iStock GettyImages 1656549832 © Somkid Thongdee
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova Eiropas Savienības vārdā parakstīja Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu. Tas tika darīts Eiropas Padomes dalībvalstu tieslietu ministru neformālajā konferencē Viļņā, Lietuvā. Šī konvencija ir pirmais juridiski saistošais starptautiskais instruments mākslīgā intelekta jomā. Tas ir pilnībā saderīgs ar Savienības tiesību aktiem kopumā un jo īpaši ar ES MI aktu, kas ir pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulē.
ES, ko pārstāv Komisija, ar dalībvalstu atbalstu ļoti aktīvi piedalījās sarunās par šo konvenciju. Konvencija ir saskanīga ar ES MI aktu, kā arī ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un ietver vairākus MI akta pamatjēdzienus, piemēram:
- koncentrēšanās uz antropocentrisku MI, kas atbilst cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam;
- uz risku balstīta pieeja
- uzticama MI pamatprincipi (piemēram, pārredzamība, stabilitāte, drošums, datu pārvaldība un aizsardzība);
- pārredzamība attiecībā uz MI radītu saturu un mijiedarbību ar MI sistēmām;
- stingrāka dokumentācija, pārskatatbildība un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
- atbalsts drošai inovācijai, izmantojot “regulatīvās smilškastes”
- riska pārvaldības pienākumi
- dokumentēšanas pienākumi
- MI darbību uzraudzības mehānismi
Tas ir būtiski, lai nodrošinātu efektīvu satvaru starptautiskā līmenī nolūkā novērst riskus, ko mākslīgais intelekts rada cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam.
Konvencija kā tāda paredz vienotu pieeju, lai nodrošinātu, ka darbības MI sistēmu dzīves ciklā ir saderīgas ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, vienlaikus veicinot inovāciju un uzticēšanos. Konvencija attiecas uz MI sistēmām, kas var traucēt iepriekš minētajām cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam, izmantojot uz risku balstītu un diferencētu pieeju.
Konvencijā paredzētie principi un pienākumi attieksies uz darbībām AI sistēmu aprites ciklā, ko veic publiskās iestādes vai privātie dalībnieki, kuri rīkojas to vārdā. Attiecībā uz privātā sektora dalībniekiem, lai gan tiem joprojām ir jāpievēršas MI sistēmu radītajiem riskiem un ietekmei tādā veidā, kas atbilst Konvencijas mērķiem, tiem ir iespēja vai nu tieši piemērot konvencijās noteiktos pienākumus, vai īstenot alternatīvus, piemērotus pasākumus.
Konvencija ietver izņēmumus attiecībā uz pētniecību un izstrādi, kā arī valsts drošību. Tai var pievienoties Eiropas Padomes dalībvalstis, ES un citas trešās valstis visā pasaulē.
Konvenciju Eiropas Savienībā īstenos ar MI aktu, kas ietver vispārēji pilnībā saskaņotus noteikumus par MI sistēmu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu un ko attiecīgā gadījumā papildina ar citiem attiecīgiem Savienības acquis.
Turpmākie pasākumi
Šis paraksts pauž ES nodomu kļūt par konvencijas pusi. Pēc tam Eiropas Komisija sagatavos priekšlikumu Padomes lēmumam par konvencijas noslēgšanu. Arī Eiropas Parlamentam būtu jādod sava piekrišana.
Vispārīga informācija
Sarunas par konvenciju sākās 2022. gada septembrī Eiropas Padomes izveidotās Mākslīgā intelekta komitejas (CAI) aizgādībā Strasbūrā. Sarunas ietvēra Eiropas Komisijas sarunas ES, citu Eiropas Padomes dalībvalstu, Svētā Krēsla, ASV, Kanādas, Meksikas, Japānas, Izraēlas, Austrālijas, Argentīnas, Peru, Urugvajas un Kostarikas vārdā. Visaptverošu un iekļaujošu pieeju nodrošināja 68 starptautiskie pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu, nozares un citu starptautisko organizāciju pārstāvji.