Digitālā mācīšanās un IKT izglītībā

Rīcības plāns digitālās mācīšanās jomā

Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) ir Eiropas Savienības (ES) politikas iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam.  

Lai sasniegtu savus mērķus, rīcības plānā ir noteiktas 13 darbības divās prioritārās jomās: 

1. Veicināt augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību;
2. Digitālo prasmju un kompetenču uzlabošana digitālajai pārveidei.

Saskaņā ar 1. prioritāti, 6. darbību, ekspertu grupai ir uzdots izstrādāt ētikas pamatnostādnes par mākslīgo intelektu un datu izmantošanu izglītībā un apmācībā, pamatojoties uz Ētikas pamatnostādnēm uzticamam mākslīgajam intelektam, ar kurām 2019. gadā nāca klajā Augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgā intelekta jautājumos.

Saskaņā ar 2. prioritāti, 7. darbību, ekspertu grupai ir uzdots izstrādāt kopīgas pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem, lai veicinātu digitālo pratību un cīnītos pret dezinformāciju, izmantojot izglītību un apmācību.

Paredzams, ka pamatnostādnes būs gatavas 2022. gada septembrī.

Eiropas Komisija 2017. gadā pieņēma arī paziņojumu par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītības un kultūras palīdzību. Šis paziņojums bija Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē par izglītību un kultūru Gēteborgas samitā. Dažas darbības ir jāpieņem līdz 2025. gadam.

Pētniecības un inovācijas finansēšana digitālajai izglītībai

Eiropas Komisija finansē daudzus pasākumus pētniecības un inovācijas jomā digitālās mācīšanās jomā saskaņā ar vairākām programmām, tostarp programmu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, kā arī iepriekšējās programmas “Apvārsnis 2020”, Septīto pamatprogrammu (FP7) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP).

Programmā “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” ir plānoti šādi uzaicinājumi:

• paplašināta realitāte — iesaistīšanās un mijiedarbība (TOPIC ID: Horizon-CL4–2022-HUMAN-01–19), atklāšanas datums: 2021. gada 21. decembrī;

• Uzaicinājumi saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” darba programmu 2021.–2021–22. gadam ietver sagatavošanas darbības prasmju datu telpai, kas atvērta no 2021. gada 17. novembra līdz 22. februārim.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tika aptvertas šādas jomas:

• Mentorēšanas programma skolām: inovācijas integrēšana, izplatot progresīvu uz IKT balstītu mācīšanas praksi plašam skolu lokam (DT-TRANSFORMATIONS-21–2020); iespējojošs, iekļaujošs nākamās paaudzes internets (IKT-2019–30);
• Starptautiskās partnerības veidošana valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem (IKT-39–2016–2017);
• mācīšanās un prasmju tehnoloģijas (IKT-22–2016);
• tehnoloģijas labākai cilvēku apmācībai un mācīšanai (IKT 20–2015);
• progresīvas digitālās spēļu/gamifikācijas tehnoloģijas (IKT 21–2014).

Pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas Komisija līdzfinansē izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbības, un notiekošās darbības ir šādas:

• sagatavošanas darbība — Palielināt piekļuvi izglītības instrumentiem jomās un kopienās, kurās ir zema savienojamība vai piekļuve tehnoloģijām (PPPA-2021-RemoteDigEdu);
• izmēģinājuma projekta uzaicinājums — Girls 4 STEM in Europe (Girls4STEM-2019) un izvēlētais projekts GEM — Empower Girls to Embrace to Digital and Entrepreneurial Potential.

Skolu digitalizācija

Komisija veica otro skolu apsekojumu: IKT izglītībā 2019. gadā. Apsekojumam bija divi mērķi:

1. salīdzināt progresu IKT jomā skolās;
2. definējiet modeli augsti aprīkotai un savienotai klasei.

Aptauja tika veikta 31 valstī (ES27 + Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Islande un Türkiye). Tas sniedz detalizētu un uzticamu salīdzinošo novērtējumu par IKT izmantošanu skolu izglītībā visā Eiropā un infrastruktūras nodrošināšanu, izmantošanu, uzticēšanos un attieksmi.

Eiropas Komisija arī publicēja pētījumu par satelīta platjoslas pakalpojumiem skolās. Pētījums parādīja, ka 2015. gadā 18 % no ES pamatskolām un vidusskolām nebija savienotas ar platjoslu. Pētījumā secināts, ka satelīta platjosla varētu būt efektīvs risinājums slikti savienotām skolām. Tā arī ierosināja, ka vaučeru shēmu varētu izmantot kā instrumentu, lai novērstu atšķirību starp platjoslu skolām.