Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Nākamās paaudzes lietu internets

Nākotnes lietiskais internets un Edge Computing var radikāli mainīt veidu, kā ražošana un procesi tiek organizēti un uzraudzīti visās stratēģiskajās vērtības ķēdēs.

    Ierīces, kas pievienotas centrālajai sekcijai un kas attēlo tirkīžu internetu

©image by hernan4429 -Getty Images/iStock

Līdzās mākslīgajam intelektam (MI) un lielajiem datiem lietiskais internets (IoT) ir pasaules ekonomikas digitalizācijas centrā. No sensoriem savāktos datus var uzraudzīt un ievadīt atpakaļ, lai uzsāktu darbību, gūtu ieskatu vai reaģētu uz citu savienotu objektu simtiem jūdžu attālumā. Pārejot uz priekšu, mēs varam izvairīties no nevajadzīgām komunikācijas un uzglabāšanas izmaksām, vienlaikus izmantojot mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu, lai noteiktu datu modeļus, kas ietekmē fiziskos procesus vai uzņēmumus.

No mākoņa līdz malai diagramma: resursu tuvināšana datiem

1. attēls: Mākonis-Edge-IoT Orchestration

Ņemot vērā savienoto ierīču un sistēmu eksponenciālo izaugsmi, datu apstrāde un analīze kļūst par mūsu ekonomikas, sabiedrības un vides digitalizācijas dzinējspēku. Tā kā ierīces kļūst arvien gudrākas datu vākšanā, informācijas apstrādē un pārraidē un darbību ierosināšanā reāllaikā, lietiskais internets ir šīs digitālās pārveides pamatā, integrējot ierīces, datus, datošanas jaudu un savienojamību.

Nākotnes lietiskais internets

IoT rada viedu vidi ar digitālajām tehnoloģijām, lai optimizētu mūsu dzīves veidu. Paredzams, ka 2025. gadā tiks ieviests vairāk nekā 41 miljards lietu interneta ierīču (International Data Corporation). Tas izraisīs datu eksponenciālu pieaugumu un skaitļošanas darbību un datu analītikas nospiešanu līdz malai.

Edge skaitļošanas pamatā ir daudzslāņu tehnoloģija, kas ļauj pārvaldīt un automatizēt savienotās IoT ierīces. Tā ir dominējošā mākoņdatošanas modeļa loģiska attīstība, izvairoties no misijai svarīgu datu nodošanas mākoņdatošanai, atbalstot noturību, reāllaika operācijas un drošību, privātumu un aizsardzību. Tajā pašā laikā tas samazina enerģijas patēriņu un mūsu oglekļa pēdu. Malu skaitļošanā apstrāde virzās no centralizēta punkta, tuvāk (vai pat) IoT ierīcei: tīkla “virsotne” vai perifērija.

Lai atbalstītu Eiropas digitālo autonomiju turpmākajās IKT sistēmās, nākamās paaudzes lietiskā interneta pētniecībai, inovācijai un ieviešanai būs vajadzīga spēcīga skaitļošanas jauda. Tas tiks panākts, izveidojot skaitļošanas nepārtrauktību — no tālās malas ierīču spietiem līdz mākonim — un ietvers viedo platformu veidošanu, ko virza galvenie Eiropas dalībnieki.

Eiropas IoT stratēģija

Kā sākumpunkts diskusijām par nākamās paaudzes IoT stratēģiju nākamās paaudzes lietiskā interneta (NGIoT) projekts 2020. gada septembrī rīkoja darbsemināru par tematu “Mākoņdatošana līdz edge-to-IoT”, kurā tika risinātas tehnoloģiju problēmas un ietekme uz konkurenci Eiropas ieinteresētajām personām, ņemot vērā to lomu datu ekonomikā.

2021. gada martā Komisijas ugunsdzēsēju tērzēšanas darbseminārs mobilizēja nelielu skaitu ekspertu ieinteresēto personu no tādām nozarēm kā aviācija, lauksaimniecība, autobūve, celtniecības tehnika, mājas un rūpnieciskā automatizācija, lai izstrādātu Eiropas stratēģiju turpmākajam lietu internetam un perifērdatošanai ar tirgus logu vairāk nekā 5 gadus.

Pat konkurentu starpā tika panākta vispārēja vienprātība par nepieciešamību pēc uzticamiem lietiskā interneta un perifērdatošanas platformām un orķestra mehānismiem, lai atbalstītu nākamo digitalizācijas posmu. Rūpniecības dalībnieki atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu sniegt atbalstu pētniecībai un inovācijai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, izveidojot kopuzņēmumus galveno digitālo tehnoloģiju un viedo tīklu un pakalpojumu jomā; partnerība mākslīgā intelekta, datu un robotikas jomā; un uz pieņemšanu vērstas iniciatīvas par nozaru datu telpām un mākoņdatošanas federācijām.

2021. gada aprīlī, turpinoties Fireside Chat, NGIoT & Edge skaitļošanas stratēģijas forums, ko Komisija kopīgi organizēja ar ES un IoT projektu, pulcēja tehnoloģiju ekspertus no dažādām digitālajām un vertikālajām jomām, lai apmainītos viedokļiem par turpmākajām prioritātēm, problēmām un iespējām.

Forumā tika izveidots arī kopīgs stratēģisks redzējums par nākamās paaudzes lietisko internetu un (tālējo) perifērdatošanu Eiropā. Tā pauda gandarījumu par vairāk nekā 30 referentiem un 300 dalībniekiem 14 plenārsēdēs par sistēmu ekosistēmām un aliansēm, integrācijas platformām, uzticamību un vizionāriem, izraisot interesantas diskusijas visā pasākuma laikā.

ES finansējuma programmas

“Apvārsnis Eiropa”: Pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” panākumiem “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2021–22. gada uzaicinājumos “Pasaules vadošo datu un datošanas tehnoloģijas” pētniecībā un inovācijā ieguldīs vairāk nekā 150 miljonus eiro. No mākoņdatošanas līdz malai līdz lietu internetam Eiropas datiem", kas atbalsta tendenci līdzās nākamās paaudzes skaitļošanas komponentu, sistēmu un platformu izstrādei un ieviešanai. Tas ļaus pāriet uz skaitļošanas nepārtrauktību ar spēcīgu jaudu tālumā energoefektīvā un uzticamā veidā.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 4. kopas 3. kopas ietvaros Komisija atlasīja projektu grupu par nākamās paaudzes metaoperatīvām sistēmām, lai nodrošinātu vērtību svarīgākajos rūpnieciskajos un sabiedriskajos lietojumos, piemēram, ēkās, autobūves nozarē, lauksaimniecībā un enerģētikā, un visiem šiem projektiem turpmākajos gados būs vajadzīga lielāka datošanas jauda. Saņemot 64 miljonus eiro no ES finansējuma un ar mērķi izveidot Eiropas lietiskā interneta un perifēro ekosistēmu, 6 pētniecības un inovācijas darbības – ICOS, Fluidos , NEMO, mibulous, Aeros un NEPHELE un 3 koordinācijas un atbalsta darbības – OpenContinuum, Unlock-CEI un HiPEAC – atbalstīs šādas atvērtas ekosistēmas izveidi, publicējot atklātus uzaicinājumus uz jauno eucloudedgeiot.eu tīmekļa portālu, jo īpaši pievēršoties vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem. Kopa tika paziņota “Nākotnes Eiropas platformas lietiskajam internetam un Edge”sesijā 2022. gada jūnija IoT nedēļā Dublinā, un tā sāksies 1. septembrī, Unlock-CEI un HiPEAC uzsāks darbu attiecīgi 1. jūnijā un 1. decembrī.

Citās programmas jomās, piemēram, 2. kopa: “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība” IoT tiek risināts kā būtisks veicinātājs, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas zaļā kursa mērķus. Piemēram, rūpnieciskā digitalizācija paver iespējas gaisa un ūdens piesārņojuma attālinātai uzraudzībai, optimizējot enerģijas un dabas resursu izmantošanu un to, kā tiek veiktas atbildīgas darbības iepriekš minētajās vertikālajās nozarēs.

Digitālā Eiropa: Papildus pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” Komisijas programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) nodrošinās datus un mākoņpakalpojumus ES uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes iestādēm, lai izveidotu vienotu Eiropas datu telpudažādās vertikālās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, mobilitātē un enerģētikā, ko papildinātu uzticama un energoefektīva mākoņdatošanas infrastruktūra. Open DEI projektā 2021. gada aprīlī tika publicēts nostājas dokuments, kurā uzsvērta šādu datu telpu nozīme nākotnes datu ekonomikas izveidē, suverēni apmainoties ar datiem ne tikai nozarēs, bet arī visās nozarēs.

Digitālā joma arī stiprinās esošās MI testēšanas un eksperimentu iekārtas (TEF) tādās jomās kā veselības aprūpe un mobilitāte, kā arī subsidēs Eiropas digitālās inovācijas centrus, lai veicinātu MVU digitalizāciju un palīdzētu Eiropas uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem digitālajā laikmetā.

Šo jauno iniciatīvu pamatā ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” panākumi. Eiropasrūpniecības digitalizācijas (DEI) jomā prioritāte ir ekosistēmu veidošana, platformu sadarbspēja, tehnoloģiju integrācija, standartizācija un validēšana, izmantojot liela mēroga izmēģinājuma projektus un TEF. Tajā galvenā uzmanība pievērsta šādām galvenajām nozarēm: lauksaimniecība, enerģētika, ražošana, mobilitāte, veselības aprūpe un viedās kopienas.

ES atbalsta rūpniecisko lietiskā interneta platformu izstrādi, kas ir būtiskas galveno digitālo tehnoloģiju integrācijai reālās pasaules lietojumprogrammās, procesos, produktos un pakalpojumos. Papildinot dažādas politikas iniciatīvas, Komisija, izmantojot programmu “Apvārsnis 2020”, piešķīra aptuveni 400 miljonus eiro platformu veidošanai un plaša mēroga izmēģinājuma projektiem saskaņā ar DEI prioritāro jomu. Daži no šiem projektiem jau ir pabeigti vai tuvojas noslēgumam, savukārt citi tikai sāks darbu un turpināsies 2023. gadā.

Starpdomēnu sadarbība

Komisija uzsāka IoT un Edge Computing Innovation (AIOTI) aliansi, lai atbalstītu Eiropas rūpniecības virzītas lietiskā interneta ekosistēmas izveidi. Lai labāk izprastu šo ekosistēmu, 2019. gada jūnijā veiktajā pētījumā tika pētīta uzņēmumu, pētniecības organizāciju un akadēmisko aprindu fizisko un virtuālo klasteru ainava, kas strādā pie lietu interneta tehnoloģiju un lietojumu izstrādes un ieviešanas tirgū.

Progresīvā pētniecība un tehnoloģija iegulto inteliģento sistēmu nozares asociācijai (ARTEMIS-IA) pārstāv Eiropas rūpniecības, MVU, universitāšu un pētniecības institūtu locekļus kopuzņēmuma “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL-JU) ietvaros. Artemis-IA popularizē savu locekļu pētniecības un inovācijas intereses Komisijai, kā arī iesaistīto dalībvalstu valdībām.

 

Jaunākās ziņas

REPORT / STUDY |
Pētījums par uzticamu elektroniku

Šis pētījums sniedz pārskatu par prasībām, tehnoloģijām un iniciatīvām attiecībā uz uzticamāku elektroniku.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Eiropas lietiskā interneta politika

ES aktīvi sadarbojas ar nozari, organizācijām un akadēmiskajām aprindām, lai atraisītu lietiskā interneta potenciālu visā Eiropā un ārpus tās.

Rociet dziļāk!

Lietiskais internets Eiropas veselības aprūpē

Komisija ir noslēgusi līgumus par daudziem liela mēroga inovācijas izmēģinājuma projektiem, lai palīdzētu virzīt rūpniecības digitalizāciju, tostarp veselības aprūpes nozari.

Skatīt arī

Ieguldīšana mākonī, Edge un lietu internetā

Eiropas Savienības Digitālās desmitgades politikas programmā ir izvirzīti mūsu digitālās pārveides mērķi, un viens no mērķiem ir 10,000 klimatneitrālu perifēro mezglu. Tas nozīmē, ka liela nozīme ir mākoņiem, malai un lietu internetam.

Uzzināt vairāk