Digitālā mācīšanās un IKT izglītībā

Rīcības plāns digitālās mācīšanās jomā

Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) ir Eiropas Savienības (ES) politikas iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam.  

Lai sasniegtu savus mērķus, rīcības plānā ir noteiktas 13 darbības divās prioritārās jomās: 

1. veicināt augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību;
2. Digitālo prasmju un kompetenču uzlabošana digitālajai pārveidei.

Saskaņā ar 1. prioritāti, 6. darbību, ekspertu grupai ir uzdots izstrādāt ētikas pamatnostādnes par mākslīgo intelektu un datu izmantošanu izglītībā un apmācībā, pamatojoties uz Ētikas pamatnostādnēm uzticamam mākslīgajam intelektam, ar kurām 2019. gadā nāca klajā augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgā intelekta jautājumos.

Saskaņā ar 2. prioritāti, 7. darbību, ekspertu grupai ir uzdots izstrādāt kopīgas pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem, lai veicinātu digitālo pratību un apkarotu dezinformāciju, izmantojot izglītību un apmācību.

Paredzams, ka pamatnostādnes būs gatavas 2022. gada septembrī.

Eiropas Komisija 2017. gadā pieņēma arī paziņojumu par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru. Šis paziņojums bija Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē par izglītību un kultūru Gēteborgas samitā. Dažas darbības ir jāpieņem līdz 2025. gadam.

Finansējums pētniecībai un inovācijai digitālās mācīšanās jomā

Eiropas Komisija finansē daudzas pētniecības un inovācijas darbības digitālās mācīšanās jomā vairākās programmās, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa” un programmā “Digitālā Eiropa”, kā arī iepriekšējās programmās “Apvārsnis 2020”, Septītajā pamatprogrammā (FP7) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP).

Programmās “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” ir plānoti šādi uzaicinājumi:

• eXtended Reality Learning – Engage and Interact (eXtended Reality Learning – iesaistīšanās un mijiedarbība) (TOPIC ID: HORIZON-CL4-2022-HUMAN-01-19), atvēršanas datums: 2021. gada 21. decembris;

• Uzaicinājumi saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” darba programmu 2021.–2022. gadam ietver sagatavošanas darbības prasmju datu telpai, kas atvērta laikā no 2021. gada 17. novembra līdz 2022. gada 22. februārim.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” aptvēra šādas jomas:

• Mentorēšanas shēma skolām: inovācijas integrēšana, izplatot progresīvu, uz IKT balstītu mācīšanas praksi plašam skolu lokam (DT-TRANSFORMATIONS-21-2020);iespējojošs, iekļaujošs nākamās paaudzes internets (ICT-2019-30);
• Starptautiskās partnerības veidošana valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem (ICT-39-2016-2017);
• mācīšanās un prasmju tehnoloģijas (ICT-22-2016);
• tehnoloģijas labākai cilvēku apmācībai un mācīšanai (ICT 20 – 2015);
• progresīvas digitālās spēļu/gamifikācijas tehnoloģijas (ICT 21- 2014).

Pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas Komisija līdzfinansē izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbības, un pašlaik notiek šādas darbības:

• sagatavošanas darbība – Piekļuves palielināšana izglītības rīkiem apgabalos un kopienās ar zemu savienojamību vai piekļuvi tehnoloģijām (PPPA-2021-RemoteDigEdu);
• izmēģinājuma projekta uzaicinājums — Girls 4 STEM in Europe (Girls4STEM-2019) un atlasītais projekts GEM — Empower Girls to Embrace their Digital and Entrepreneurial Potential.

Skolu digitalizācija

Komisija veica otru skolu apsekojumu: IKT izglītībā 2019. gadā. Aptaujai bija divi mērķi:

1. novērtēt progresu IKT jomā skolās;
2. definēt augsti aprīkotas un savienotas klases modeli.

Aptauja tika veikta 31 valstī (ES27 + Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Islandē un Turcijā). Tajā sniegts detalizēts un uzticams salīdzinošs novērtējums par IKT izmantošanu skolu izglītībā visā Eiropā, kā arī par infrastruktūras nodrošināšanu, izmantošanu, uzticēšanos un attieksmi.

Eiropas Komisija arī publicēja pētījumu par satelīta platjoslas pakalpojumiem skolās. Pētījums parādīja, ka 2015. gadā aptuveni 18 % ES pamatskolu un vidusskolu nebija platjoslas savienojuma. Pētījumā secināts, ka satelīta platjosla varētu būt efektīvs risinājums skolām ar vāju pieslēgumu. Tā arī ierosināja, ka vaučeru shēmu varētu izmantot kā instrumentu, lai novērstu atšķirības platjoslas pakalpojumu jomā skolās.