Blockchain un Web3 stratēģija

Blokķēdes/tīmekļa3 tehnoloģija ļauj cilvēkiem un organizācijām, kas, iespējams, viens otru nepazīst vai neuzticas, kolektīvi vienoties un pastāvīgi reģistrēt informāciju bez trešās puses iestādes. Radot uzticēšanos datiem veidos, kas iepriekš nebija iespējami, blokķēdei ir potenciāls radikāli mainīt to, kā mēs kopīgojam informāciju un veicam darījumus tiešsaistē.

Komisijas stratēģija atbalsta blokķēdes/tīmekļa3 galveno jomu izmantošanu un attīstību, ievērojot Eiropas vērtības un noteikumus:

• Uzlaboti uzticamības pakalpojumi: Blokķēdes risinājumi nodrošina augstu uzticēšanās līmeni, un tos izmanto daudzos izmēģinājuma/izvēršanas projektos, politikas darbībās un pētniecībā un izstrādē; ieguldījumi attīstībā tiek veikti tādās nozarēs kā klimats, enerģētika, mobilitāte un lauksaimniecība.
• Vides ilgtspēja: Blokķēdes tehnoloģijai vajadzētu būt ilgtspējīgai un energoefektīvai.
• Datu aizsardzība: Blokķēdes tehnoloģijai būtu jānodrošina atbilstība ES stingrajiem datu aizsardzības un privātuma noteikumiem.
• Digitālā identitāte: Blokķēdes tehnoloģijas mērķis ir uzlabot mainīgos digitālās identitātes satvarus personām, organizācijām un priekšmetiem. Tas var palīdzēt īstenot EUDI satvaru un atbalstīt citus attiecīgus autentifikācijas mērķus.
• Kiberdrošība: Blokķēdes tehnoloģija var nodrošināt augstu kiberdrošības līmeni.
• Sadarbspēja: Lai blokķēdes un Web3 darbotos sekmīgi, tām jābūt savstarpēji savietojamām un savietojamām ar citām esošajām sistēmām.

Ko dara Komisija?

Komisija atbalsta politikas, juridiskās, regulatīvās un finansēšanas iniciatīvas blokķēdes un tīmekļa3 jomā.

Atbalsts infrastruktūrai

Eiropas publiskais sektors veido savu Eiropas blokķēžu infrastruktūru ar Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūru (EBSI). Laika gaitā iniciatīva paplašinās savus pakalpojumus un spējas, tostarp sadarbspēju ar citām platformām. EBSI sākās ar Eiropas blokķēžu partnerību, iesaistot visas 27 ES valstis, Norvēģiju, Lihtenšteinu un Komisiju.

Komisija 2024. gada 21. maijā pieņēma lēmumu, ar ko izveido EUROPEUM-EDIC – jaunu tiesību subjektu, ko izveidojis 10 dalībvalstu konsorcijs un kas vēl vairāk izvērsīs un paplašinās Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūras izmantošanu. EUROPEUM-EDIC būtu jāatbalsta arī publiskā sektora iestāžu pārrobežu sadarbība tīmekļa3 un decentralizēto tehnoloģiju jomā, veicinot inovāciju un šādu risinājumu sadarbspēju ar citām tehnoloģijām.

Juridiskās un politikas iniciatīvas

Komisija atzīst, cik svarīga ir juridiskā noteiktība un skaidrs regulatīvais režīms jomās, kas saistītas ar blokķēdes lietojumiem. Tā ir ieviesusi un pašlaik īsteno inovāciju veicinošu tiesisko regulējumu ar Kriptoaktīvu tirgus regulējumu un izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija.

Lai aizsargātu patērētājus un nodrošinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem, Komisija Datu aktā ir ieviesusi noteikumus par viedlīgumiem un ES Digitālās identitātes regulā — par elektroniskajām virsgrāmatām. Eiropas blokķēžu smilškaste (EBS), kas sāka darboties 2023. gada februārī, katru gadu atbalsta 20 inovatīvus blokķēžu projektus, veicinot pārrobežu regulatīvo dialogu un cenšoties novērst juridisko sadrumstalotību. EBS nodrošina satvaru pārrobežu regulatīvajam dialogam starp regulatoriem, uzraudzības iestādēm un blokķēžu novatoriem. 2024. gada paraugprakses ziņojumā, kas publicēts pēc pirmajiem regulatīvajiem dialogiem, ir aplūkoti to rezultāti.

ES nodrošina finansējumu blokķēžu pētniecībai un inovācijai, piešķirot dotācijas un atbalstot investīcijas. Komisija finansēja aptuveni 200 pētniecības un inovācijas projektus, lai ieviestu jauninājumus un izmēģinātu tīmekli3 dažādās lietojumu jomās. Laikposmā no 2016. līdz 2024. gadam pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” EK pētniecības un izstrādes un inovācijas programmas nodrošināja dotācijas aptuveni 700 miljonu EUR apmērā projektiem, kuros noteikta loma ir blokķēdēm vai sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām.

ES veicina ilgtspējīgu blokķēžu risinājumu izstrādi un izmantošanu. Tā arī atbalsta blokķēdes tehnoloģijas izmantošanu, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, risinātu klimata pārmaiņu problēmu un atbalstītu Eiropas jauno zaļo kursu.

Komisija arī atbalsta blokķēdes tehnoloģijas standartizāciju un darbu, ko veic starptautiskās un Eiropas standartizācijas iestādes, piemēram, ISO TC 307, ETSI ISG PDL, CEN-CENELEC JTC19, IEEE un ITU-T.

Atbalsts prasmēm

Programmas “Erasmus+” finansētās Nozaru prasmju alianses ietvaros CHAISE pievēršas pieaugošajam pieprasījumam pēc blokķēdes prasmēm visā Eiropā. Tās galvenais uzdevums ir izstrādāt stratēģisku pieeju blokķēdes prasmju attīstīšanai un nodrošināt nākotnes prasībām atbilstošus apmācības risinājumus, lai novērstu prasmju trūkumu un apmierinātu Eiropas blokķēdes darbaspēka vajadzības. Programma “Digitālā Eiropa” atbalsta arī prasmju pilnveidi svarīgās digitālajās tehnoloģijās, tostarp sadalītajā virsgrāmatā un tīmekļa 3 tehnoloģijās.

Dalība forumos

Komisija sadarbojas ar privāto sektoru, akadēmiskajām aprindām un blokķēžu kopienu, izmantojot:

• Starptautiskā uzticamo blokķēžu lietojumprogrammu asociācija (INATBA): Šī publiskā un privātā sektora partnerība apvieno ES valstis, privāto sektoru un akadēmiskās aprindas, lai veicinātu blokķēdes ekosistēmu Eiropā. INATBA veicina blokķēžu sadarbspēju un labu pārvaldību un darbojas kā saikne ar valdībām un starptautiskām struktūrām.
• Eiropas Blokķēžu novērošanas centrs un forums: Šīs iniciatīvas mērķis bija apvienot speciālās zināšanas, lai apzinātu un uzraudzītu globālās blokķēdes iniciatīvas un tendences. Lai gan projekts tika pabeigts 2024. gada jūlijā, tematiskie dokumenti un citi resursi joprojām ir pieejami.

Turpmākajās iniciatīvās galvenā uzmanība būtu jāpievērš inovācijas veicināšanai, izmantojot Web3 tehnoloģiju un decentralizētas metodes, jo īpaši tādās jomās kā mākslīgais intelekts, droša lietu interneta integrācija un datu tirgi.