam, veicinot energoefektivitāti, inovatīvu dzesēšanas un elektroenerģijas pārvaldības tehnoloģiju ieviešanu un datu centru integrāciju plašākā energosistēmā.

Lai stiprinātu Eiropas digitālo suverenitāti mākoņdatošanas nozarē, akts darbosies kopā ar ierosināto vienoto ES mēroga mākoņdatošanas politiku publiskās pārvaldes iestādēm un publiskajam iepirkumam. Šī kombinētā pieeja veicinās Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju izaugsmi un par prioritāti noteiks ļoti drošas mākoņdatošanas jaudas izmantošanu ļoti kritiskiem izmantošanas gadījumiem.

Eiropas Datu stratēģija

ES Datu stratēģijā ierosinātās darbības atvieglos pāreju uz perifēriju, vienlaikus attīstot sadarbspējīgus mākoņpakalpojumus un perifērijas pakalpojumus, lai atbalstītu kopīgu Eiropas datu telpu izveidi. Lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, pārejot uz mākoņdatošanu, ir jājūtas drošiem un jāgūst labums no augsta konkurences līmeņa tirgū. Darbības, kas veicina šo mērķu sasniegšanu, ir šādas: 

• Ieguldīt svarīgā projektā visas Eiropas interesēs (IPCEI), kas apvienos energoefektīvas un uzticamas mākoņdatošanas infrastruktūras un saistītos pakalpojumus.
• “Simpl” ir atvērtā pirmkoda, ilgtspējīga un droša starpprogrammatūra, kas nodrošinās mākoņdatošanas līdz perifērdatošanas federācijas un būs galvenā programmatūra, kas darbina datu telpas, kuras citādi finansētu ES.
• ES plāno izstrādāt noteikumu kopumu ES mākoņdatošanas noteikumu kopuma un norādījumu par datu apstrādes pakalpojumu publisko iepirkumu veidā. Noteikumu kopums nodrošinās vienotu Eiropas satvaru attiecīgiem saistošiem un nesaistošiem noteikumiem mākoņpakalpojumu lietotājiem un sniedzējiem Eiropā. Lai palielinātu datu apstrādes pakalpojumu publiskā iepirkuma efektivitāti un kvalitāti Eiropā, vadlīnijās tiks ierosināti ieteikumi konsekventas valstu politikas īstenošanai, ko papildinās visaptverošs būtisku kritēriju kopums datu apstrādes pakalpojumiem, kas publiskā sektora struktūrām jāņem vērā konkursa procesā.
• Kiberdrošības akta ietvaros Eiropas Kiberdrošības aģentūra ENISA strādā pie Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas mākoņpakalpojumiem (EUCS). Shēma sniegs lielāku pārliecību uzņēmumiem, valsts pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem, ka viņu dati ir droši neatkarīgi no tā, kur tie tiek glabāti vai apstrādāti.
• Taisnīgs un konkurētspējīgs mākoņdatošanas tirgus Datu akta ietvaros: Risinot jautājumu par atkarību no viena pārdevēja, Datu akta mērķis ir panākt, lai pāreja starp dažādiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem notiktu ātri, bez maksas un tehnoloģiski plūstoši. Tā mērķis ir arī veicināt sadarbspēju un nodrošināt aizsardzības pasākumus starptautiskai datu nosūtīšanai.
• Datu aizsardzība mākonī:  Komisija ir palīdzējusi nozarei izstrādāt divus rīcības kodeksus datu aizsardzībai mākonī. Plašāka informācija par persondatu un nepersondatu apstrādi mākonī ir atrodama Komisijas Norādījumos par jauktām datu kopām.
• Regula par nepersondatu brīvu apriti , kas kopā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu palielina juridisko noteiktību mākoņdatošanas lietotājiem, nodrošinot visu datu brīvu apriti ES. 

Eiropas datu plūsmu kartēšana ļaus novērtēt datu plūsmu apjomu un ekonomisko vērtību Eiropas digitālajā ekonomikā un sniegs vērtīgu ieskatu uzņēmumiem. 

Digitālā stratēģija

Mākoņdatošana un perifērdatošana būs starp tām digitālajām tehnoloģijām, kas veicinās Eiropas zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu, atbalstot jaunus digitālos risinājumus. Tajā pašā laikā Komisija strādā pie mākoņdatošanas un perifērdatošanas ilgtspējas uzlabošanas, jo īpaši ar pasākumiem, kas vērsti uz datu centru resursefektivitāti, lai sasniegtu mērķi, ka “līdz 2030. gadam datu centriem jābūt klimatneitrāliem un ļoti energoefektīviem”. Pašreizējie piemēri, kā to panākt, ir šādi: datu centru iekļaušana ES ilgtspējīgu darbību taksonomijā, jauni noteikumi Energoefektivitātes direktīvā, zaļā publiskā iepirkuma kritēriji vai Energoefektivitātes datu centru rīcības kodekss.   

Digitālā desmitgade

Papildus diviem mērķiem attiecībā uz mākoņdatošanas ieviešanu uzņēmumos un perifēro mezglu skaita pieaugumu ES ieguldīs daudzvalstu projektos. IPCEI par nākamās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumiem ir daļa no daudzvalstu projekta par Eiropas kopīgo datu infrastruktūru un pakalpojumiem saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu. Tas cieši sadarbosies ar iespējamo Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC) nozaru kopīgajām Eiropas datu telpām. 

Ieguldījumi jaunās un transversālās mākoņdatošanas progresīvās tehnoloģijās palīdzēs veidot nākamās paaudzes mākoņdatošanas progresīvās infrastruktūras, tostarp nodrošināt kopīgas Eiropas datu telpas. Jaunajiem mākoņpakalpojumiem būs jāatbilst augsta standarta prasībām attiecībā uz datu aizsardzību, veiktspēju, noturību un energoefektivitāti. Pakalpojumiem un infrastruktūrai būs jāatbilst rūpniecības un publiskā sektora nākotnes digitalizācijas vajadzībām. ES veic konkrētus ieguldījumus šajās jomās, attīstot mākoņdatošanu un perifērdatošanu, kā arī atvērto pirmkodu Eiropā, izmantojot ES finansēšanas programmas “Apvārsnis Eiropa”, DIGITAL Europe programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). 

Sk. arī “Ieguldījumi mākonī, perifērijā un lietu internetā”. 

Industriālā stratēģija

Eiropas Rūpniecības datu, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianses mērķis ir veidot drošu, mazoglekļa un sadarbspējīgu mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumu un infrastruktūras nākamo paaudzi. Izmantojot šo rūpnieciskās sadarbības platformu, publiskās un privātās puses cita starpā sadarbojas pie investīciju ceļveža, kā arī pie publiskā iepirkuma noteikumiem attiecībā uz mākoņdatošanu.