Digitālā desmitgade – politikas programma

Digitālā pasaule var sniegt neskaitāmas iespējas: padomājiet par iespēju strādāt no mājām, apmaksāt rēķinus attālināti vai balsot tiešsaistē. Tomēr tā arī rada mūsu sabiedrībai būtiskas problēmas, piemēram, digitālo plaisu, kiberdrošības apdraudējumus un dezinformāciju, kas ir tikai dažas no tām. Nosakot kopīgus mērķrādītājus un mērķus, kā arī izveidojot stratēģisku satvaru sadarbībai starp ES dalībvalstīm un Komisiju, Digitālās desmitgades politikas programmas (DDPP) mērķis ir pievērsties gan digitālās pārveides iespējām, gan problēmām.

Piemēram, lai maksimāli izmantotu tiešsaistes pakalpojumus, programmā paredzēts ievērojami palielināt publisko pakalpojumu, piemēram, e-veselības un e-pārvaldes, digitalizāciju. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, programmā ir noteikti svarīgi mērķrādītāji attiecībā uz digitālajām pamatprasmēm un piekļuvi savienojamībai. Lai novērstu ar kiberdrošību saistītos riskus, digitālajā desmitgadē par prioritāti ir noteikta nepieciešamība padarīt kritiskās infrastruktūras drošākas, uzlabojot ES sadarbību. Izmantojot digitālās tehnoloģijas un novēršot ar tām saistītos riskus, Digitālās desmitgades politikas programma virza un virza ES digitālo pārveidi nākamajā desmitgadē. 

Digitālās desmitgades politikas programma ir pirmā digitālā stratēģija, par kuru kopīgi vienojušās Eiropas Komisija, Parlaments un Padome. Tā ir stratēģiska iniciatīva, kurā izklāstīts redzējums par Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030. gadam, noteikti konkrēti mērķrādītāji un mērķi un paredzēta pārvaldības sistēma un sadarbības mehānismi gan starp Komisiju un dalībvalstīm, gan starp dalībvalstīm. 

Mērķi un uzdevumi

Digitālās desmitgades programmā galvenā uzmanība ir pievērsta četriem galvenajiem punktiem, uz kuriem attiecas digitālās desmitgades mērķrādītāji:

1. Digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti
2. Droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra
3. Uzņēmumu digitālā pārveide
4. Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija

Papildus mērķrādītājiem programmā ir noteikti arī vairāki mērķi, lai nodrošinātu, ka digitālajā pārveidē tiek ievērotas ES vērtības un ieguvēji ir visi ES iedzīvotāji:

• Drošas digitālās pasaules veidošana
• P ublicpakalpojumu nodrošināšana tiešsaistē
• Nodrošināt, ka ikviens var piedalīties digitālajās iespējās
• Nodrošināt, ka visas organizācijas pieņem kiberdrošības pasākumus
• Nodrošināt, ka mazie uzņēmumi un rūpniecība var piekļūt datiem un ieviest digitālās tehnoloģijas (tostarp mākoņdatošanu, datu analīzi un mākslīgo intelektu)
• Nodrošināt, ka MVU var konkurēt digitālajā pasaulē ar taisnīgiem nosacījumiem
• Inovatīvuinfrastruktūru izvēršanas veicināšana
• Veicināt pētniecību, kas vērsta uz digitālo tehnoloģiju ietekmes mērīšanu un ilgtspējīgu, energoefektīvu un resursefektīvu inovāciju izstrādi

Progresa uzraudzība

Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam ir izveidots satvars, lai sekotu līdzi progresam virzībā uz 2030. gada mērķrādītājiem un mērķiem gan valstu, gan ES līmenī. Šajā saistībā Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai novērtētu progresu un veiktu pielāgojumus nolūkā nodrošināt, ka ES turpina virzību uz savu mērķu sasniegšanu. 

Uzraudzības process ietver dažādus elementus:

• Galvenie snieguma rādītāji (GDR) mēra progresu, kas panākts virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītāju sasniegšanu. Galvenie snieguma rādītāji tika noteikti 2023. gada īstenošanas aktā, un to pamatā ir iepriekš veiktais DESI pasākums, kurā katru gadu tika mērīts digitālās pārveides stāvoklis Eiropā. DESI vizualizācijas rīks sniedz pārskatu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz katru no šiem galvenajiem snieguma rādītājiem.
• ES līmeņa trajektorijas apraksta teorētisko virzību uz katras GDR vērtības virzību līdz tās 2030. gada mērķrādītāja vērtībai. Trajektorijas kā tādas kalpo par pamatu, lai uzraudzītu attiecībā uz katru mērķrādītāju novēroto progresu un novērtētu, vai tas ir pietiekams, lai sasniegtu 2030. gada vērtības.
• Kopš 2023. gada Komisija katru gadu publicē digitālās desmitgades ziņojumu, kurā tā novērtē progresu virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem un salīdzina katram mērķrādītājam noteikto GSR vērtības ar prognozētajām vērtībām digitālās desmitgades trajektorijās. Vajadzības gadījumā tiek sniegti arī ieteikumi turpmākām darbībām un centieniem.
• Pēc pirmā ziņojuma publicēšanas katra dalībvalsts noteica savu valsts ceļvedi, lai sasniegtu kopīgās ES trajektorijas un mērķrādītājus. Otrajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija publicēja valstu ceļvežu novērtējumu (.pdf)ar ieteikumiem esošo trūkumu novēršanai. Reizi divos gados dalībvalstis atjaunina savus valsts ceļvežus, pārskatot un pielāgojot plānotās darbības, pasākumus un investīcijas, ņemot vērā Komisijas ieteikumus.

• Stāvoklis digitālajā desmitgadē 2023. gadā
• 2024. gada stāvoklis digitālajā desmitgadē
• Stāvoklis digitālajā desmitgadē 2025. gadā