ES lauksaimniecības nozares digitalizācija

Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam šis potenciāls ir uzsvērts, par prioritāti nosakot atbalstu visai pārtikas vērtības ķēdei, izmantojot investīcijas un inovāciju lauku saimniecībās, kooperatīvos, lauksaimniecības pārtikas uzņēmumos un MVU.

Kā digitalizācija pārveido lauksaimniecības nozari?

Digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā var palielināt lauku saimniecību sniegumu, uzlabojot ilgtspēju, ražīgumu un noturību, jo īpaši ar lietu interneta (IoT) tehnoloģijām, sensoriem, datu analīzi (piemēram, pamatojoties uz mākslīgo intelektu) un lēmumu atbalsta sistēmām, kā rezultātā lauksaimniecības darbības tiek pielāgotas un precizētas.

Ir gūti panākumi Eiropas centienos veicināt digitālo tehnoloģiju integrāciju Eiropas lauksaimniecības nozarē. Eiropas Komisija ir atbalstījusi vairākus pētniecības un inovācijas (R&I) projektus (piemēram, ATLAS, DEMETER),kā arī izvēršanas darbības, piemēram, kopējo Eiropas lauksaimniecības datu telpu, kas veido ES lauksaimniecības digitalizāciju. 

Lauksaimniecības vērtību ķēde ietver ražotājus, agroķīmijas pakalpojumu sniedzējus, pārtikas pārstrādātājus, mazumtirgotājus un patērētājus. Pateicoties digitalizācijai, ieinteresētās personas gūst labumu no lielākas pārredzamības un racionalizētiem procesiem visā vērtības ķēdē ar labāku saziņu, automatizētu datu nosūtīšanu un tādām tehnoloģijām kā blokķēde, kas ļauj izsekot produktiem. Turklāt digitālās tehnoloģijas var palielināt efektivitāti un izmaksu lietderību visos vērtības ķēdes posmos, samazinot ielaidi (piemēram, enerģiju) un emisijas.

Var rasties un attīstīties inovatīvi MVU un jaunuzņēmumi, kas piedāvā jaunus risinājumus, idejas un perspektīvas attiecībā uz lauksaimniecības pārtikas ekosistēmu un tās problēmām.

Neraugoties uz daudzajiem ieguvumiem, digitalizācija var arī radīt digitālās plaisas, piemēram, starp lauksaimniekiem, kuriem ir piekļuve progresīvām tehnoloģijām, un tiem, kuriem tādu nav. Šīs atšķirības var ietekmēt attālums, saimniecību apgrozījums, lauksaimnieku prasmes un vecums.

Kāpēc dati lauksaimniecībā ir svarīgi?

Digitālo lietotņu plašāka izmantošana lauksaimniecībā rada lielāku datu apjomu, kas ir ļoti specifisks un daudzveidīgs. Lauksaimniecības datu vākšana ietver zemes, kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku, agronomiskos datus, klimata datus, mašīndatus, finanšu datus un atbilstības datus. Dažus datus lauksaimnieki var uzskatīt par personīgiem vai sensitīviem, piemēram, datus par traktoru maršrutiem vai faktoriem, kas nodrošina sekmīgu ražošanu. Citus datus lauksaimniecības uzņēmumi varētu uzskatīt par konfidenciāliem. Lauksaimniecības dati, jo īpaši, ja tie ir pieejami daudzām saimniecībām, ir ekonomiski svarīgi ne tikai lauksaimniekiem, bet arī visai vērtību ķēdei, piemēram, attiecībā uz tirgus prognozēm, produktu attīstību un apdrošināšanu. Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka viņu datus varētu izmantot trešās personas bez viņu piekrišanas vai ziņas. Komercnoslēpumu aizsardzība ir būtiska.

Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt datu kopīgošanas, datu suverenitātes un datu drošības aizsardzības pasākumus, lai veidotu uzticēšanos un neapdraudētu viedās lauksaimniecības turpmāku attīstību un pieņemšanu.

Lai veicinātu taisnīgu datu kopīgošanu starp nozarēm, ES pieņēma Datu aktu, kas stāsies spēkā 2025. gadā. ES Rīcības kodekss.pdf par lauksaimniecības datu kopīgošanu, ko izveidojusi ES lauksaimniecības un pārtikas ķēdes apvienību grupa, sniedz norādījumus par lauksaimniecības datu izmantošanu, jo īpaši par tiesībām tiem piekļūt un tos izmantot.

Eiropas Datu stratēģijāKomisija paziņoja parkopējo Eiropas lauksaimniecības datu telpu (CEADS), kuras mērķis ir veicināt lauksaimniecības datu uzticamu kopīgošanu starp privātām ieinteresētajām personām (piemēram, lauksaimniekiem, mašīnbūves uzņēmumiem, datu pakalpojumu sniedzējiem) un publiskām iestādēm. Īstenošanā tiek ievērota pakāpeniska pieeja, sākot ar sagatavošanas darbību “AgridataSpace”,kam seko izvēršanas darbība, kuras abas finansē noprogrammas “DigitālāEiropa”.  

Kopumā lauksaimniecības nozarei būtisku datu izmantošanu un atkalizmantošanu reglamentē vairākas ES rīcībpolitikas un tiesību akti.

 

Kā mēs varam veicināt digitālo inovāciju lauksaimniecībā Eiropas Savienībā?

 

Vairākas ES programmas palīdz veicināt inovatīvu digitālo tehnoloģiju ieviešanu lauksaimniecības pārtikā. Stratēģiska pieeja plānošanai ir priekšrocība. Attēlā parādīts, kā šis mērķis tiek veicināts ES līmenī: Pētniecības un inovācijas darbības (R&I) tiek papildinātas ar izvēršanas darbībām, lai nodrošinātu inovatīvu risinājumu izvēršanu, laižot tos tirgū un attiecīgi galalietotājiem. Galvenās ES finansētās darbības pētniecības un inovācijas jomā ietver vairākus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektus.pdf,pamatprogrammas “ApvārsnisEiropa” partnerību.pdf  Datu lauksaimniecība un Eiropas MI testēšanas un eksperimentēšanas struktūras (TEF) agropārtikas jomā.pdf,Eiropas digitālās inovācijas centrus,  kā arīkopējās Eiropas lauksaimniecības datu telpasieviešanas jomā. Citas papildinošas programmas un rīcībpolitikas nodrošina, piemēram, atbalstu tiešo lietotāju spēju veidošanai, piemēram, lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

Digitālo un datu tehnoloģiju priekšrocības un problēmas lauksaimniecībā

Digitālo tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecībā var sniegt vairākus ieguvumus:

• Ražošanas optimizācija: Digitalizācija var palīdzēt lauksaimniekiem pieņemt labākus lēmumus, optimizēt darbības un palielināt ražīgumu, radot lielāku peļņu un ilgtspējīgāku lauksaimniecības nozari. Precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas samazina ielaidi un ražošanas izmaksas, kā arī lauksaimnieciskās darbības vidisko pēdu, optimizējot resursu izmantošanu un samazinot atkritumus.

• Uzlabota dzīvnieku labturība: Digitālās lietotnes var uzlabot dzīvnieku labturību, piemēram, izsekojot veselības apstākļus (sk. 1. attēlu).

• Uzlaboti darba apstākļi: Automatizācija un optimizācija, izmantojot digitālās tehnoloģijas, tostarp robotiku, samazina lauksaimnieku fizisko un garīgo darba slodzi, tādējādi uzlabojot darba apstākļus.

• Lielāka pārredzamība: Konkrētas digitālās tehnoloģijas, piemēram, blokķēde, uzlabo lauksaimniecības produktu izsekojamību un pārredzamību vērtības ķēdē, ļaujot patērētājiem izdarīt apzinātāku izvēli. 

• Lielāka konkurētspēja: Digitalizācija palīdz Eiropas lauksaimniecības nozarei saglabāt konkurētspēju pasaules mērogā, nodrošinot inovatīvus risinājumus un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas visiem vērtības ķēdes dalībniekiem.

Neraugoties uz ieguvumiem, problēmas joprojām pastāv:

• Informētības un prasmju trūkums: Daudzi lauksaimnieki var neapzināties digitalizācijas potenciālos ieguvumus, un viņiem var trūkt nepieciešamo prasmju un resursu, lai izmantotu jaunās tehnoloģijas. 

• Digitālā plaisa: Daudzos lauku apvidos joprojām trūkst uzticamas un cenas ziņā pieejamas interneta piekļuves, un tas kavē digitālo tehnoloģiju ieviešanu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kurš rada “digitālo plaisu” starp lauksaimniekiem.

• Izmaksu lietderības trūkums: Dažu digitālo tehnoloģiju ieviešanas izmaksas varētu būt augstākas nekā potenciālie ieguvumi, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem. 

• Nepieciešamība uzticēties datu kopīgošanai: Bažas par datu privātumu un īpašumtiesībām lauksaimnieku vidū var kavēt datu kopīgošanu starp dažādiem lauksaimniecības nozares dalībniekiem.

• Nepilnības sadarbspējā: Sadarbspējas trūkums starp dažādām sistēmām, jo daudzas dažādu zīmolu digitālās lietotnes vai mašīnas var nebūt saderīgas, tāpēc ir grūti kopīgot datus un integrēt datus.

Lai nodrošinātu, ka digitalizācija ir iekļaujoša un pieejama visiem, politikas veidotājiem, nozares līderiem un tehnoloģiju nodrošinātājiem ir jāsadarbojas, lai pārredzami popularizētu digitalizācijas sniegtās priekšrocības un atbalstītu lauksaimniekus ar apmācību, resursiem un stimuliem jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Tādējādi Eiropas lauksaimniecības nozare var maksimāli palielināt digitālā laikmeta sniegtos ieguvumus, uzlabojot ilgtspēju un rentabilitāti un vienlaikus risinot tādus neatliekamus jautājumus kā pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas.