Eiropas Komisija 2022. gada 10. janvārī rīkoja izpilddirektoru apaļā galda diskusiju par pusvadītājiem. Pasākumu rīkoja priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrethe Vestager un iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.
Pagājušajā gadā Eiropa ir piedzīvojusi traucējumus mikroshēmu piegādē, izraisot trūkumu vairākās ekonomikas nozarēs, kam varētu būt smagas sekas sabiedrībā.
Tā kā digitālā pārveide paātrināsies, palielināsies pieprasījums pēc pusvadītājiem. Paredzams, ka līdz 2030. gadam globālais mikroshēmu tirgus divkāršosies. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, var turpināties deficīts. Taču runa nav tikai par piedāvājumu un pieprasījumu. Visas modernās ekonomikas ievieš pasākumus pusvadītāju ekosistēmas noturības palielināšanai savās valstīs.
Izpilddirektora apaļā galda sarunas tika organizētas, gatavojoties Eiropas Mikroshēmu aktam, par ko priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja savā runā par stāvokli Savienībā 2021. gada 15. septembrī. Ar Eiropas Mikroshēmu aktu Eiropas mērķis ir ierosināt saskaņotu Eiropas redzējumu un stratēģiju, nodrošinot sistēmu, lai izvairītos no sacensības par valstu publiskajām subsīdijām, sadrumstalojot vienoto tirgu un stingri nostādot Eiropu un tās aktīvus globālajā ģeopolitiskajā vidē.
Eiropai ir spēcīga tirgus pozīcija konkrētās jomās, piemēram, elektroenerģijas elektronika, rūpnieciskā automatizācija un iekārtu ražošana, analogo mikroshēmu ražošana un mazjaudas tehnoloģijas, piemēram, FDSOI. Eiropa ir mājvieta pasaulē vadošajām pētniecības un tehnoloģiju organizācijām.
Tomēr Eiropai ir dažas hroniskas nepilnības vērtību ķēdē, piemēram, liela atkarība no mikroshēmu ražošanas, iepakošanas, testēšanas un montāžas Austrumāzijā vai atkarība no mikroshēmu izstrādes ASV. Eiropas tirgus daļa pusvadītāju tirgū ir krietni mazāka par tās ekonomisko ietekmi. Pašlaik Eiropai nav iespēju izstrādāt un ražot vadošos mezglos.
Izpilddirektors apaļā galda diskusijā pulcēja plašu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas pārstāvību, kurā piedalījās pārstāvji no jaunuzņēmumiem un jau izveidotiem uzņēmumiem, projektēšanas un ražošanas uzņēmumi un vadošie Eiropas pētniecības institūti. Dalīborganizācijas bija šādas:
- Alcyon Photonics (ES)
- ASML (NL)
- CEA-Leti (FR)
- Fraunhofers (DE)
- IMEC (BE)
- Infineon (DE)
- Kalray (FR)
- Melexis (BE)
- Ziemeļvalstu pusvadītājs (NO)
- NXP (NL)
- Robert Bosch (DE)
- SOITEC (FR)
- STMicroelektronika (FR/IT)
- Tachyum (SK)
Izskatītie temati ietvēra iespējas palielināt pārredzamību pusvadītāju piegādes ķēdēs, iespējas ieguldīt pašreizējās un jaunās pusvadītāju ražotnēs un līdzekļus, lai veicinātu vadošo lomu tehnoloģiju un inovācijas jomā.
Dalībnieki vienojās, ka ir vajadzīga kopīga rīcība, lai īstenotu iniciatīvas “Eiropas Mikroshēmu akts” mērķus. Tika uzsvērtas ciešās saiknes starp pusvadītāju pētniecību un izstrādi, projektēšanu un ražošanu. Pusvadītāju nozarei ir vajadzīgi eksperti un prasmīgs darbaspēks. Pusvadītāju nozarei ir labāk jāpārzina savu klientu nozares un otrādi.
Citi galvenie vēstījumi no apaļā galda sanāksmes bija šādi:
- Eiropai ir jāizmanto savas stiprās puses, piemēram, pētniecības un izstrādes un aprīkojuma jomā;
- skaidrs atbalsts izmēģinājuma līnijām un projektēšanas infrastruktūrai;
- steidzami jāizveido mikroshēmu fonds, lai atbalstītu jaunuzņēmumus, augošus uzņēmumus un MVU;
- steidzami vajadzīgs investīciju satvars, kas palīdzēs palielināt Eiropas ražošanas jaudu gan attiecībā uz nobriedušām, gan progresīvām tehnoloģijām, lai sasniegtu “Digitālā kompasa” 20 % mērķi;
- visā pasaulē ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi un pārliecinošāka Eiropa ģeopolitiskajā arēnā.