
© Image by Shutter2U - iStock Getty Images
Eiropas blokķēdes pakalpojumu infrastruktūru (EBSI) veido savstarpēji savienotu mezglu tīkls, kurā darbojas blokķēdes pakalpojumu infrastruktūra. Katrs Eiropas blokķēdes partnerības (EBP) dalībnieks — 27 ES valstis, Norvēģija, Lihtenšteina un Eiropas Komisija — vadīs vismaz vienu mezglu.
Infrastruktūru veido dažādi slāņi, tostarp:
- bāzes slānis, kas satur pamata infrastruktūru, savienojamību, blokķēdi un nepieciešamo uzglabāšanu;
- pamatpakalpojumu slānis, kas ļaus izmantot visus uz EBSI balstītus lietošanas gadījumus un lietojumprogrammas;
- papildu slāņi, kas paredzēti lietošanas gadījumiem un īpašiem lietojumiem.
Tas ļaus publiskām organizācijām izstrādāt lietojumprogrammas, kas savieno un izmanto EBSI infrastruktūru. Galu galā tas tiks attiecināts arī uz privātām organizācijām.
EBSI lietošanas gadījumi un ceļvedis
Pēc projekta EBSI tiek veidota iteratīvā veidā, koncentrējoties uz nelielu skaitu konkrētu lietošanas gadījumu (lietotņu), un pēc tam tos laika gaitā paplašina.
Sākotnējais EBSI lietošanas gadījumu kopums ir:
- notariāli apliecināts: Blokķēdes ietekmes palielināšana, lai izveidotu uzticamas digitālās revīzijas liecības, automatizētu atbilstības pārbaudes laika ziņā jutīgos procesos un pierādītu datu integritāti;
- diplomi: Nodrošināt iedzīvotājiem kontroli, pārvaldot viņu izglītības akreditācijas datus, ievērojami samazinot verifikācijas izmaksas un uzlabojot uzticību autentiskumam;
- Eiropas digitālā identitāte: Īstenot vispārējas digitālās identitātes spējas, ļaujot lietotājiem izveidot un kontrolēt savu identitāti pāri robežām, nepaļaujoties uz centralizētām iestādēm, un nodrošinot atbilstību eIDAS tiesiskajam regulējumam;
- uzticama datu kopīgošana: Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, lai droši apmainītos ar datiem starp ES iestādēm, sākot ar IOSS PVN identifikācijas numuriem un importējot vienas pieturas aģentūras muitas un nodokļu iestāžu starpā.
EBSI tiks bagātināta ar citiem lietošanas gadījumiem.
Pašlaik EBP strādā pie trim papildu lietošanas gadījumiem, kas tiks pievienoti EBSI turpmākajos posmos (pēc 2021. gada vidus). Šīs bažas ir šādas:
- mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšana, izmantojot blokķēdi;
- Eiropas sociālā nodrošinājuma numuru izmantošana, lai atvieglotu pārrobežu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem;
- atvieglot pārrobežu un starpiestāžu patvēruma pieprasījuma procesu pārvaldību.
Turklāt, tiklīdz EBSI būs pilnībā ražots, privāti uzņēmumi un organizācijas varēs pievienoties EBSI kā lietderība. Tam cita starpā būtu jāpaver ievērojamas iespējas izmaksu ietaupījumam un efektivitātei mijiedarbībā un darījumos starp publisko un privāto sektoru.
Lai sagatavotos EBSI turpmākajām spējām un atbalstītu jauna veida izmantošanas gadījumus, Eiropas Komisija uzsāka pirmskomercializācijas iepirkuma darbību. Tā sākās, izmantojot atklātu apspriešanos ar tirgu un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Ieinteresētās tirgus puses tiek aicinātas iepazīties ar Eiropas blokķēdes pirmskomercializācijas iepirkumu tīmekļa lapām.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
ES vēlas būt līderis blokķēdes tehnoloģijā, kļūstot par inovatoru blokķēdē un par mājvietu nozīmīgām platformām, lietojumprogrammām un uzņēmumiem.
Skatīt arī
ES nodrošina finansējumu blokķēdes pētniecībai un inovācijai, izmantojot dotācijas un balvas un atbalstot ieguldījumus.
Eiropas Komisija atzīst juridiskās noteiktības un skaidra regulatīvā režīma nozīmi jomās, kas attiecas uz blokķēdes lietojumprogrammām.
Eiropas Komisijas mērķis ir izmantot inovācijas blokķēžu tehnoloģijās, lai palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Eiropas Komisija aktīvi iesaistās blokķēžu standartu kopienā, iesaistoties un cieši sadarbojoties ar visām attiecīgajām struktūrām visā pasaulē.
Eiropas blokķēžu partnerība (EBP) ir iniciatīva, kuras mērķis ir izstrādāt ES stratēģiju par blokķēdi un izveidot blokķēdes infrastruktūru sabiedriskajiem pakalpojumiem.
ES blokķēžu novērošanas centrs un forums veicina dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, domu vadītājiem un blokķēžu kopienu.