ES investīcijas dos labumu pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei mākslīgā intelekta, datu, robotikas, fotonikas, pusvadītāju, kvantu tehnoloģiju un paplašinātas realitātes jomā.
ES gatavojas ieguldīt gandrīz pusmiljardu EUR revolucionārās digitālajās tehnoloģijās, ņemot vērā jaunāko priekšlikumu atlasi no vairākiemprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumiem, kas veicina sadarbīgu pētniecību un izstrādi visā Savienībā un ārpus tās.Tas nozīmēs lielākus ieguldījumus mākslīgajā intelektā; lielie dati, robotika, paplašinātā realitāte, kvantu, fotonika un sensori, nākamās paaudzes internets un divdimensiju materiāli. Visas šīs svarīgās tehnoloģijas ir Eiropas stratēģiskās autonomijas pamatā un ir galvenie faktori, kas veicina pāreju uz digitālu, ilgtspējīgu un iekļaujošu nākotni.
Pēcsalīdzinošās izvērtēšanas procesatika atlasīti gandrīz 90 projekti.
Pateicoties līdzsvarotam projektu dalībnieku lokam no akadēmiskajām aprindām un pētniecības organizācijām un nozares dalībniekiem, tostarp spēcīgai MVU pārstāvībai, šajos projektos Eiropa veidos progresīvas digitālās tehnoloģijas Eiropas rūpniecībai ar vadošo lomu pasaules mērogā šajās galvenajās pētniecības un tehnoloģisko ieguldījumu jomās.
Mākslīgais intelekts, dati un robotika
Ir atlasīti 30 projekti,kas veicinās Eiropas mākslīgā intelekta (MI), datu un robotikas ekosistēmasturpmāku attīstību .
Šo projektu kopējais budžets ir vairāk nekā 225 miljoni EUR, un to mērķis ir risināt galvenās pētniecības un inovācijas problēmas saistībā ar jaunajām tehnoloģijām, samazināt jaudīgu MI sistēmu enerģijas patēriņu, optimizēt datu ietilpīgu lietojumu resursu pārvaldību un izstrādāt rīkus datu apmaiņas atvieglošanai.
Šajos projektos ir pārstāvēti dalībnieki no vairāk nekā 24 valstīm, no kuriem aptuveni puse ir nozares pārstāvji, bet otra puse pārstāv akadēmiskās aprindas un pētnieku aprindas. No nozares dalībniekiem aptuveni 50 % ir vidējie uzņēmumi (MVU).
Turklāt atlasītie projekti palīdzēs izveidot ES vadošo lomu mākslīgā intelekta, datu un robotikas jomā, izstrādājot lietojumus, kas atbilst ES pieejai par cilvēku izvirzīšanu tehnoloģiskās inovācijas centrā.
Viens no atlasītajiem MI projektiem plašā mērogā izstrādās Eiropas lielvalodas modeļus (LLM). Šie valodu modeļi cita starpā nodrošinās labākas tulkošanas lietojumprogrammas, atvieglos klientu apkalpošanas tērzēšanas robotus Eiropas valodās un aktivizēs virtuālos palīgus jūsu mājās.
Vēl viens atlasīts projekts izstrādās AI sistēmu, kas ir pielāgojama un efektīva, tāpat kā cilvēka smadzenes. Šis nākamās paaudzes mākslīgais intelekts sola lielāku daudzpusību un efektivitāti, jo tas tiek sagatavots testēšanai, sākot no kompaktierīcēm līdz plašām mākoņa platformām.
Vēl viens projekts palīdzēs padarīt kuģu pārstrādes bīstamo un piesārņojošo darbu daudz drošāku, apvienojot mākslīgo intelektu un robotiku, tādējādi darbinot bezpilota lidaparātus inspekcijām un automatizētām demontāžas sistēmām.
Papildu projekts nodrošinās rīkus resursu optimālai pārvaldībai hiperizplatītās datu ietilpīgās lietojumprogrammās, piemēram, e-komercijas platformās vai straumēšanas pakalpojumos, tādējādi padarot tās energoefektīvākas un uzticamākas iedzīvotāju lietošanai.
Vēl vienā projektā tiks izmantoti jauni MI iespējoti rīki, lai palīdzētu datu kopīgošanai un efektīvākas un zaļākas datu darbības. Tehnoloģijas tiks testētas izmantošanas gadījumos, kas saistīti ar datu telpām mobilitātes, veselības aprūpes, rūpniecības un enerģētikas jomā.
Vēl viens projekts, kas ir atlasīts, izveido atklāta konkursa balvu programmu. Šī programma kalpos par etalonu Eiropas mākslīgā intelekta kopienai, lai veicinātu pētniecības ieviešanu rūpniecībā. Izstrādājot prestižus ar mākslīgo intelektu saistītus atklātus inovācijas izaicinājumus, projekts mobilizē vadošo zinātnieku un novatoru plašu līdzdalību visā Savienībā, kuru izcelsme ir akadēmiskajās aprindās un rūpniecībā, tostarp jaunuzņēmumiem.
Galvenās fotonikas tehnoloģijas gaismas izmantošanai
Photonics piedāvā jaunus un unikālus risinājumus, kur mūsdienu tradicionālās tehnoloģijas tuvojas saviem ierobežojumiem ātruma, enerģijas patēriņa, jaudas un precizitātes ziņā.
12 atlasītie projekti,kuru kopējais budžets ir 60 miljoni eiro, stiprinās Eiropas pašreizējo līderību fotonikas tehnoloģiju un lietojumu jomā un nodrošinās Eiropas rūpniecības piekļuvi progresīvām fotonikas tehnoloģijām, kas ietver jaunas fotonikas mikroshēmas un jaunas universālas lāzera konfigurācijas, kā arī bieži vien jaunus materiālus. Uzlabotas sensoru sistēmas, kas apvieno dažādus viļņu garumus un kam ir uzlabota jutība, nākotnē var viegli izmantot medicīnas ierīcēm, ražošanai, automatizētiem transportlīdzekļiem un lauksaimniecības pārtikas nozarei.
Daudzveidīgs atlasīto dalībnieku loks, kas nāk no vairāk nekā 25 valstīm, no kurām vairāk nekā trešdaļa ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), sadarbosies konsorcijos ar akadēmiskajām aprindām un pētniecības organizācijām.
Viens no izvēlētajiem projektiem izstrādās kompaktu, lētu un īpaši jutīgu sensoru platformu, lai uzraudzītu gaisa un ūdens kvalitāti. Šī pirmā veida ierīce darbosies, integrējot gaismas avotu, sensorus un elektroniku mikroshēmā. Nelielas piesārņojuma izmaiņas gaisā vai ūdenī kļūs izmērāmas, pamatojoties uz jaunās mikroshēmas nepārspējamo jutīgumu.
Pusvadītāju tehnoloģijas rūpniecībai
Vairāk nekā septiņi projekti, kuru kopējais budžets ir 35 miljoni eiro, strādās pie inovatīvas pusvadītāju projektēšanas, ražošanas un iepakošanas.
To veido vairāk nekā 70 dalībnieki no vairāk nekā 16 valstīm, un lielākā daļa no tiem, kas izvēlēti dalībai šajos projektos, pārstāv akadēmiskās aprindas un pētniecības kopienu, un gandrīz trešdaļa ir no rūpniecības nozares. Viena sestā daļa dalībnieku ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU).
Šie projekti aptver visu vērtības ķēdi, sākot ar materiālu pētniecību (piemēram, feroelektriju, grafēnu), pēc tam pievēršoties ražošanas procesiem (piemēram, atomu slāņa nogulsnēšanai), arhitektūrām (piemēram, neironu tīkliem, mākslīgajam intelektam) un pusvadītāju ierīcēm (gan analogām, gan digitālām). Vairāki projekti pievēršas zaļajai elektronikai kā galvenajam aspektam. Viens projekts aptver ne tikai pusvadītājus un piedāvā drukātas un elastīgas elektronikas tehnoloģijas.
Šie projekti vēl vairāk veicinās un stiprinās Eiropas vadošo lomu pusvadītāju pētniecībā un inovācijā. Rezultāts papildinās tehnoloģisko spēju veidošanu un inovāciju, ko atbalsta Eiropas Mikroshēmu akts.
Viens no izvēlētajiem projektiem piedāvā revolucionārus uzlabojumus smadzeņu vai neiromorfiskās datošanas jomā, kur datorsistēmas tiek modelētas pēc cilvēka smadzeņu struktūras. Normālas shēmas vietā tā izmantos magnētiskās daļiņas, ko sauc par skyrmionic kvazidaļiņām, lai atdarinātu smadzeņu ķīmiju un atvieglotu sarežģītus aprēķinus. Turklāt ierīces, ko darbina ar šo pieeju skaitļošanai, izmantos daļu no jaudas, kas nepieciešama parastajām mikroshēmu tehnoloģijām.
Kvantu tehnoloģijas
Kvantu tehnoloģijujomā ir atlasīti septiņi projekti, kuru kopējais budžets ir 47 miljoni eiro. Tie darbosies tādās jomās kā kvantu fotoniskās integrālās shēmas tehnoloģijas, kvantu datori, kuru pamatā ir pusvadītāji vai fotoni, un nākamās paaudzes kvantu sensori, tostarp lietojumu izstrāde mikroshēmu mēroga optisko pulksteņu veidā precīzijas laika noteikšanai, magnetometri izmantošanai ģeonovērošanā un temperatūras sensori. No vairāk nekā 18 valstīm vairāk nekā trešdaļa atlasīto dalībnieku ir no rūpniecības nozares (gandrīz divas trešdaļas no tiem ir MVU), kuriem pievienojas akadēmiskās aprindas un pētniecības organizācijas.
Šie projekti ir pamatā ES centieniem stiprināt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti kvantu tehnoloģiju stratēģiskajā jomā un panākt vadošo lomu nozarē, tādējādi izmantojot Eiropas iedibināto izcilību kvantu zinātnē un tehnoloģijā.
Projekta piemērs ir pusvadītāju kvantu datora izstrāde, kasjāizveido un darbosies līdz 2029. gadam. Tas būs pieejams lietotājiem, izmantojot mākoni, un tas atrisinās problēmas, kuras nevar atrisināt mūsdienu superdatori. To varētu piemērot labāku zāļu un vakcīnu izstrādei, piegādes ķēžu optimizācijai un nākamās paaudzes akumulatoru izstrādei.
Vēl viena projekta mērķis ir izstrādāt nākamās paaudzes kvantu sensorus, panākot lēcienu uz priekšu jutīguma un precizitātes ziņā. Tas lielā mērā nāks par labu Eiropas rūpniecībai tādās jomās kā materiālu ražošana, mikroelektronika, veselības aprūpe un metroloģija. Projekts arī dos iespēju fiziķiem un inženieriem paplašināt savas prasmes, iekļaujot zināšanas kvantu jomā, kā arī konsolidējot Eiropas piegādes ķēdi dimantu kvantu sensoru jomā.
Paplašināta realitāte
Vairāk nekā seši atlasīti projekti, kuru kopējais plānotais budžets ir 52 miljoni eiro, dos panākumus XR un virtuālajā pasaulē. Konsorciji ir no vairāk nekā 20 Eiropas valstīm. Lielākā daļa dalībnieku pārstāv rūpniecību, bet gandrīz divas piektdaļas pārstāv akadēmiskās aprindas un pētniecības organizācijas.
Šie projekti izstrādās jaunas paaudzes paplašinātās realitātes (XR) ierīces un lietotnes, kas piedāvās ievērojami uzlabotu lietotāju pieredzi. Pamatojoties uz eXtended Reality visiemprojektiem, projektos tiks izmantotas tādas tehnoloģijas kā 5G/6G, lietu internets (IoT), dati, mākslīgais intelekts (MI), perifērdatošana un mākoņdatošana un mikroelektronika, lai veicinātu inovāciju. Ierosinātie risinājumi veicinās Eiropas tehnoloģisko autonomiju un atbalstīs XR tehnoloģiju izmantošanu Eiropas rūpniecībā.
Viens no izvēlētajiem projektiem izstrādās pirmo vispārējo paplašinātās realitātes briļļu (ARE) platformu un parastā izskata paplašinātās realitātes brilles, kas piemērotas lietošanai visu dienu, tostarp personīgo koriģējošo lēcu iespēju. Vēl viens projekts izstrādās instrumentu kopumu hiperreālistiskai un uz XR balstītai cilvēka un cilvēka un mašīnas mijiedarbībai. Vēl viens projekts attīstīs nākamās paaudzes lielu valodu modeli balstītas XR sistēmas, kas pielāgosies indivīdam. Tiks izveidoti virtuālie avatāri, kas parādīs īpašu stilu, sejas izteiksmes un attieksmi, lai atvieglotu saziņu. Turklāt vēl viens projekts darbosies ar XR lietojumprogrammām, nodrošinot mākslu un kultūru cilvēkiem, kuri, iespējams, nevarēs to izbaudīt citādi.
Koordinācijas un atbalsta projekts palīdzēs veidot un veicināt atvērtu, decentralizētu, uzticamu Eiropas un globālu metaversu saskaņā ar redzējumu par antropocentrisku tehnoloģiju, kas izklāstītsDeklarācijā pardigitālajiem principiem un tiesībām . Tā cieši sadarbosies ar visām attiecīgajām Eiropas ieinteresētajām personām un palīdzēs strukturēt Eiropas virtuālo pasaules ekosistēmu.
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
ES ilgtermiņa budžets, kas pazīstams arī kā daudzgadu finanšu shēma, veicina digitālās tehnoloģijas.
Skatīt arī
ES investīcijas dos labumu pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei NextGen interneta jomā, divdimensiju materiāliem, lielajiem datiem un ES starptautiskajai sadarbībai.
Šis ieguldījums dos labumu projektiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, robotiku un jauniem materiāliem.
Komisija vēlas nodrošināt, lai publiskais sektors spētu iet kopsolī ar jaunajām tehnoloģijām un gūt labumu no inovācijas.
Komisija piedāvā vairākas izglītības un apmācības iespējas, lai palīdzētu jums sākt darbu digitālajā jomā, piemēram, uzņēmējdarbības konsultācijas, apmaiņu un daudz ko citu.
Komisija piedāvā plašu atbalstu pētniekiem un digitālajiem novatoriem, sākot no tādām programmām kā “Apvārsnis Eiropa” un beidzot ar inovācijas finansējumu un daudz ko citu.
Programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) ir ES finansēšanas programma, kas vērsta uz digitālo tehnoloģiju nodrošināšanu uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes iestādēm.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālā daļa (EISI – Digitalizācija) laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atbalstīs un stimulēs gan publiskās, gan privātās investīcijas digitālās savienojamības infrastruktūrās.