Satelīta platjosla

Satelītu platjosla, saukta arī par internetu pa satelītu, ir ātrdarbīgs divvirzienu interneta savienojums, ko parasti veido, izmantojot ģeostacionāros sakaru satelītus (GEO, ģeostacionāro orbītu), vidēju Zemes orbītu (MEO) vai zemu Zemes orbītu (LEO), nevis tālruņa fiksēto līniju vai citus sauszemes līdzekļus. Šodien satelīta platjosla ir pilnībā salīdzināma ar DSL (Digital Subscriber Line) platjoslu gan veiktspējas, gan izmaksu ziņā, ar trīskāršas spēles komerciālajiem piedāvājumiem (internets, televīzija un balss ar to pašu internetu). MEO un LEO satelītu zvaigznāji atrodas neģeostacionārā orbītā (NGSO) un piedāvā salīdzinoši zemu latentumu (40-125 ms) un lejupielādes ātrumu 50-100 Mbps. Skatiet sadaļu Bezvadu platjoslas tehnoloģijas, lai iegūtu sīkāku informāciju par tehnoloģijām, kā arī plusi un mīnusi; mīnusi.

Lai gan optiskā šķiedra nodrošina izcilu veiktspēju, tās ieviešana prasa vairāk laika un ir dārgāka, tāpēc nākamajos gados tā nebūs pieejama visiem lietotājiem. Gluži pretēji, satelīta risinājumi ir pieejami nekavējoties. Tas ir vienīgais platjoslas risinājums tiem, kas dzīvo apgabalos, kuros nav zemes, bezvadu vai mobilās platjoslas piekļuves vai tā ir lēna.

Satelītu tirgū notiek būtiskas pārmaiņas, jo ir samazinājušās kosmiskās palaišanas un satelītu ražošanas izmaksas un satelīti ir atzīti par svarīgu elementu platjoslas savienojamības nodrošināšanā nepietiekami apkalpotās teritorijās.

Globālā satelītu operatoru asociācija (GSOA) ar Eiropas Komisijas atbalstu ir izveidojusi tiešsaistes rīku, kas palīdz iedzīvotājiem atrast vietējo izplatītāju, kurš var viņiem nodrošināt tūlītēju savienojamību neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.

Pieejama un viegli uzstādāma

Satelīta platjosla ir rentabla, un ikmēneša abonementi ir salīdzināmi ar līdzvērtīgiem ADSL (asimetriskās digitālās abonentlīnijas) piedāvājumiem. Lietotāji saņem trauku un modemu un var vai nu instalēt tos paši, vai arī zvanīt uz plaša augsti apmācītu inženieru tīkla zināšanām. Patēriņa iekārtu pirkuma cena visā ES ir aptuveni 350–600 EUR. Šīs sākotnējās izmaksas bieži vien ir attiecināmas uz Eiropas publisko finansējumu, un dažas dalībvalstis un reģioni ir izmantojuši šo iespēju, lai rentabli un ātri novērstu savas digitālās plaisas. Mēneša izmaksas Eiropas mājas galalietotājiem svārstās no EUR 20 līdz EUR 60 (GEO) vai EUR 80-90 (Starlink, LEO).

IRIS2 satelītu konstelācija

ES IRIS2 (Infrastructure for Resilience, Interconnectivity and Security by Satellite) piedāvās uzlabotas sakaru spējas valdības līmeņa lietotājiem, uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot ātrdarbīgu interneta platjoslu, lai tiktu galā ar nestrādes zonām savienojamības jomā. Šī multiorbitālā konstelācija apvienos priekšrocības, ko piedāvā Low Earth (LEO), Geostationary (GEO) un Medium Earth Orbit (MEO) satelīti. Paredzēts, ka tā nodrošinās drošus sakaru pakalpojumus ES un tās dalībvalstīm, kā arī platjoslas savienojamību Eiropas iedzīvotājiem, privātiem uzņēmumiem un valdības iestādēm. Valdības pakalpojumu mērķis ir nodrošināt drošu savienojamību valdības līmeņa lietotājiem, lai dalībvalstīm nodrošinātu noturīgas un pasaules mēroga spējas. Komercpakalpojumus sniedz komercpartneri, kas piedāvā konkurētspējīgus pakalpojumus ar visprogresīvākajām tehnoloģijām. Eiropas Komisija 2024. gada oktobrī piešķīra 12 gadu koncesijas līgumu Savienības drošas savienojamības satelītu sistēmas IRIS2 izstrādei, izvēršanai un ekspluatācijai SpaceRISE konsorcijam.

Konverģēta savienojamība: modelis “no satelīta uz ierīci”

Ar satelītiem darbināmais tiešās pārraides (D2D) tirgus kļūst par vienu no jaunajām tendencēm telekomunikāciju nozarē. Saskaņā ar šo jauno modeli satelītu operators sadarbotos ar zemes mobilo sakaru operatoru, lai sniegtu savienojamības pakalpojumus tieši mobilajai ierīcei teritorijās, kurās zemes pārvadātājam nav pārklājuma. Zemes un ārpuszemes tīklu konverģence ir iespēja pārvarēt digitālo plaisu. Šis modelis saskaras ar tehnoloģiskām un regulatīvām problēmām, kas jārisina tādās jomās kā standartu noteikšana, piekļuve spektram un licencēšana. ES ir ceļā uz kopējas politikas un tiesiskā regulējuma izstrādi.

Par tehnoloģiju

Savienojums ar internetu, izmantojot satelītu, nozīmē neliela satelīta šķīvja uzstādīšanu ārpus mājas, dzīvokļa, skolas vai citas ēkas. Kamēr ēdiens var redzēt debesis, vajadzētu viegli izveidot savienojumu ar internetu. Satelīta modemam jābūt pieslēgtam datoram, un tālruņa savienojums nav nepieciešams. Ēdienu var uzstādīt māju īpašnieki tieši vai profesionāls uzstādītājs. Pakalpojuma kvalitāte ir salīdzināma ar DSL, un lietotāji var piekļūt pilnam interneta lietojumprogrammu klāstam, piemēram, sērfošanai tīmeklī, e-pasta ziņojumiem, VoIP (Interneta protokola balss), mūzikas lejupielādei vai video skatīšanai.

Eiropas finansējums satelīta platjoslas piekļuvei

Eiropas Savienības mērķis ir maksimāli palielināt platjoslas savienojamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES. Satelītu platjosla bieži vien ir vienīgais platjoslas risinājums tiem, kas dzīvo apgabalos, kuros nav savienojamības vai tā ir ļoti vāja. Dažās dalībvalstīs ir sekmīgi īstenotas kuponu shēmas, lai savienotu attālas kopienas, izmantojot satelīta platjoslu. Saskaņā ar šādu shēmu valsts iestāde piešķir finansiālu atbalstu (kuponu) tiesīgiem galalietotājiem, ar kuru tie var “maksāt” reģistrētam pakalpojumu sniedzējam pēc savas izvēles par satelītlietotāju iekārtu iegādi, uzstādīšanu un aktivizēšanu. Pakalpojumu sniedzējs pieprasa savu izmaksu atlīdzināšanu no valsts iestādes, kas īsteno shēmu. Sīkāku informāciju skatīt Pamatnostādnēs par valsts atbalstu platjoslas tīkliem.

Satelītu tehnoloģiju projekti Eiropā

SABER projekts (pabeigts) apvienoja reģionālās iestādes un ieinteresētās personas, lai novērstu digitālo plaisu ES-27 un nodrošinātu platjoslas pārklājumu visiem. Ar šo iniciatīvu tika izveidoti nosacījumi satelītu sistēmu efektīvam un lietderīgam ieguldījumam, lai atbalstītu Eiropas digitalizācijas programmā (EDP) noteikto mērķu sasniegšanu.

BRESAT projekts (pabeigts) sniedza informāciju par platjoslas pārklājumu pa reģioniem, satelīta platjoslas izvēršanas gadījumu izpēti, galvenajiem kritērijiem un paraugpraksi sekmīgai izvēršanai, iespējamiem finansējuma avotiem, izmaksu un ieguvumu analīzi, darījumdarbības pamatojuma izstrādes pamatnostādnēm, kā arī semināru un izplatīšanas pasākumu rīkošanu visā Eiropā.