© GettyImages Blue Planet Studio
Kiberdrošības plānam būtu jādod iespēja attiecīgajiem Savienības dalībniekiem (t. i., Savienības līmeņa atsevišķām vienībām un vienību tīkliem) saprast, kā mijiedarboties un pēc iespējas labāk izmantot pieejamos mehānismus visā krīzes pārvarēšanas ciklā. Tā mērķis ir izskaidrot, kas ir kiberkrīze un kas iedarbina kiberkrīžu mehānismu Savienības līmenī. Tajā izskaidrots, kā izmantot pieejamos mehānismus, piemēram, kiberdrošības ārkārtas mehānismu, tostarp ES kiberdrošības rezerves, lai sagatavotu to, kā pārvaldīt plašapmēra kiberdrošības incidenta izraisītu krīzi, reaģēt uz to un atgūties no tās. Turklāt tā mērķis ir veicināt strukturētāku sadarbību starp civilajiem un militārajiem dalībniekiem, tostarp sadarbību ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), ņemot vērā, ka plaša mēroga kiberincidents, kas ietekmē Savienības civilo infrastruktūru, no kuras ir atkarīgi militārie spēki, var aktivizēt arī NATO reaģēšanas mehānismus.
Kiberdrošības plāns ir nesaistošs instruments, kurā noteiktas konkrētas darbības attiecīgajiem kiberkrīžu dalībniekiem un kurš var uzlabot kiberkrīžu pārvaldības sistēmas vispārējo efektivitāti. Ar to tiek atjaunināts plāns, kas izklāstīts Komisijas Ieteikumā (ES) 2017/1584 par koordinētu reaģēšanu uz plašapmēra kiberdrošības incidentiem un krīzēm, un tajā ir ņemti vērā rezultāti un atziņas, kas kopš minētā ieteikuma pieņemšanas gūtas Savienības līmeņa mācībās.