The European Broadband Competence Offices Network Support Facility
Pasākumā tika aplūkotas pašreizējās darbības, kā arī ilgtspējīgāku risinājumu atrašana.
Kā uzsvēra Eiropas Komisijas direktore savienojamības jautājumos ar Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātu (CNECT ĢD) Rita Wezenbeek, būtiska ir koordinēta rīcība starp Eiropas Komisiju, telekomunikāciju uzņēmumiem, mobilo sakaru operatoriem un citām nozares ieinteresētajām personām. Šādas darbības ietver ES un Ukrainas operatoru kopīgo paziņojumu, iespaidīgos centienus un brīvprātīgās darbības, ko operatori veic, lai risinātu Ukrainas bēgļu savienojamības vajadzības, bezmaksas bezvadu interneta piekļuves punktus, telesakaru aprīkojuma ziedojumus caur digitālo centru Slovākijā un darbu pie kiberdraudu koordinācijas.
Eiropas Komisija arī strādā pie ilgtermiņa risinājuma, lai Ukrainu iekļautu Eiropas brīvajā viesabonēšanas telpā. Tikmēr Eiropas Komisija izvērtē Ukrainas lūgumu pievienoties Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas digitālajai sadaļai, ar ko varētu finansēt pārrobežu infrastruktūru.
Eiropas un Ukrainas operatoru kopīgais viesabonēšanas paziņojums, kas parakstīts 2022. gada 8. aprīlī un nesen pagarināts līdz 2023. gada 9. janvārim, Ukrainas bēgļiem nodrošina cenas ziņā pieejamus vai bezmaksas zvanus un interneta izmantošanu, ļaujot viņiem uzturēt sakarus ar ģimeni Ukrainā un Eiropas Savienībā.
No ES puses kopīgā paziņojuma mērķis ir:
- Samazināt viesabonēšanas vairumtirdzniecības tarifus, lai atgūtu tikai izmaksas
- Samazināt savienojuma pabeigšanas tarifus zvaniem no Ukrainas tālruņa numuriem līdz vienotajiem saskaņotajiem ES tarifiem
No Ukrainas puses kopīgā paziņojuma mērķis ir:
- Samazināt savienojuma pabeigšanas tarifus zvaniem uz Ukrainu no Ukrainas tālruņa numuriem viesabonēšanā ES, kā arī no ES tālruņa numuriem
- Samazināto vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu priekšrocības nodot klientiem viesabonēšanā ES
Kopīgā paziņojuma jaunākā redakcija, visticamāk, kalpos kā pārejas pasākums, ņemot vērā iespēju Ukrainai pievienoties ES viesabonēšanas zonai, kas aptver 30 Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, 27 ES dalībvalstis un to tālākos reģionus, kā arī trīs Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis: Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Pārskatu par brīvprātīgajām darbībām, kas līdz šim veiktas saskaņā ar kopīgo paziņojumu, pamatojoties uz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) pētījumu, sniedza Eiropas Telekomunikāciju tīklu operatoru asociācijas (ETNO) vecākais direktors Maarit Palovirta, ETNO sabiedriskās politikas vadītājs Ross Creelman un Globālās mobilo sakaru asociācijas (GSMA) vecākais vadītājs Emma O’ Toole:
- 80 ES mobilo sakaru operatori un 37 ES fiksēto sakaru operatori piedāvā bezmaksas starptautiskus zvanus no ES uz Ukrainu
- 44 ES mobilo sakaru operatori un 27 ES fiksēto sakaru operatori piedāvā šādus zvanus par zemāku cenu
- 55 ES operatori nodrošina bezmaksas viesabonēšanu saviem abonentiem, kas ceļo pa Ukrainu
- ES operatori ir izveidojuši Wi-Fi tīklājus bēgļu nometnēm un sabiedriskā transporta vietām
- Ukrainas bēgļiem tika izdalīti 2,5 miljoni ES SIM karšu (2022. gada marts-maijs)
- Tika izveidoti humānās palīdzības organizāciju zvanu centri un palīdzības līnijas
- Pie ES robežām ar Ukrainu tika palielināta tīkla jauda
Dalībvalstisvar lietderīgi izmantot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), lai finansētu darbības, kuru mērķis ir nodrošināt bēgļiem piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, sakaru pakalpojumiem. Piemēram, ESF var finansēt kuponus bēgļiem, kurus viņi var izmantot, lai iegādātos mobilo sakaru abonementus (SIM kartes) kā daļu no viņu integrācijas uzņēmējas dalībvalsts sabiedrībā. ERAF ar ieguldījumiem infrastruktūrā un ar to saistītajā aprīkojumā var bēgļu labā atbalstīt drošu vietējo savienojamību. Komisija ar saviem regulatīvajiem grozījumiem ir nodrošinājusi, ka ESF, ERAF, Kohēzijas fonda un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) noteikumi ir elastīgi, lai pašreizējā kontekstā varētu ātri pārdalīt pieejamo finansējumu ārkārtas atbalstam. Šie pasākumi veicinātu brīvprātīgo pasākumu ilgtspēju, nodrošinot, ka slogs gan ES, gan Ukrainas pusē ir pārvaldāms.
No operatoru viedokļa ES SIM karšu nodrošināšana ukraiņiem būs būtiska ilgtermiņa risinājuma panākšanai un ir priekšnoteikums, lai varētu veikt citas intervences, piemēram, savienojamības kuponus un sociālos tarifus.
Rumānijā veiktās koordinētās darbības šajā ziņā var būt vērtīgs modelis, kā to izklāstījis Rumānijas Komunikācijas un informācijas sabiedrības ministrijas ģenerāldirektora vietnieks un Rumānijas Platjoslas kompetences biroja vadošais pārstāvis Corneliu Mănescu. Šādas darbības ietver koordināciju ar operatoriem, lai nodrošinātu 500,000 bezmaksas SIM kartes Ukrainas bēgļiem divu nedēļu laikā; izstrādāt koordinētu valsts plānu bezmaksas Wi-Fi tīklāju ierīkošanai bēgļu nometnēs; un izveidot digitālu lietotni mobilajām ierīcēm, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem sniegt informāciju un kontaktpunktus. Vienlaikus Rumānijas un Ukrainas valdības ir sadarbojušās, lai uzlabotu savienojamību robežpunktos, un Rumānijas valdība ar Eiropas Komisiju apspriež iespēju būvēt zemūdens kabeli, kas savieno Odesu ar Konstancu. Turklāt BCO Romania pašlaik izstrādā tiesisko regulējumu, kurā ierosināti īpaši pasākumi, lai atbalstītu operatorus ar SIM kartes izdevumiem un samazinātu operatoru cenu licenci uz īsu vai noteiktu laikposmu.
Eiropas Komisija aktīvi cenšas atbalstīt un vadīt dalībvalstis, BCO, vadošās iestādes un valstu regulatīvās iestādes, veicot darbības valsts līmenī, maksimāli izmantojot neizlietotos un esošos ES un valstu līdzekļus savienojamības atbalsta darbībām. Kā uzsvēra Katarzyna Szczuka, CNECT ĢD tiesiskā regulējuma īstenošanas nodaļas vadītāja Katarzyna Szczuka un Eiropas Komisijas CNECT ĢD nodaļas “Ieguldījumi augstas veiktspējas tīklos” vadītāja vietniece Gerasimos Sofianatos, Eiropas Komisija un Eiropas Platjoslas kompetences biroju tīkls mudina ieinteresētās personas vērsties pie turpmāka atbalsta un izpētīt iespējas, piemērus un paraugpraksi, ar ko dalās forumā EUTech4 Ukraine, kā arī šā pasākuma laikā sniegtajās prezentācijās.
Šis pasākums tika organizēts kā daļa no Eiropas Platjoslas kompetences biroju (BCO) tīkladarba, kura mērķis ir paātrināt ātrdarbīgas platjoslas izvēršanu, izmantojot ES un dalībvalstu atbalstu.
Uzziniet vairāk
- ES digitālā politika un stratēģija: Eiropas digitālās nākotnes veidošana
- Kopīgs paziņojums ES UA operatoriem par savienojamību Ukrainas bēgļu atbalstam
- ES un ASV operatorukopīgā paziņojuma par savienojamību, atbalstot bēgļus no Ukrainas, pagarināšana