Nākamās paaudzes lietiskais internets

Līdztekus mākslīgajam intelektam (MI) un lielajiem datiem pasaules ekonomikas digitalizācijas centrā ir lietu internets (IoT). No sensoriem savāktos datus var uzraudzīt un ievadīt atpakaļ, lai uzsāktu darbību, gūtu ieskatu vai reaģētu uz citu savienotu objektu simtiem jūdžu attālumā. Apstrādei virzoties uz priekšu, mēs varam izvairīties no nevajadzīgām komunikācijas un uzglabāšanas izmaksām, vienlaikus izmantojot mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu, lai noteiktu datu modeļus, kas ietekmē fiziskos procesus vai uzņēmumus.

attēls. Cloud-Edge-IoT orķestris

Ņemot vērā savienoto ierīču un sistēmu eksponenciālo pieaugumu, datu apstrāde un analīze kļūst par mūsu ekonomikas, sabiedrības un vides digitalizācijas dzinējspēku. Ierīcēm kļūstot arvien viedākām datu vākšanā, informācijas apstrādē un pārraidē un aktivizējot darbības reāllaikā, lietu internets ir šīs digitālās pārveides pamatā, integrējot ierīces, datus, datošanas jaudu un savienojamību.

Nākotnes lietiskais internets

IoT rada viedu vidi ar digitālajām tehnoloģijām, lai optimizētu mūsu dzīves veidu. Paredzams, ka līdz 2025. gadam tiks ieviestas vairāk nekā 41 miljards lietu interneta ierīču (Starptautiskā Datu korporācija). Tas izraisīs datu eksponenciālu pieaugumu un skaitļošanas darbības un datu analītiku virzīs uz priekšu.

Perifērdatošana balstās uz daudzslāņu tehnoloģiju, kas ļauj pārvaldīt un automatizēt savienotās lietu interneta ierīces. Tā ir dominējošā mākoņdatošanas modeļa loģiskā attīstība, izvairoties no misijai būtisku datu pārsūtīšanas uz mākoni, atbalstot noturību, reāllaika darbības un drošību, privātumu un aizsardzību. Tajā pašā laikā tas samazina enerģijas patēriņu un mūsu oglekļa pēdu. Perifērdatošanā apstrāde notiek no centralizēta punkta tuvāk pašai IoT ierīcei (vai pat tajā): tīkla perifērija vai perifērija.

Lai atbalstītu Eiropas digitālo autonomiju nākotnes IKT sistēmās, nākamās paaudzes lietiskā interneta pētniecībai, inovācijai un izvēršanai būs vajadzīga spēcīga datošanas jauda. Tas tiks panākts, izveidojot skaitļošanas nepārtrauktību — no galēji perifērijas ierīcēm līdz mākoņdatošanai — un iesaistot viedo platformu veidošanu, ko virza galvenie Eiropas dalībnieki.

Eiropas IoT stratēģija

Kā sākumpunktu diskusijām par nākamās paaudzes lietu interneta (IoT) stratēģiju nākamās paaudzes lietu interneta (NGIoT) projekts 2020. gada septembrī rīkoja darbsemināru par mākoņdatošanu (cloud-to-Edge-to-IoT), kurā tika aplūkotas tehnoloģiju problēmas un konkurences ietekme uz Eiropas ieinteresētajām personām, ņemot vērā to lomu datu ekonomikā.

2021. gada martā Komisijas Fireside Chat darbseminārā tika mobilizēts neliels skaits ekspertu ieinteresēto personu no tādām nozarēm kā kosmiskā aviācija, lauksaimniecība, autobūve, celtniecības tehnika, mājokļu un rūpnieciskā automatizācija, lai izstrādātu Eiropas stratēģiju nākotnes lietiskajam internetam un perifērdatošanai ar vairāk nekā piecu gadu tirgus logu.

Tika panākta vispārēja vienprātība, pat starp konkurentiem, par vajadzību pēc uzticamām lietu interneta un perifērdatošanas platformām un saskaņošanas mehānismiem, lai atbalstītu nākamo digitalizācijas posmu. Rūpniecības nozares dalībnieki atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu nodrošināt pētniecības un izstrādes atbalstu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, veidojot saikni starp kopuzņēmumiem svarīgu digitālo tehnoloģiju un viedo tīklu un pakalpojumu jomā; partnerība MI, datu un robotikas jomā; un uz pieņemšanu orientētas iniciatīvas nozaru datu telpu un mākoņdatošanas platformu federāciju jomā.

2021. gada aprīlī pēc Fireside Chat NGIoT & Edge Computing Strategy Forum, ko Komisija organizēja kopā ar EU-IoT projektu, pulcēja tehnoloģiju ekspertus no dažādām digitālajām un vertikālajām jomām, lai apmainītos viedokļiem par turpmākajām prioritātēm, problēmām un iespējām.

Forumā tika izveidots arī kopīgs stratēģisks redzējums par nākamās paaudzes lietisko internetu un perifērdatošanu Eiropā. Tas uzņēma vairāk nekā 30 runātājus un 300 apmeklētājus 14 plenārsēdēs par sistēmu ekosistēmām un aliansēm, integrācijas platformām, uzticamību un vizionārām koncepcijām, izraisot plašas diskusijas visā pasākuma laikā.

ES finansējuma programmas

“Apvārsnis Eiropa”: Sekojot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” panākumiem, pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” pētniecībā un izstrādē ieguldīs vairāk nekā 150 miljonus eiro; I 2021.–2022. gada uzaicinājumos “Pasaules vadošās datu un datošanas tehnoloģijas: From Cloud to Edge to IoT for European Data" ("No mākoņdatošanas līdz perifērdatošanai — lietu internetam Eiropas datiem"), kas atbalsta virzību uz priekšu nākamās paaudzes datošanas komponentu, sistēmu un platformu izstrādē un ieviešanā. Tas energoefektīvā un uzticamā veidā ļaus pāriet uz skaitļošanas nepārtrauktību ar spēcīgām jaudām tālākajā perifērijā.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 4. kopas “Galamērķis 3” ietvaros Komisija atlasīja projektu grupu par nākamās paaudzes metaoperētājsistēmām, lai nodrošinātu vērtību galvenajos rūpnieciskajos un sabiedriskajos lietojumos, piemēram, ēkās, autobūvē, lauksaimniecībā un enerģētikā, un tam visam turpmākajos gados būs vajadzīga lielāka datošanas jauda. Saņemot ES finansējumu 64 miljonu eiro apmērā un ar mērķi izveidot Eiropas lietiskā interneta un perifēro tehnoloģiju ekosistēmu, sešas pētniecības un inovācijas darbības – ICOS, FluiDOS, NEMO, NebulOus, aeROS un NEPHELE – un trīs koordinācijas un atbalsta darbības – OpenContinuum, Unlock-CEI un HiPEAC – atbalstīs šādas atvērtas ekosistēmas rašanos, publicējot atklātus uzaicinājumusjaunajāeucloudedgeiot.eu tīmekļa portālā, jo īpaši pievēršoties vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem. Par kopu tika paziņots sesijā “NākotnesEiropas platformas lietiskajam internetam un perifērdatošanai”2022. gada jūnijaIoT nedēļaslaikā Dublinā, un tā sāks darboties 1. septembrī, un Unlock-CEI un HiPEAC sāks darboties attiecīgi 1. jūnijā un 1. decembrī.

Citāsprogrammas jomās, piemēram, 2. kopā: Kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība, lietu internets ir būtisks faktors, kas veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Piemēram, rūpniecības digitalizācija paver iespējas gaisa un ūdens piesārņojuma tāluzraudzībai, optimizējot enerģijas un dabas resursu izmantošanu un atbildīgu darbību veikšanu iepriekš minētajās vertikālajās nozarēs.

Digitālā Eiropa: Papildus pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” Komisijas programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) nodrošinās datu un mākoņpakalpojumus ES uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes iestādēm ar mērķi izveidot kopīgu Eiropas datu telpudažādās vertikālās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, mobilitātē un enerģētikā, ko papildinās uzticama un energoefektīva mākoņdatošanas infrastruktūra. 2021. gada aprīlī Open DEI projektā tika publicēts nostājas dokuments, kurā uzsvērta šādu datu telpu nozīme nākotnes datu ekonomikas izveidē, izmantojot datu suverēnu kopīgošanu ne tikai nozarēs, bet arī starp tām.

DIGITAL arī stiprinās esošās MI testēšanas un eksperimentēšanas iekārtas (TEF) tādās jomās kā veselības aprūpe un mobilitāte un subsidēs Eiropas digitālās inovācijas centrus, lai veicinātu MVU digitalizāciju un palīdzētu Eiropas uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem digitālajā laikmetā.

Šo jauno iniciatīvu pamatā ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” panākumi.  Eiropas rūpniecībasdigitalizācijas (DEI) jomā prioritāte ir ekosistēmu veidošana, platformu sadarbspēja, tehnoloģiju integrācija, standartizācija un validācija, izmantojot liela mēroga izmēģinājuma projektus un TEF. Tajā galvenā uzmanība pievērsta šādām galvenajām nozarēm: lauksaimniecība, enerģētika, ražošana, mobilitāte, veselības aprūpe un viedās kopienas.

ES atbalsta tādu rūpniecisko lietu interneta platformu izstrādi, kas ir būtiskas svarīgu digitālo tehnoloģiju integrēšanai reālos lietojumos, procesos, produktos un pakalpojumos. Papildinot dažādas politikas iniciatīvas, Komisija ar programmas “Apvārsnis 2020” starpniecību darīja pieejamus aptuveni 400 miljonus eiro platformu veidošanas un plaša mēroga izmēģinājuma pasākumiem ERD prioritārajā jomā. Daži no šiem projektiem jau ir pabeigti vai tuvojas noslēgumam, savukārt citi tikai sāk un turpinās darboties 2023. gadā.

Starpjomu sadarbība

Komisija izveidoja IoT un perifērdatošanas inovāciju aliansi (AIOTI), lai atbalstītu Eiropas rūpniecības virzītas IoT ekosistēmas izveidi. Lai labāk izprastu šo ekosistēmu, 2019. gada jūnija pētījumā tika pētīta tādu uzņēmumu, pētniecības organizāciju un akadēmisko aprindu fizisko un virtuālo klasteru vide, kas strādā pie lietu interneta tehnoloģiju un lietojumu izstrādes un ieviešanas tirgū.

Asociācija Advanced Research & Technology for Embedded Intelligent Systems Industry Association (ARTEMIS-IA) pārstāv dalībniekus Eiropas rūpniecībā, MVU, universitātēs un pētniecības institūtos kopuzņēmumā Electronic Components & Systems for European Leadership (ECSEL-JU). ARTEMIS-IA veicina savu dalībnieku pētniecības un inovācijas intereses Komisijā, kā arī iesaistīto dalībvalstu valdībās.