Šajā pētījumā ir sniegts pārskats par mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju un lietojumu izstrādi, pieņemšanu un izmantošanu veselības aprūpes nozarē visās dalībvalstīs. Šā pētījuma galvenais mērķis bija palīdzēt Eiropas Komisijai apzināt un risināt jautājumus, kas varētu kavēt MI tehnoloģiju plašāku ieviešanu veselības aprūpes nozarē. Pētījums palīdzēs Komisijai rīkoties, lai sasniegtu tās ilgtermiņa mērķi par MI efektīvu īstenošanu veselības aprūpes nozarē, pamatojoties uz kopīgiem tiesību aktiem un politikas satvaru.
Saskaņā ar pētījumu, lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu ir izstrādājušas MI stratēģijas, kurās veselības aprūpe ir noteikta par prioritāru nozari, šajās stratēģijās nav politikas, kas jo īpaši attiektos uz veselības aprūpi. Tomēr ES dalībvalstis ir guvušas panākumus, ierosinot tiesisko regulējumu attiecībā uz veselības datu pārvaldību, kas ir pamatelements MI tehnoloģiju turpmākai attīstībai veselības aprūpes nozarē.
Attiecībā uz adopciju, lai gan veselības aprūpes organizācijas ES ir gatavas pieņemt MI lietojumus, pašlaik pieņemšana joprojām attiecas tikai uz konkrētām nodaļām, komandām un lietojumu jomām. Uzticēšanās trūkums uz MI balstītam lēmumu atbalstam kavē plašāku pieņemšanu, savukārt problēmas saistībā ar jauno tehnoloģiju integrēšanu pašreizējā praksē ir arī vienas no galvenajām problēmām, ko norādījušas attiecīgās ieinteresētās personas ES dalībvalstīs.
Zinātniskos rezultātus mākslīgā intelekta jomā veselības aprūpē galvenokārt sniedz lielākās dalībvalstis. Tās ir aktīvākās valstis, kas sadarbojas savā starpā un ar mazākām dalībvalstīm. Turklāt ir konstatēts, ka ir nepieciešams turpmāks finansiālais atbalsts, lai veicinātu tādu MI tehnoloģiju izstrādi, kas tiek pārvērstas klīniskajā praksē. Tas ietver atbalstu intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesību iegūšanai attiecībā uz jau izstrādātām tehnoloģijām.
Pētījumā ir izceltas sešas kategorijas, kurās Eiropas Komisijai tiek ierosināts koncentrēties uz atbalstu mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai veselības aprūpes nozarē visā ES. Tajā ietilpst:
- politika un tiesiskais regulējums, kas atbalsta mākslīgā intelekta turpmāku izstrādi un pieņemšanu, jo īpaši veselības aprūpes nozarē;
- iniciatīvas, kas atbalsta turpmākus ieguldījumus šajā jomā;
- darbības un iniciatīvas, kas nodrošinās piekļuvi veselības aprūpes datiem, to izmantošanu un apmaiņu MI izmantošanas nolūkā;
- iniciatīvas veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijas celšanai un MI izstrādātāju izglītošanai par pašreizējo klīnisko praksi un vajadzībām;
- darbības, ar kurām risina kultūras jautājumus un vairo uzticēšanos mākslīgā intelekta izmantošanai veselības aprūpes nozarē;
- politika, kas atbalsta pētījumu pārvēršanu klīniskajā praksē.
Faktu lapas par valstīm
Valstu faktu lapās ir sniegts pārskats par pašreizējo situāciju katrā ES dalībvalstī attiecībā uz mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju un lietojumu izstrādi, pieņemšanu un izmantošanu veselības aprūpes nozarē. Faktu lapu mērķis ir palīdzēt Eiropas Komisijai apzināt pašreizējo stāvokli mākslīgā intelekta izstrādē un pieņemšanā veselības aprūpes nozarē katrā dalībvalstī un apzināt atšķirības, kas varētu atklāt konkrētas problēmas un šķēršļus plašākai ieviešanai visā ES.
Valstu faktu lapas ir balstītas uz analīzi par attiecīgajiem tiesību aktiem un politikas satvaru saistībā ar MI katrā dalībvalstī. Tajos aplūkota katras valsts pētniecības un inovācijas vide mākslīgā intelekta jomā veselības aprūpes jomā, pārrobežu sadarbība pētniecībā, jaunuzņēmumu ekosistēma katrā valstī un izpratne par MI tehnoloģijām veselības aprūpes nozarē, pamatojoties uz sociālo plašsaziņas līdzekļu pieminējumiem.
Lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu veic pasākumus, lai izstrādātu stratēģijas attiecībā uz mākslīgā intelekta izmantošanu veselības aprūpē, lielākā daļa iniciatīvu ir vērstas uz pētniecības un inovācijas jomu. Iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pieņemšanu pašā nozarē, ir maz. Jaunuzņēmumu ekosistēma ES dalībvalstīs atšķiras, un to galvenokārt virza privātas iniciatīvas un atbalsta tīkli.
Visbeidzot, ES dalībvalstu informētība par mākslīgo intelektu veselības aprūpē, kā redzams sociālajos medijos un ziņu vietnēs, lielā mērā ir saistīta ar pasākumiem, un informētības pieaugums sakrīt ar publicētajiem rakstiem vai valsts līmeņa iniciatīvām, kas parādās vietējā presē.