Pašreizējai digitālajai pārveidei ir raksturīgs straujš ģenerēto, apstrādāto, uzglabāto un nosūtīto datu apjoma pieaugums. Tas ietekmē mūsu enerģijas patēriņu. 2018. gadā datu centri veidoja 2,7 % no ES enerģijas patēriņa (sk. 2020. gada pētījumu “Energoefektīvas mākoņdatošanas tehnoloģijas un politika videi draudzīgam mākoņdatošanas tirgum”). Ja netiks veiktas pārbaudes, līdz 2030. gadam tas varētu pieaugt līdz 3,2 %.
Šajā pētījumā ierosināti politikas pasākumi, kas uzlabo energoefektivitāti un aprites ekonomikas praksi IKT vērtības ķēdēs. Tajā galvenā uzmanība pievērsta mākoņdatošanai un datu centriem, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumiem un tīkliem.
Attiecībā uz datu centriem un mākoņdatošanu pētījumā ierosināti šādi konkrēti politikas pasākumi:
- Uzlabojumi Rīcības kodeksā attiecībā uz energoefektīviem datu centriem;
- Stiprināt zaļā publiskā iepirkuma kritērijus datu centriem, serveru telpām un mākoņpakalpojumiem; kā arī
- Eiropas Datu centra reģistra izveide.
Turklāt tajā ir sniegta datu centra definīcija un rādītāji, lai novērtētu progresu virzībā uz 2030. gada mērķa sasniegšanu.
Attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem pētījumā ierosināts ieviest energoefektivitātes marķējumu telesakaru pakalpojumiem, lai uzņēmumiem un patērētājiem nodrošinātu lielāku pārredzamību. Tomēr joprojām būtu jāpārvar metodoloģiskās problēmas, tostarp datu pieejamība. Turklāt pētījumā ierosināts telesakaru operatoriem reģistrēt tīkla energointensitāti centrālā vai valsts reģistrā, sniedzot pārskatu par dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un dažādu tīkla tehnoloģiju efektivitāti. Tas būtu jāpapildina ar minimālajām efektivitātes prasībām attiecībā uz jaunu infrastruktūru un ekodizaina kritērijiem.
Šie konstatējumi tiks izmantoti vairākās pašreizējās un turpmākajās iniciatīvās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.