© IoT Forum
Lietu interneta nedēļa, ko ik gadu organizē IoT forums, nodrošina rūpniecības un akadēmisko aprindu ekspertiem platformu, kurā apspriest lietu interneta ( IoT) stratēģisko lomu mūsu ekonomikas un sabiedrības digitalizācijā. No 2022. gada 20. līdz 23. jūnijam vairāk nekā 380 runātāji un gandrīz 700 dalībnieki no 49 valstīm varēja tikties klātienē, šoreiz Īrijā, pēc tam, kad pagājušā gada pasākums Covid-19 ierobežojumu dēļ tika padarīts pilnībā virtuāls.
Komisijas pārstāvji organizēja vairākas konferences un tajās piedalījās, rosinot diskusijas par stratēģisko ievirzi ilgtspējīga lietu interneta, standartizācijas un drošības jomā. Sesijas deva spēcīgu impulsu datu politikai, datu telpām un datu tirdzniecības vietām, ko atbalstīja Lietiskā interneta inovācijas alianse (AIOTI) un Big Data Value Association (BVDA).
Lai Eiropa varētu saglabāt savas stiprās puses datošanas nepārtrauktības jomā, tai ir jāizveido nākotnes Eiropas platformas lietiskajam internetam un perifērajām pusēm, kas ir orientētas uz sabiedrību un ir atvērtas. 22. jūnijā notika atklāšanas sesija, kas veltīta jaunai grupai, kurā ietilpst 6 metaoperējošu sistēmu pētniecības un inovācijas darbības (RIA) — ICOS, Fluidos, NETO, nebulozas, Aerosas un NEPHELE — un 3 koordinācijas un atbalsta darbības (CSA) — OpenContinuum, Unlock -CEI un HiPEAC — mākoņa perifēro IoT jomā, saņemot ES finansējumu 64 miljonu EUR apmērā un sākot no 1. septembra (Unlock-CEI un HiPEAC sāka darboties attiecīgi 1. jūnijā un 1. decembrī). Sesijā apsprieda arī jauna eucloudedgeiot.eu tīmekļa portāla izveidi, kas darbotos kā platforma pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ekosistēmas atbalstam un veicinātu atklātu konkursu un plaša mēroga izmēģinājuma iespējas.
Papildus pasākuma 115 konferences sesijām reģistrētāji varēja uzzināt par dažādām citām ES finansētām pētniecības un inovācijas iniciatīvām IoT nedēļas izstāžu telpā, ko atvēra Īrijas Zaļo partijas valsts ministrs Ossian Smyth, kas ietvēra tādus projektus kā Demeter, GateKeeper, InterConnect, NGIoT, OpenDEI un VEDLIoT.
Jauda līdz malai
Pārstāvot Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātu (DG CONNECT), Nākotnes tīklu direktore Pearse O’ Donohue pasākuma atklāšanas ceremonijā izklāstīja ES globālo IoT redzējumu. Ģeopolitiskajā kontekstā, ar ko Eiropa pašlaik saskaras, viņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt mūsu tehnoloģisko suverenitāti un samazināt atkarību noteiktās kritiskās jomās. Lai risinātu šīs problēmas, Komisija turpināja īstenot savas digitālās prioritātes, kā arī sāka vērienīgas jaunas iniciatīvas.
Pirmais no tiem ir REPowerEU: plāns, kā līdz 2030. gadam apturēt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, dažādojot, taupījot un paātrinot pārkārtošanos uz tīru enerģiju. Vienlaikus Komisija izstrādā Enerģētikas digitalizācijas rīcības plānu, kas darbojas kā sinerģija ar REPowerEU. Ar lietu internetu atbalstīta vieda energosistēma var sniegt energoefektivitātes ieguvumus patērētājiem, nodrošinot instrumentus enerģijas patēriņa, ražošanas un uzkrāšanas izpratnei un pārvaldībai laikā, kad palielinās atjaunojamo energoresursu, decentralizētas ražošanas un elektrisko transportlīdzekļu īpatsvars. Nākamās paaudzes lietiskā interneta galvenais novatoriskais princips, kas ļauj šai viedajai energosistēmai, ir decentralizēta inteliģence, kas darbojas kā veicinātāja tehnoloģija, lai virzītu spēku uz tīkla perifēriju.
Tika izvirzīts vēl viens jautājums par Eiropas Mikroshēmu aktu. Komisija 2022. gada februārī pieņēma priekšlikumu 43 miljardu EUR apmērā, lai stiprinātu pusvadītāju ekosistēmu ES, nodrošinot piegādes ķēžu noturību un samazinot ārējo atkarību. Tas ļaus Eiropai divkāršot savu globālo pusvadītāju tirgus daļu līdz 20 % saskaņā ar ES tehnoloģiskās suverenitātes mērķiem. Viens no mērķiem ir radīt pusvadītājus nākotnes viedajiem sensoriem un perifērdatošanas sistēmām, arī atbalstot “jaudas perifērijas” paradigmu. Tādējādi Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma jaunu paradigmu, piemēram, decentralizētas izlūkošanas, spilgtas datošanas un kognitīvās datošanas, izpētē un izmantošanā.
Tā kā skaitļošanas jauda tuvojas perifērajai daļai, tiesību akti datu jomā ietekmē noteikumus visā skaitļošanas nepārtrauktībā. Komisija ir nākusi klajā ar tiesisko regulējumu plaukstošai datu ekonomikai, piemēram, Datu aktu, ko 2022. gada martā ierosināja Padomei un Parlamentam, lai darītu pieejamus vairāk datu un paredzētu noteikumus par datu izmantošanu un piekļuvi tiem.
Eiropas Datu stratēģijas mērķis ir izveidot vienotu datu tirgu, kas nodrošinās mūsu globālo konkurētspēju un datu suverenitāti. Izmantojot programmu “Digitālā Eiropa”, Komisija kopīgi iegulda kopīgu Eiropas datu telpu izvēršanā tādās nozarēs kā lauksaimniecība, enerģētika, veselības aprūpe, ražošana un transports, lai nodrošinātu, ka mūsu ekonomikā un sabiedrībā kļūst pieejams vairāk datu, vienlaikus kontrolējot uzņēmumus un privātpersonas, kas ģenerē datus.
ES iegulda Eiropas apvienotā mākoņdatošanas perifērijas piedāvājumā, kas atbilstu augstajiem datu aizsardzības, drošuma, drošības, energoefektivitātes un pārnesamības standartiem, kas nepieciešami digitālajai pārejai. No 2021. gada Komisija investē līdz 2 miljardiem eiro tādās finansēšanas programmās kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa” un NextGenerationEU. Valstu valdības ir apņēmušās papildināt šos ieguldījumus, kā arī apņemšanos ievērot dalībvalstu mākoņdatošanas deklarāciju un Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Būtiska nozīme ir sadarbībai
Šīs Eiropas iniciatīvas parāda, kā reaģēšana uz ģeopolitiskajām problēmām var būt iespēja paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai to panāktu, mums ir jāapvieno spēki ES līmenī un jāturpina ieguldīt, lai veidotu ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un suverēnu Eiropu tās iedzīvotājiem.
Tomēr ļoti svarīga ir arī sadarbība ar līdzīgi domājošām valstīm, kurām ir kopīgi mūsu mērķi un vērtības. Starptautiskā sadarbība var sākties tehnoloģiju izstrādes cikla sākumā: 2022. gada 21. jūnijā ekskluzīvajā lietu interneta nedēļas sesijā, kurā piedalījās amerikāņu runātāji, ES sāka jaunu sadarbību fundamentālo pētījumu jomā starp Komisiju un ASV Nacionālo zinātnes fondu, galveno uzmanību pievēršot jaunām izplatītās datošanas un siltās izlūkošanas koncepcijām.
Abas puses vienojās par nākamajiem soļiem, lai koncentrētos uz jaunu koncepciju fundamentāliem pētījumiem attiecībā uz izplatīto datošanu un silto izlūkošanu, izveidojot KVA ainavu veidošanai un starpniecībai, kā arī divpusēju sadarbību starp projektu pāriem ar pētniecības partneru starpniecību un izveidojot regulārus rotējošus darbseminārus (gan tiešsaistē, gan klātienē) zināšanu apmaiņai; pirmais darbseminārs notiks 2022. gada septembrī.
Sadarbība pirmskonkurences posmā dos abpusēju labumu visiem inovācijas dalībniekiem abās Atlantijas okeāna pusēs un pavērs ceļu kopīgiem standartiem un arhitektūrām nākotnē.