Digitālā mācīšanās un IKT izglītībā

Rīcības plāns par digitālo mācīšanos

Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) ir Eiropas Savienības (ES) politikas iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam.  

Lai sasniegtu savus mērķus, rīcības plānā ir izklāstītas 13 darbības divās prioritārās jomās: 

1. veicināt augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību;
2. Digitālo prasmju un kompetenču uzlabošana digitālās pārveides vajadzībām.

Saskaņā ar 1. prioritāti, 6. darbību, ekspertu grupai ir uzdots izstrādāt ētikas pamatnostādnes par mākslīgo intelektu un datu izmantošanu izglītībā un apmācībā, pamatojoties uz Ētikas pamatnostādnēm uzticamam mākslīgajam intelektam, ar kurām 2019. gadā iepazīstināja Augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgā intelekta jautājumos.

Saskaņā ar 2. prioritāti, 7. darbību, ekspertu grupai ir uzdots izstrādāt kopīgas pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem, lai veicinātu digitālo pratību un apkarotu dezinformāciju, izmantojot izglītību un apmācību.

Paredzams, ka pamatnostādnes būs gatavas 2022. gada septembrī.

Eiropas Komisija 2017. gadā pieņēma arī paziņojumu par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru. Šis paziņojums bija Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē par izglītību un kultūru Gēteborgas samitā. Dažas darbības ir jāpieņem līdz 2025. gadam.

Pētniecības un inovācijas finansēšana digitālajām mācībām

Eiropas Komisija finansē daudzus digitālās mācīšanās pētniecības un inovācijas pasākumus vairākās programmās, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa” un programmā “Digitālā Eiropa”, kā arī iepriekšējās programmās “Apvārsnis 2020”, Septītajā pamatprogrammā (FP7) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP).

Saskaņā ar programmām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” ir plānoti šādi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus:

• eXtended Reality Learning – Engage and Interact (TOPIC ID: HORIZON-CL4-2022-HUMAN-01-19), atvēršanas datums: 2021. gada 21. decembris;
• Uzaicinājumi saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” darba programmu 2021.–2022. gadam ietver sagatavošanas darbības datu telpai prasmēm, kas atvērta laikposmā no 2021. gada 17. novembra līdz 2022. gada 22. februārim.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tika aptvertas šādas jomas:

• Mentorēšanas programma skolām: integrēt inovāciju, izplatot progresīvu, uz IKT balstītu mācīšanas praksi plašā skolu lokā (DT-TRANSFORMATIONS-21-2020); nodrošināt pilnvērtīgu, iekļaujošu nākamās paaudzes internetu (ICT-2019-30);
• Starptautiskās partnerības veidošana valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem (ICT-39-2016-2017);
• mācību un prasmju tehnoloģijas (ICT-22-2016);
• tehnoloģijas labākai cilvēku izglītošanai un mācīšanai (IKT 20 – 2015);
• progresīvas digitālo spēļu/gamifikācijas tehnoloģijas (IKT 21–2014).

Pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas Komisija līdzfinansē izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbības, un pašreizējā darbība ir šāda:

• sagatavošanas darbība – Palielināt piekļuvi izglītības rīkiem teritorijās un kopienās ar zemu savienojamību vai piekļuvi tehnoloģijām (PPPA-2021-RemoteDigEdu);
• izmēģinājuma projekta uzaicinājums — Girls 4 STEM in Europe (Girls4STEM-2019) un atlasītais projekts GEM — Empower Girls to Embrace their Digital and Entrepreneurial Potential (Iespēju nodrošināšana meitenēm izmantot savu digitālo un uzņēmējdarbības potenciālu).

Skolu digitalizācija

Komisija veica otro skolu apsekojumu: IKT izglītībā 2019. gadā. Aptaujai bija divi mērķi:

1. salīdzinoši novērtēt progresu IKT jomā skolās;
2. definēt augsti aprīkotas un savienotas klases modeli.

Aptauja tika veikta 31 valstī (ES27 + Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Islandē un Turcijā). Tā sniedz detalizētu un uzticamu salīdzinošo novērtējumu par IKT izmantošanu skolu izglītībā visā Eiropā, kā arī par infrastruktūras nodrošināšanu, izmantošanu, uzticēšanos un attieksmi.

Eiropas Komisija arī publicēja pētījumu par satelīta platjoslas pakalpojumiem skolās. Pētījums parādīja, ka 2015. gadā aptuveni 18 % ES pamatskolu un vidusskolu nebija platjoslas pieslēguma. Pētījumā secināts, ka satelīta platjosla varētu būt efektīvs risinājums slikti savienotām skolām. Tā arī ierosināja, ka vaučeru shēmu varētu izmantot kā instrumentu, lai novērstu platjoslas pakalpojumu trūkumu skolās.