Globālā satelītu operatoru asociācija (GSOA) ar Eiropas Komisijas atbalstu ir izveidojusi tiešsaistes rīku, kas palīdz iedzīvotājiem atrast vietējo izplatītāju, kurš var nodrošināt tūlītēju savienojamību neatkarīgi no dzīvesvietas.
Satelīta platjosla, saukta arī par internetu pa satelītiem, ir ātrdarbīgs divvirzienu interneta savienojums, kas parasti izveidots, izmantojot ģeostacionāros sakaru satelītus (GEO, ģeostacionāro orbītu), vidējas Zemes orbītu (MEO) vai zemu Zemes orbītu (LEO), nevis telefona fiksēto līniju vai citus zemes līdzekļus. Pašlaik satelīta platjosla ir pilnīgi salīdzināma ar DSL platjoslas pakalpojumiem gan veiktspējas, gan izmaksu ziņā, ar komerciāliem trīskāršas atskaņošanas piedāvājumiem (internets, televīzija un balss ar vienu un to pašu internetu). MEO un LEO satelītu konstelācijas piedāvā salīdzinoši zemu latentumu (40–125 ms) un lejupielādes ātrumu 50–100 Mb/s. Skatiet sadaļu Bezvadu platjoslas tehnoloģijas, lai uzzinātu vairāk par tehnoloģijām, kā arī plusiem un mīnusiem.
Lai gan šķiedra nodrošina izcilu veiktspēju, tās ieviešana prasa vairāk laika un ir dārgāka, tāpēc turpmākajos gados tā nebūs pieejama visiem lietotājiem. Gluži pretēji, satelīta risinājumi ir pieejami nekavējoties. Tas ir vienīgais platjoslas risinājums tiem, kas dzīvo teritorijās, kurās nav vai ir lēna piekļuve zemes, bezvadu vai mobilajiem platjoslas pakalpojumiem.
Pieejama un viegli uzstādāma
Satelīta platjosla ir rentabla, un ikmēneša abonementi ir salīdzināmi ar līdzvērtīgiem ADSL piedāvājumiem. Lietotāji saņem trauku un modemu un var vai nu instalēt tos paši, vai arī piesaistīt plašu augsti apmācītu inženieru tīklu. Patērētāju aprīkojuma vidējā pirkuma cena ES ir 350 EUR. Par šīm sākotnējām izmaksām bieži vien ir tiesības saņemt Eiropas publisko finansējumu, un dažas dalībvalstis un reģioni ir izmantojuši šo iespēju, lai izmaksu ziņā efektīvi un ātri novērstu digitālo plaisu.
Par tehnoloģiju
Savienošana ar internetu, izmantojot satelītu, nozīmē nelielas satelītantenas uzstādīšanu ārpus mājas, dzīvokļa, skolas vai citas ēkas. Kamēr ēdiens var redzēt debesis, vajadzētu viegli izveidot savienojumu ar internetu. Satelītmodems ir jāpievieno datoram, un nav nepieciešams tālruņa savienojums. Trauku var uzstādīt māju īpašnieki tieši vai ar profesionālu uzstādītāju. Pakalpojuma kvalitāte ir salīdzināma ar DSL, un lietotāji var piekļūt pilnam interneta lietojumprogrammu klāstam, piemēram, sērfošanai tīmeklī, e-pasta nosūtīšanai, VOIP, mūzikas lejupielādei vai video skatīšanai.
Eiropas finansējums platjoslas satelīta piekļuvei
Eiropas Savienības mērķis ir maksimāli palielināt platjoslas savienojamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES. Satelīta platjosla bieži vien ir vienīgais platjoslas risinājums tiem, kas dzīvo apgabalos, kuros nav vai ir ļoti slikta savienojamība. Dažās dalībvalstīs ir sekmīgi īstenotas vaučeru shēmas, lai savienotu attālās kopienas, izmantojot satelīta platjoslu. Saskaņā ar šādu shēmu valsts iestāde piešķir finansiālu atbalstu (kuponu) atbilstīgajiem galalietotājiem, ar kuru tie var “maksāt” reģistrētam pakalpojumu sniedzējam pēc savas izvēles par satelīta lietotāju iekārtu iegādi, uzstādīšanu un aktivizēšanu. Pakalpojumu sniedzējs lūdz valsts iestādei, kas īsteno shēmu, atlīdzināt savas izmaksas. Sīkāku informāciju skatīt Pamatnostādnēs par valsts atbalstu platjoslas tīkliem.
Satelīttehnoloģiju projekti Eiropā
SABER projekts (pabeigts) apvienoja reģionālās iestādes un ieinteresētās personas, lai risinātu digitālo plaisu ES-27 valstīs un nodrošinātu platjoslas pārklājumu visiem. Ar šo iniciatīvu tika izveidoti nosacījumi satelītsistēmu efektīvam un lietderīgam ieguldījumam, lai atbalstītu Eiropas digitalizācijas programmā (DAE) noteikto mērķu sasniegšanu.
Projektā BRESAT (pabeigts) tika sniegta informācija par platjoslas pārklājumu pa reģioniem, satelīta platjoslas izvēršanas gadījumu izpēte, sekmīgas izvēršanas galvenie kritēriji un paraugprakse, iespējamie finansējuma avoti, izmaksu un ieguvumu analīze, vadlīnijas uzņēmējdarbības pamatojuma izstrādei, kā arī darbsemināru un izplatīšanas pasākumu rīkošana visā Eiropā.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Skatīt arī
ES noteikumos ir nostiprināts atvērta interneta piekļuves princips: pret interneta datplūsmu izturas bez diskriminācijas, bloķēšanas, ierobežošanas vai prioritāšu noteikšanas.
IKT specifikācijas nodrošina, ka produkti var savstarpēji savienoties un savstarpēji sadarboties, veicinot inovāciju un saglabājot IKT tirgu atvērtību un konkurētspēju.
ES elektronisko sakaru politika uzlabo konkurenci, veicina inovāciju un stiprina patērētāju tiesības Eiropas vienotajā tirgū.
Savienojamības rīkkopā ir sniegti norādījumi optiskās šķiedras un 5G tīklu izvēršanai. Šie tīkli piedāvās ievērojamas ekonomiskās iespējas.
Bezvadu sakari, izmantojot publiskos vai privātos tīklus, informācijas pārraidīšanai izmanto radiofrekvenču spektru, t. i., virkni radioviļņu. Šāda saziņa var būt starp cilvēkiem, cilvēkiem un mašīnām vai sistēmām (“lietas” vispārīgāk) vai starp lietām. Šajā kontekstā...
5G ir izšķirošā jaunās paaudzes tīkla tehnoloģija, kas veicinās inovāciju un atbalstīs digitālo pārveidi.
Nepieciešama palīdzība? 112 ir jūsu dzīvības glābšanas numurs! 112 ir Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa numurs, kas bez maksas pieejams visā ES.
Ceļojot pa ES, varat izmantot savu tālruni, lai zvanītu, rakstītu un izmantotu datus tāpat kā mājās. Par zvaniem, īsziņām un datiem, ko izmantojat ārzemēs ES, tiek iekasēta tāda pati maksa kā savā valstī.
Eiropieši maksā zemāku un ierobežotu maksu par ES iekšējiem zvaniem vai zvaniem citās ES valstīs.
Eiropas Komisija atbalsta ES uzņēmumus, projektu vadītājus un iestādes tīkla pārklājuma palielināšanā, lai sasniegtu ES Gigabitu sabiedrības mērķus.