Šā atjauninātā pētījuma galvenais mērķis ir atkārtoti izvērtēt iespēju sasniegt Gigabitu sabiedrības 2025. gada un digitālās desmitgades 2030. gada savienojamības mērķrādītājus, ņemot vērā jaunākās norises savienojamības politikas, noteikumu un investīciju ziņā Eiropas un valstu līmenī. Pateicoties vērienīgajiem valstu platjoslas plāniem un telekomunikāciju nozares iesaistei kopā ar publiskām un privātām investīcijām, ES pēdējos gados ir guvusi panākumus savienojamības mērķu sasniegšanā.
Kopumā visas dalībvalstis ir īstenojušas vispārēju stratēģisku pieeju platjoslas tīklu izvēršanai, kas sniedza praktiskus rezultātus. Sekmīgie VPP ņem vērā atsauces dalībvalsts sākotnējos nosacījumus, apraksta konkrētus pasākumus, kuru pamatā ir to individuālās stiprās puses, un nosaka pasākumus problēmu risināšanai. Pētījumā analizētie NBP parasti identificē vienu vai divus galvenos punktus no šādiem darbības virzieniem: Pieprasījuma puses pasākumi, piegādes puses pasākumi, regulatīvie un organizatoriskie pasākumi, pārredzamības pasākumi. Platjoslas stratēģijām Eiropā nav vienota risinājuma, kas derētu visiem. Tāpēc valstu rīcības plāni galvenokārt ir pielāgoti atsevišķu dalībvalstu vajadzībām, lai gan dažus pasākumus var viegli pielāgot un īstenot vairākās dalībvalstīs ar līdzīgiem nosacījumiem.
Tomēr dažām dalībvalstīm varētu izrādīties sarežģīti sasniegt Gigabitu sabiedrības 2025. gada un digitālās desmitgades 2030. gada mērķrādītājus. Daži no faktoriem, kas varētu palēnināt virzību uz savienojamības mērķa sasniegšanu, ir, piemēram, zems FTTP pārklājums, zems digitālo prasmju līmenis, zems gigabitu ātruma abonēšanas līmenis, sarežģīta topogrāfija, sarežģīta un dārga izvēršana lauku un attālos apvidos, šķēršļi ieguldījumu procesam, augstas platjoslas cenas, nepietiekami plaši ieguldījumu plāni, augsta DOCSIS 3.1. tirgus daļa, zems iedzīvotāju blīvums, liels mobilo platjoslas pakalpojumu lietotāju skaits utt.
Ja ES nevēlas atpalikt pasaules līmenī, platjoslas attīstība ir jāpaātrina vēl vairāk. Šajā sakarā gigabitu tīklu un interneta pakalpojumu nodrošināšana un izmantošana ir būtiska ES turpmākai ekonomikas attīstībai un konkurētspējai, kā arī visas sabiedrības progresam un kohēzijai. Pašreizējām rīcībpolitikām un iniciatīvām, piemēram, Next Generation EU, ANM, digitālās desmitgades politikas programmai, CEF2 Digital, Gigabitu infrastruktūras aktam, savienojamības rīkkopai, būs milzīga ietekme uz platjoslas tehnoloģiju izvēršanu.