Nepilngadīgo aizsardzība AVMPD

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas vispārējā pieeja attiecībā uz diferencētu regulējumu attiecas arī uz nepilngadīgo aizsardzību. Jo mazāka ir skatītāja kontrole un jo kaitīgāks varētu būt konkrēts saturs, jo vairāk ierobežojumu tiek piemēroti. Šīs direktīvas noteikumus papildina 1998. gada ieteikums un 2006. gada ieteikums par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību.

AVMPD ir ņemts vērā, ka nepilngadīgo aizsardzībai vienmēr jābūt līdzsvarotai ar citām demokrātiskās sabiedrības svarīgām vērtībām, piemēram, vārda brīvību, un viņi nevar strādāt bez vecāku atbildības.

Komisija ir arī publicējusi īpašu paziņojumu par videospēlēm.

Nepilngadīgo aizsardzība televīzijas apraidē vai lineāros pakalpojumos

Saturs, kas var nopietni kaitēt nepilngadīgajiem

• Saturu, kas var nopietni kaitēt nepilngadīgajiem, nedrīkst iekļaut nevienā programmā, kas nozīmē pilnīgu aizliegumu.
• Ir aizliegtas programmas, kas “var nopietni traucēt” tādu nepilngadīgo attīstību, kuros ir pornogrāfija vai bezatlīdzīga vardarbība.
• Programmas, kuras var vienkārši “kaitēt” nepilngadīgajiem, var pārraidīt tikai tad, ja ir nodrošināts, ka nepilngadīgie parasti tās nedzird un neredz. To var izdarīt, izvēloties raidījuma laiku vai izmantojot jebkādus tehniskus pasākumus, piemēram, šifrēšanu.
• Ja kaitīgas programmas nav šifrētas, pirms tām jābūt akustiskam brīdinājumam vai skaidri identificējamam vizuālam simbolam visā to darbības laikā.

Saturs, kas var kaitēt nepilngadīgām personām

Šāds saturs ir jānodrošina, izvēloties raidījuma laiku vai izmantojot jebkādus tehniskus pasākumus (piemēram, kodēšanu), ka nepilngadīgie pārraides zonā parasti nedzirdēs un neredzēs šādus raidījumus. 

Nepilngadīgo aizsardzība pēc pieprasījuma vai nelineāros pakalpojumos

Programmas, kas “var nopietni traucēt” nepilngadīgo attīstību, ir atļautas pakalpojumos pēc pieprasījuma, bet tās var darīt pieejamas tikai tādā veidā, lai nepilngadīgie tos parasti nedzirdētu un neredzētu. To varētu izdarīt, izmantojot PIN kodus vai citas, sarežģītākas vecuma pārbaudes sistēmas. Nav ierobežojumu programmām, kas vienkārši varētu būt “kaitīgas”.

Kā sūdzēties par programmu?

Eiropas Komisija uzrauga programmas nevis individuāli, bet gan dalībvalstu sniegumu kopumā. Tāpēc piekritīgās(-o) dalībvalsts (-u) mediju regulators (-i) ir atbildīgs(-i) par individuālu sūdzību izskatīšanu. Ja nav skaidrs, kurai dalībvalstij ir jurisdikcija, vai ja pilsonis nerunā kompetentās dalībvalsts valodā, viņš var arī tieši sazināties ar savas dalībvalsts plašsaziņas līdzekļu regulatoru. Regulatoriem ir pienākums sadarboties savā starpā, jo īpaši pārrobežu gadījumos.

Bezmaksas fona attēli

Direktīvā Komisijai bija noteikts pienākums iesniegt pētījumu par citu pasākumu priekšrocībām un trūkumiem, lai atvieglotu vecāku kontroli pār pārraidēm, ko skatās viņu bērni, piemēram, filtriem un vērtēšanas sistēmām.

AVMPD papildina 1998. gada ieteikumi, kas bija pirmais juridiskais instruments attiecībā uz tiešsaistes audiovizuālo un informācijas pakalpojumu saturu, un 2006. gada ieteikumi par nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzību.

Noderīga informācija

• Pakalpojumu sniedzēja jurisdikcija Eiropas Audiovizuālā observatorija — MAVISE