Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD) ir iekļauti īpaši noteikumi, lai aizsargātu nepilngadīgos no nepiemērotiem mediju audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas vispārējā pieeja par pakāpeniska regulējuma sistēmu attiecas arī uz nepilngadīgo aizsardzību. Jo mazāka ir skatītāja kontrole un jo kaitīgāks varētu būt konkrētais saturs, jo vairāk tiek piemēroti ierobežojumi. Šīs direktīvas noteikumus papildina 1998. gada Ieteikums un 2006. gada Ieteikums par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību.

AVMPD ir ņemts vērā, ka nepilngadīgo aizsardzība vienmēr ir jālīdzsvaro ar citām svarīgām demokrātiskas sabiedrības vērtībām, piemēram, vārda brīvību, un tā nevar darboties bez vecāku atbildības.

Komisija ir publicējusi arī īpašu paziņojumu par videospēlēm.

Nepilngadīgo aizsardzība televīzijas apraidē vai lineārajos pakalpojumos

Satura veids Ierobežojumi Sīkāka informācija
Saturs, kas var kaitēt nepilngadīgajiem Pilnīgs aizliegums saskaņā
ar 27. panta 1. punktu
pieejams tikai tādā veidā, ka nepilngadīgie parasti nedzirdēs vai neredzēs šādu saturu (12. pants);
Saturs, kas var kaitēt nepilngadīgajiem Nav ierobežojumu nodrošināt, ka nepilngadīgie pārraides zonā parasti nedzirdēs vai neredzēs šādus raidījumus, izmantojot šifrēšanu vai citus pasākumus (27. panta 2. un 3. punkts);

Saturs, kas var nopietni kaitēt nepilngadīgajiem

  • Saturu, kas var nopietni kaitēt nepilngadīgajiem, nedrīkst iekļaut nevienā programmā, kas nozīmē pilnīgu aizliegumu.
  • Ir aizliegtas programmas, kas "var nopietni traucēt" tādu nepilngadīgo attīstību, kuri izmanto pornogrāfiju vai bezatlīdzības vardarbību.
  • Programmas, kas var vienkārši būt "kaitīgas" nepilngadīgajiem, var pārraidīt tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka nepilngadīgie tās parasti nedzird un neredz. To var izdarīt, izvēloties raidījuma laiku vai veicot jebkādus tehniskus pasākumus, piemēram, šifrēšanu.
  • Ja kaitīgas programmas nav šifrētas, pirms tām jābūt akustiskam brīdinājumam vai skaidri atpazīstamam vizuālam simbolam visā to darbības laikā.

Saturs, kas var kaitēt nepilngadīgajiem

Šāds saturs ir jānodrošina, izvēloties raidījuma laiku vai veicot jebkādus tehniskus pasākumus (piemēram, šifrēšanu), lai pārraides zonā nepilngadīgie parasti nedzirdētu vai neredzētu šādus raidījumus. 

Nepilngadīgo aizsardzība pakalpojumos pēc pieprasījuma vai nelineāros pakalpojumos

Programmas, kas "var nopietni kaitēt" nepilngadīgo attīstībai, ir atļautas pakalpojumos pēc pieprasījuma, bet tās var darīt pieejamas tikai tādā veidā, ka nepilngadīgie tās parasti nedzirdēs vai neredzēs. To varētu izdarīt, izmantojot PIN kodus vai citas, sarežģītākas vecuma pārbaudes sistēmas. Programmām, kas vienkārši varētu būt "kaitīgas", ierobežojumu nav.

Kā sūdzēties par programmu?

Eiropas Komisija neuzrauga programmas individuāli, bet gan uzrauga dalībvalstu sniegumu kopumā. Tāpēc piekritīgās dalībvalsts mediju regulators(-i) ir kompetents(-i) izskatīt individuālas sūdzības. Ja nav skaidrs, kurai dalībvalstij ir jurisdikcija, vai pilsonis nerunā kompetentās dalībvalsts valodā, viņš var arī tieši sazināties ar savas dalībvalsts plašsaziņas līdzekļu regulatoru. Regulatoru pienākums ir savstarpēji sadarboties, jo īpaši pārrobežu gadījumos.

Vispārīga informācija

Direktīvā noteikts, ka Komisijai jāiesniedz pētījums par priekšrocībām un trūkumiem, ko rada citi pasākumi, piemēram, filtri un vērtēšanas sistēmas, kuru mērķis ir atvieglot vecākiem kontroli pār raidījumiem, ko skatās viņu bērni.

AVMPD papildina 1998. gada ieteikumi, kas bija pirmais juridiskais instruments attiecībā uz tiešsaistes audiovizuālo un informācijas pakalpojumu saturu, un 2006. gada ieteikumi par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību.

Noderīga informācija

Jaunākās ziņas

PRESS RELEASE |
Audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi: Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt ES noteikumus par audiovizuālo saturu

Eiropas Komisija šonedēļ ir nosūtījusi argumentētu atzinumu Čehijai, Igaunijai, Īrijai, Spānijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Slovēnijai un Slovākijai par to, ka tās savos tiesību aktos nav sniegušas informāciju par ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) īstenošanu. Jaunie noteikumi attiecas uz visiem audiovizuālajiem medijiem, gan uz tradicionālo TV apraidi, gan uz pieprasījumpakalpojumiem, kā arī uz video koplietošanas platformām. To mērķis ir izveidot digitālajam laikmetam piemērotu tiesisko regulējumu, tādējādi radot drošāku, taisnīgāku un daudzveidīgāku audiovizuālo vidi.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva rada mediju satvaru Eiropas digitālajai desmitgadei.