Amerika

ASV

Eiropas Komisijai ir regulārs IKT politikas dialogs ar ASV Valsts departamentu, un kopš 2010.  gada direktorāta IKT padomnieks strādā ES delegācijā Vašingtonā.

2021. gada jūnijā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens izveidoja ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi (TTC). TTP ir forums, kurā abas puses koordinē pieeju galvenajiem globālās tirdzniecības, ekonomikas un tehnoloģiju jautājumiem un padziļina transatlantiskās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, pamatojoties uz kopīgām demokrātiskām vērtībām.

Sadarbība tika vēl vairāk stiprināta,2022. gada septembrī atverot ES biroju Sanfrancisko, lai veicinātu ES digitālo diplomātiju ASV. Birojs strādās ES delegācijas Vašingtonā pakļautībā ciešā sadarbībā ar Briseli un partnerībā ar ES dalībvalstu konsulātiem Sanfrancisko līča reģionā.

Latīņamerika

ES ir apņēmusies digitālo sadarbību padarīt par centrālo elementu attiecībās ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu, palīdzot abu reģionu ekonomikai gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām, vienlaikus veicinot inovāciju un digitalizāciju.

Sadarbības jomas ietver savienojamību, izmantojot BELLA transatlantisko optisko šķiedru kabeli, augstas veiktspējas datošanu, pētniecību un izstrādi; inovāciju, IKT standartus un regulatīvo sadarbību telesakaru, digitālo mediju, tiešsaistes platformu, e-komercijas un kiberdrošības jomā.

Partnerības instrumenta ietvaros ar galvenajiem partneriem reģionā tika uzsākti vairāki digitālās sadarbības projekti ar Latīņameriku. Šie projekti ietver:

• sadarbība personas datu aizsardzības jomā, vienlaikus veicinot datu brīvu plūsmu pāri starptautiskajām robežām (Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Urugvaja ar divpusējiem un reģionāliem pasākumiem).
• sadarbība IKT pakalpojumu standartizācijas un sadarbspējas jomā pāri starptautiskajām robežām (Brazīlija)
• starptautiskie centieni veidot uzticēšanos un drošību kibertelpā (Brazīlija)

ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) ārlietu ministru sanāksmē 2018. gada jūlijā tika pieņemta politiska deklarācija, kurā digitālā ekonomika ir iekļauta kā viena no galvenajām prioritārajām sadarbības jomām.

Pirmajā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu digitālās sadarbības darbseminārā 2018. gada jūlijā tika izskatītas četras stratēģiskas sadarbības jomas reģionālā līmenī. Tika apzinātas šādas idejas turpmākai sadarbībai:

1. Telekomunikāciju regulējums
2. plašsaziņas līdzekļi
3. kiberdrošība
4. E-komercija un tiešsaistes platformas

Otrais darbseminārs notika 2019. gada martā, lai izstrādātu konkrētus uz rīcību orientētus ceļvežus iepriekš minētajās jomās.

Regulatel — Latīņamerikas Telekomunikāciju regulatoru forums — sadarbojas ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC), lai padziļinātu izpratni par regulējuma jautājumiem.

Komisija piedalās arī ELAC ministru konferencēs, ko organizē ANO Latīņamerikas un Karību jūras reģiona ekonomikas komisija (ECLAC), kuras ilgtermiņa redzējums ir veicināt IKT kā ekonomiskās attīstības un sociālās iekļaušanas instrumentu.

2018. gada augustā tika parakstīts līgums par zemūdens optiskās šķiedras kabeļa palaišanu, kas savieno Lisabonu Portugālē ar Fortalezu Brazīlijā. Tas savienotu RedCLARA, Dienvidamerikas pētniecības &amp , izglītības tīklu un GEANT , Eiropas pētniecības &amp , izglītības tīklu. Paredzams, ka kabelis sāks darboties 2021. gadā.

Galīgais ziņojums par ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu digitālo sadarbību tika publicēts 2019. gada martā.

BELLA: Jauna digitālo datu maģistrāle starp Eiropu un Latīņameriku

Projekts BELLA (Building the Europe link to Latin America) nodrošinās īpaši ātru savienojamību, izmantojot zemūdens un sauszemes kabeļus, lai savienotu Latīņameriku ar Eiropu.

Kabelis veicinās uzņēmējdarbības, zinātnes un kultūras apmaiņu starp abiem kontinentiem un Latīņamerikā. Tas paver ceļu sadarbībai augstas veiktspējas datošanas un Zemes novērošanas datu jomā.

BELLA ietver 11 Eiropas un Latīņamerikas pētniecības un izglītības tīklus no Vācijas, Portugāles, Itālijas, Spānijas, Francijas, Ekvadoras, Kolumbijas, Čīles un Brazīlijas, un to vada RedCLARA — Dienvidamerikas pētniecības un attīstības centrs; izglītības tīkls — un GEANT — Eiropas pētniecības un izglītības tīkls.

2018. gada augustā publiskā sektora ieinteresēto personu grupa parakstīja līgumu par konsorcija “BELLA” un privāta konsorcija “ELLALINK” izveidi, lai izvērstu zemūdens optiskās šķiedras kabeli, kas savieno Eiropu un Brazīliju. Konsorcijs BELLA tika izveidots, lai pilnībā izmantotu nākotnes lieljaudas savienojumu pētniecības un izglītības tīklu labā.

ES ir galvenais konsorcija finansētājs, ieguldot aptuveni 26,5 miljonus eiro no programmas “Apvārsnis 2020”, Copernicus un attīstības sadarbības instrumenta.

2021 . gada Digitālās asamblejas laikā tika atklāts EllaLink transatlantiskais kabelis , kas savieno Eiropas un Dienvidamerikas kontinentus . 

Šī digitālo datu maģistrāle, kas savieno Fortalezu Brazīlijā ar Sinešu Portugālē, nodrošinās pirmo tiešo lieljaudas datu savienojumu starp abiem kontinentiem, lai atbalstītu datu apmaiņu pētniecības un izglītības jomā.

Brazīlija

ES un Brazīlija 2007. gadā izveidoja stratēģisku partnerību, kurā Science & Technology ir viena no aktīvākajām jomām. Divpusējais nolīgums 2017. gadā tika atjaunots vēl uz pieciem gadiem.

Pašreizējā sadarbība ir vērsta uz mākoņdatošanu, augstas veiktspējas datošanu un eksperimentālām platformām. Citi pētāmie temati ir 5G, mākonis un lietu internets.

Brazīlija ir viens no galvenajiem Latīņamerikas partneriem IKT tēmā “Apvārsnis 2020”, un vairāki saskaņoti uzaicinājumi ir devuši rezultātus ar lielu sociālo un rūpniecisko ietekmi. Brazīlijai ir arī nozīmīga loma saistībā ar notiekošajām tirdzniecības sarunām ar MERCOSUR.

Šīs sadarbības sistēmas ietvaros katru gadu notiek īpašs dialogs starp Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD un Brazīliju.

Lasiet 11. ES un Brazīlijas digitālās ekonomikas dialogu – kopīgs paziņojums

Meksika

Pēc 2014. gadā notikušās reformas Meksikā ir radikāli pārveidoti telesakaru un audiovizuālie tirgi. Tādējādi valstij tika radīti daudz līdzvērtīgāki konkurences apstākļi ar ES digitālo tirgu. Meksikas reforma ir sākusi tirgus ierobežojumu atcelšanu, lai ieviestu konkurenci.

Reģionālā līmenī Meksika kopā ar Kolumbiju ļoti aktīvi virza "Mercado Digital Regional" – CELAC locekļu iniciatīvu un tā saukto "eLAC 2020" procesu (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona digitalizācijas programma).

ES un Meksika 2018. gada aprīlī panāca principiālu vienošanos par modernizētā ES un Meksikas vispārējā nolīguma tirdzniecības daļu, kas aizstās iepriekšējo 2000. gada nolīgumu starp ES un Meksiku. Papildus pārskatītajam brīvās tirdzniecības nolīgumam nolīgumā ir iekļauts atjaunināts politiskais pīlārs sadarbībai daudzās nozarēs, tostarp digitālajā ekonomikā.

ES un Meksika ir sekmīgi organizējušas divus dialogus par digitālo ekonomiku – 2017. gadā Briselē un 2019. gadā Mehiko.  Abos dialogos tika apspriestas kopīgas vērtības un pieejas kopīgām problēmām.

Kanāda

Pēc pirmā digitālā dialoga starp ES un Kanādu, kas notika 2019. gada 27. un 28. maijā Otavā, spēcīgi IKT un mākslīgā intelekta (MI) secinājumi bija viens no galvenajiem elementiem nākamajā ES un Kanādas samitā, kas notika 2019. gada jūlijā. 

Jautājumi, kas attiecas uz IKT un mākslīgo intelektu Kanādas un ES augstākā līmeņa sanāksmē Monreālā 17.–18. jūlijā pieņemtajā kopīgajā deklarācijā, cita starpā bija šādi:

• Nr. 19: reaģēt uz tehnoloģiskajām pārmaiņām tādā veidā, kas atbalsta demokrātiju, ievēro cilvēktiesības un veicina mūsu kopīgās vērtības;
• Nr. 20: padziļināt mūsu sadarbību mākslīgā intelekta jomā.

Ir palielinājusies turpmākā sadarbība ar Kanādas Inovācijas, zinātnes un ekonomikas attīstības ministriju (ISED) un Kanādas kultūras mantojumu kopīgu interešu jomās. Ir panākts progress mākslīgā intelekta, kvantu un publiskā sektora inovācijas jomā, un ir veiktas dažādas kopīgas darbības.

ES un Kanāda parakstīja stratēģiskās partnerības nolīgumu, un tā īstenošana sākās ar pirmo Apvienoto ministru komiteju 2017. gada decembrī. Komiteja pieņēma kopīgu paziņojumu un vienojās stiprināt ES un Kanādas divpusējās attiecības, uzlabot ārpolitikas koordināciju un ciešāk sadarboties, lai risinātu globālas problēmas un izmantotu iespējas.

Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) Padome arī pieņēma un parakstīja ES un Kanādas samitā 2016. gada 30. oktobrī. CETA provizoriska piemērošana sākās 2017. gada 21. septembrī.

Nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Kanādu un Eiropas Savienību ir spēkā kopš 1996. gada un nav ierobežots laikā. Par zinātniskās un tehniskās sadarbības dialogu ir atbildīga ES un Kanādas Apvienotā zinātnes un tehnoloģiju sadarbības komiteja, kas regulāri tiekas, lai pārskatītu progresu un noteiktu jaunus sadarbības virzienus zinātnes un tehnoloģiju jomā.