Digitālo prasmju iniciatīvas

Iniciatīvas

Komisija piedāvā plašu digitālo prasmju iniciatīvu klāstu. Tie visi strādā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, proti, nodrošināt, ka 80 % pieaugušo ir digitālās pamatprasmes, un līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljonus nodarbināto IKT speciālistu ar dzimumu līdzsvaru.

Komisija savos ikgadējos ziņojumos par stāvokli digitālajā desmitgadē seko līdzi progresam šo mērķrādītāju sasniegšanā. 2023. gada ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē tika publicēts 2023. gada 27. septembrī un tika papildināts ar dienestu darba dokumentu. Dokumentā izklāstīti digitālās desmitgades kardinālie punkti četrās jomās, tostarp digitālajās prasmēs.

Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir izvērtēts ES progress virzībā uz digitālo prasmju mērķu sasniegšanu, kas noteikti Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam. Tajā arī sīki aprakstītas nesenās darbības un iniciatīvas, kas veiktas gan dalībvalstu, gan ES līmenī digitālo prasmju jomā.

Šīs iniciatīvas palīdz ieinteresētajām personām to darbā, lai uzlabotu digitālo prasmju līmeni Eiropā.

Tie ietver:

• Eiropas Prasmju programma, kas palīdz cilvēkiem un uzņēmumiem attīstīt savas prasmes
• Digitālās izglītības rīcības plāns — atjaunināta politikas iniciatīva iekļaujošai un pieejamai digitālajai izglītībai Eiropā
• Priekšlikums Padomes ieteikumam par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un apmācībā
• Eiropas Prasmju gads: palīdz cilvēkiem iegūt kvalitatīvam darbam vajadzīgās prasmes un atbalsta uzņēmumus prasmju trūkuma novēršanā Eiropā.  
• Eiropas digitālo prasmju un darbvietu platforma, kas sniedz informāciju, resursus un iespējas saistībā ar digitālajām prasmēm un darbvietām
• Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, kas apvieno dalībvalstis, uzņēmumus un organizācijas, lai novērstu digitālo prasmju trūkumu
• Valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas, kuru mērķis ir uzlabot digitālās prasmes valsts, reģionālā un vietējā līmenī
• ES programmēšanas nedēļa ir vietēja mēroga iniciatīva, kas jautrā un saistošā veidā ikvienam piedāvā kodēšanu un digitālo pratību.
• Datu telpa prasmēm — sagatavošanas darbība Eiropas datu telpas prasmēm turpmākai izvēršanai, kas dos labumu organizācijām un privātpersonām.
• Kiberdrošības prasmju akadēmija, kuras mērķis ir palielināt kiberdrošības jomā apmācīto profesionāļu skaitu un nodrošināt saskaņotāku pieeju, lai novērstu pieaugošo talantu trūkumu kiberjautājumos.
• Eiropas Digitālo prasmju balva 2023. gadam, kuras mērķis ir padarīt pamanāmākus un apbalvot reģionālos, valstu un Eiropas projektus un iniciatīvas, kas palīdz pārvarēt digitālo plaisu Eiropā.

Komisijas darbā digitālo prasmju jomā tiek izmantotas daudzas citas politikas jomas. Piemēram:

• strādāt pie tā, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;
• Eiropas Datu stratēģija;
• Eiropas rūpniecības stratēģija;
• Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu stratēģija;
• Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIH);
• koordinētais mākslīgā intelekta plāns.

Finansēšana

Lai novērstu digitālo prasmju trūkumu, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Instrumenti, kas ES līmenī ieviesti 2021.–2027. gada budžetam, sniedz dalībvalstīm lielas iespējas atbalstīt digitālo prasmju ilgtspējīgu attīstību.

Finansējuma iespējas ietver:

• Atveseļošanas un noturības mehānisms: vairāk nekā 18 % no tās līdzekļiem (t. i., 23 miljardi EUR) tiks izlietoti ieguldījumiem digitālo prasmju uzlabošanā visos līmeņos.
• Programma “ Digitālā Eiropa”: digitālo prasmju veicināšana ir šā jaunā finansējuma pamatelements, un programmas pirmo trīs gadu budžets 2021.–2023. gadam ir 224 miljoni EUR.
• “Erasmus+”: ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā. Tā cita starpā atbalsta digitālo prasmju attīstību, izmantojot iniciatīvu “Profesionālās izcilības centri” ar 400 miljoniem eiro laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.
• Eiropas Sociālais fonds Plus: fonds ES dalībvalstu atbalstam valsts izglītības un apmācības sistēmu reformēšanā, lai atbalstītu pamatprasmes. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam digitālo prasmju stiprināšanai, izmantojot ESF+, tiks atvēlēti vairāk nekā 99 miljoni eiro.
• Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF): atbalsta apmācību digitālo prasmju jomā, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atrast citu darbu vai izveidot savu uzņēmumu.
• “Apvārsnis Eiropa”: finansē stipendijas maģistra, doktora un pēcdiploma pētniecībai visās jomās, tostarp digitālajā jomā, izmantojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu.