iStock photo Getty images plus
Pētījumā sniegts pārskats par mākoņdatošanas datu ienākošo un izejošo plūsmu apjomu un veidiem katrā ekonomikas nozarē, atrašanās vietu, uzņēmumu lielumu un mākoņdatošanas pakalpojumu veidu. Politikas un lēmumu pieņēmēji, kā arī uzņēmumu vadītāji un publiskās pārvaldes iestādes to var izmantot kā atsauces punktu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem, rūpniecības lēmumiem un ieguldījumiem mākoņdatošanā.
Tika izstrādāta jauna metodika, lai noteiktu pētījuma datu plūsmas. Rezultāti liecina, ka 2020. gadā lielākās datu plūsmas bija no veselības nozares, un Vācija reģistrēja lielāko datu plūsmas apjomu. Ziņojumā arī lēsts, ka līdz 2030. gadam Eiropas uzņēmumu datu plūsma būs 15 reizes lielāka nekā 2020. gadā.
Turklāt šogad ir sākts papildu pētījums, lai novērtētu datu ienākošo un izejošo plūsmu ekonomiskās vērtības Eiropas Savienībā (papildus to apjomiem), kā arī ar trešām valstīm, piemēram, ASV un Ķīnu. Turpinot pētīt datu plūsmu tendences kā vienu no galvenajām datu tirgus dimensijām, tas darbosies sinerģijā ar gaidāmo Datu aktu, lai veicinātu dinamiskāku, dinamiskāku un dinamiskāku mākoņdatošanas tirgu. Datu plūsmu mērīšana visā Eiropā un ārpus tās ir viena no galvenajām darbībām, kas paredzētas Eiropas Datu stratēģijā. To izmantos arī ES regulas par nepersondatu brīvu plūsmu izvērtēšanā, kā arī attiecībā uz mākoņdatošanas ieviešanas mērķi saskaņā ar digitālās desmitgades politikas programmu.