Olemedia@istock.com
Perifērdatošana kopā ar lietu internetu un mākoņdatošanu sniedz Eiropai jaunu iespēju apmierināt pieprasījumu pēc nākamās paaudzes datu apstrādes infrastruktūrām, lai stiprinātu tās datu apstrādes spējas. Tā rezultātā Eiropa var palielināt savu tehnoloģisko suverenitāti. Tas arī piedāvā jaunu paradigmu datu apstrādei un izlūkdatiem, atrodoties malā un pat ierīces līmenī. Apstrādei jābūt tuvākai datu sagatavošanas vietai, lai risinātu latentuma, drošības, privātuma un vides vajadzības.
Ņemot vērā straujo attīstību šajā jomā ārpus ES, lai Eiropas rūpniecība, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, varētu ātri sasniegt rezultātus, ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un inovācijā mākoņdatošanā, perifērijā un lietu internetā.
Pētniecības un inovācijas vispārējais mērķis šajā kombinētajā mākoņdatošanas, perifērdatošanas un lietiskā interneta jomā ir izveidot Eiropas piegādes un vērtību ķēdes mākoņdatošanā, kas pārietu uz IoT nepārtrauktību, integrējot attiecīgos datošanas, savienojamības, lietu interneta, mākslīgā intelekta un kiberdrošības elementus un izpētot jaunas decentralizētas izlūkošanas koncepcijas, piemēram, “stingro datošanu”.
Kognitīvās Cloud-Edge-IoT tehnoloģijas ar uzlabotu veiktspēju, ko nodrošina mākslīgais intelekts, palielinās Eiropas autonomiju datu ekonomikā, kas nepieciešama, lai atbalstītu turpmākus hiperizplatītus lietojumus.
Vissvarīgākais ir tas, ka pētniecības un inovācijas vispārējais mērķis mākoņdatošanas jomā ir atbalstīt dažādu datošanas un datu vides netraucētu un uzticamu integrāciju un nodrošināt Eiropai digitālo autonomiju galvenajās tehnoloģiju un lietojumprogrammu nozarēs. Pētniecības un inovācijas projektu rezultāti nodrošinās tehnoloģisko bāzi citām jaunām jomām, piemēram, virtuālajai pasaulei un rūpnieciskajam metaversam.
Pētniecības projekti pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”
Eiropas Komisija finansē virkni projektu mākoņdatošanas, perifērijas un lietu interneta jomā. Tas ietver projektus, kas joprojām tiek īstenoti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, un projektus, kas finansēti saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”.
Lasīt par projektiem
Tālāk esošajās cilnēs varat izpētīt šos projektus un to izmantošanas gadījumus.
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika sākti visi turpmāk minētie projekti. Tie ietver nākamās paaudzes lietu interneta, mākoņdatošanas un programmatūras tehnoloģiju projektus. Sīkāka informācija par šiem projektiem ir atrodama iniciatīvas EUCloudEdgeIoT tīmekļa vietnē.
Nākamās paaudzes lietiskā interneta projekti
Lietiskā interneta (IoT) tehnoloģijas un lietojumprogrammas ir radījušas būtiskas pārmaiņas visās sabiedrības un ekonomikas nozarēs. Tie ir būtisks nākamās paaudzes interneta (NGI) elements.
Uzdevums ir bijis izmantot ES tehnoloģisko spēku, lai izstrādātu nākamās paaudzes lietiskā interneta ierīces un sistēmas, kas veicina progresu tādās pamattehnoloģijās kā 5G, kiberdrošība, izkliedētā datošana, mākslīgais intelekts (MI), paplašinātā realitāte un taktiskais internets.
ES finansēto pētniecības un inovācijas projektu mērķis šajā jomā ir izstrādāt un demonstrēt jaunas IoT koncepcijas un risinājumus, lai atbalstītu NGI redzējumu un tādējādi labāk kalpotu galalietotājam.
Seši šīs tēmas atlasītie projekti — atjautīgi, IntelloT, IoT-NGIN, VEDLIoT, ASSIST-IoT un Terminet — sākās 2020. gada beigās un ilgs līdz 2023. gada trešajam ceturksnim. Viņi saņēma ES finansējumu 48 miljonu eiro apmērā. Šo projektu pieteikumu skaits ir reizināts ar atklātajiem uzaicinājumiem gandrīz EUR 4 miljonu apmērā. Tas vēl vairāk veicina ekosistēmas izveidi, kurā pakāpeniski tiek integrēti MVU un nozares dalībnieki.
Nākamās paaudzes lietu interneta projekti ir devuši lielus zinātniskos rezultātus, definējot jaunas arhitektūras, mašīnmācīšanās metodes un aparatūras integrācijas aspektus, vienlaikus ņemot vērā kiberdrošības un datu privātuma aspektus.
Turklāt izmēģinājuma projektos tika pārbaudītas tehnoloģijas visdažādākajās jomās, tostarp: enerģētika, vide, ēkas, transports, mobilitāte, loģistika, rūpniecība, lauksaimniecība, pārtikas piegāde, krīžu pārvarēšana, veselība, viedās pilsētas un kopienas.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus šiem projektiem
Izmantot lietu: Gājēju automātiskā avārijas pārrāvums
“Apvārsnis 2020”: VEDLIoT projekts, ES ieguldījums 8 miljonu eiro apmērā
Transporta nozare izmanto lietu, kas apstiprina gājēju automātiskās avārijas pārraušanas ieviešanu. Šī sistēma izmanto datus no automašīnas IoT ierīcēm, piemēram, kamerām vai sensoriem, un apstrādā tos uz kuģa. Automašīna sazinās ar inteliģento šķērsošanu, kas apstrādā datus un nosūta vadības signālu atpakaļ automašīnai.
Iespējamas sadursmes gadījumā tas iedarbinātu automašīnas avārijas bremzēšanas sistēmu. Dažādi algoritmi pilsētvidē un lauku vidē joprojām ir izaicinājums turpmākai pētniecībai, tomēr pašreizējie sasniegumi jau ir liels solis ceļā uz gājēju drošības palielināšanu.
Izmantot lietu: Vieda lauksaimniecība
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājuma projekts: Terminet, ES ieguldījums 8 miljonu eiro apmērā
Viedā lauksaimniecība palīdz lauksaimniekiem novērst kaitējumu savām kultūrām. Sistēmas pamatā ir datu plūsmas no lietu interneta (IoT) ierīcēm, piemēram, augu un lauksaimniecības dzīvnieku sensoriem, meteoroloģiskajām stacijām un lauku saimniecībām. Dati no šīm ierīcēm tiek apvienoti ar periodiski savāktiem datiem, kas iegūti no droniem un agrobotiem.
Dati plūst uz vietējo perifērijas skaitļošanas centru, kas lauksaimniecības gadījumā ir saimniecība.
Daļa no šīs informācijas tiek pārsūtīta uz mākoni, t. i., lauksaimniecības lietotni. Lauku saimniecības reāllaika un ikdienas informācija apvienojumā ar mākoņdatošanas datiem ļauj lauksaimniekiem pieņemt kvalificētus lēmumus. Tādā veidā viņi var ierobežot kaitējumu saviem kultūraugiem, palielinot ražu, un, savukārt, savu peļņu. Vide gūst labumu arī no viedās lauksaimniecības, jo pesticīdu dozēšana būs precīzāka un tās kopējais apjoms samazināsies.
Mākoņdatošana: ceļā uz viediem mākoņdatošanas nepārtrauktības projektiem
Pētniecības un inovācijas mākoņdatošanas projektu uzdevums ir izstrādāt visaptverošus mākoņdatošanas risinājumus un izmēģinājuma platformas, kas apvieno dažādas izpildes platformas visuresošām un netraucētām skaitļošanas vidēm kā pamatu pilnīgai datošanas nepārtrauktībai.
Tam vajadzīgi jauni risinājumi infrastruktūru apvienošanai, programmēšanas lietojumprogrammām un pakalpojumiem, kā arī dinamisku darbplūsmu veidošanai, kas reāllaikā var reaģēt uz neparedzamiem datu lielumiem, pieejamību, atrašanās vietām un rādītājiem.
Tas dos lietojumprogrammu izstrādātājiem lielāku kontroli pār tīklu, skaitļošanas un datu infrastruktūrām un pakalpojumiem. Galalietotājs gūs labumu arī no netraucētas piekļuves nepārtrauktai pakalpojumu videi.
Pieci šīs tēmas atlasītie projekti PHYSICS, DATACLOUD, CHARITY, SERRANO un AI-SPRINT sākās 2021. gada sākumā un darbosies līdz 2024. gada sākumam. Viņi saņēma ES finansējumu 19,4 miljonu eiro apmērā.
Pētniecība un inovācija mākoņdatošanas jomā ir uzlabojusi inovāciju mākoņdatošanas jomā Eiropā, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un palielinot Eiropas rūpniecības, jo īpaši MVU, konkurētspēju.
Pētījumu rezultāti ir nodrošinājuši galvenos tehnoloģiskos pamatelementus sadarbspējīgas, atvērtas, drošas un resursefektīvas Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūras izveidei. Eiropas rūpniecībai ir piešķirtas pilnvaras ar jauniem instrumentiem un pakalpojumiem izveidot alternatīvu mākoņdatošanas piedāvājumu, kas ļauj Eiropas datus droši glabāt un apstrādāt Eiropā saskaņā ar Eiropas noteikumiem un vērtībām.
Eiropas Mākoņdatošanas federācija izvairīsies no tirgus koncentrācijas attiecībā uz dažiem ārpus Eiropas esošiem tirgus dalībniekiem, kas lietotājiem rada bažas par viņu spēju saglabāt kontroli pār saviem datiem un rada risku, ka pārdevējs var iestrēgt.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt šos projektus.
Programmatūras tehnoloģiju projekti
Pašreizējo un jauno IKT sistēmu pieaugošā sarežģītība rada vairākas problēmas programmatūras un aparatūras līmenī. Tas ietver jaunas prasības attiecībā uz integrāciju un kiberdrošību. Lietotājiem ir nepieciešama netraucēta savienojamība, plaša datošanas jauda un neierobežota piekļuve datiem neatkarīgi no pamatā esošās infrastruktūras.
Tāpēc mums ir jāatrod jauni veidi, kā pārvaldīt šo vēl nepieredzēto sarežģītību programmatūras sistēmās: no prasību analīzes un projektēšanas līdz izstrādei un testēšanai, izvēršanai un ekspluatācijai ļoti neviendabīgās un dinamiski paškonfigurējošās sistēmās.
Šā temata 7 atlasītie projekti COSMOS, ELEGANT, FOCETA, PIACERE, SWForum.eu, VeriDevOps un Xandar sākās 2020. gada beigās un ilgs līdz 2023. gada ceturtajam ceturksnim. Viņi saņēma ES finansējumu 30 miljonu eiro apmērā.
Ieguldījumi programmatūras inženierijā ietekmē visu IKT jomu, jo programmatūra ir visur. Visas IKT tehnoloģijas izmanto programmatūras inženierijas rīkus. Jo īpaši programmatūras tehnoloģiju izpētes projektu rezultāti ietekmē veidu, kādā tiek izstrādātas sarežģītas programmatūras sistēmas, piemēram, kiberfiziskās sistēmas, drošībai kritiski svarīgas sistēmas vai mākoņdatošanas nepārtrauktības pakalpojumi.
Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās metožu izmantošana un integrācija dažādos programmatūras izstrādes un darbības cikla posmos, kā arī jaunu rīku ķēžu izveide, kas ietver un paplašina DevOps filozofiju, ir palielinājusi izstrādes komandu efektivitāti un produktivitāti. Tas jo īpaši attiecas uz MVU.
Papildus pētniecības un inovācijas projekta ietekmei SWForum ir palīdzējis izstrādāt pētniecības ceļvedi un politikas ieteikumus programmatūras inženierijas un atvērtā pirmkoda jomā.
Pašreizējo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu pētniecības centienus šajā jomā pastiprināja koordinācijas un atbalsta darbības OPEN DEI, EU-IoT, SWForum un Hub4Cloud.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus šiem projektiem
Turpmāk minētie projekti tiek finansēti no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un sākti 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā. Tie ietver metaoperētājsistēmu un programmēšanas rīku, kognitīvā mākoņdatošanas un atvērtā pirmkoda projektus mākoņdatošanas pakalpojumiem. Sīkāka informācija par šiem projektiem ir atrodama iniciatīvas EUCloudEdgeIoT tīmekļa vietnē.
Meta operētājsistēmas un programmēšanas rīki decentralizētiem izlūkošanas un spieta projektiem
Iepriekšējā pamatprogrammā Eiropas Savienība ieguldīja centralizētās sistēmās ar lietu interneta platformām, kas izvietotas centrālā mākoņdatošanas vietā. Tomēr pašreizējie pētniecības centieni pāriet uz jauno paradigmu, kas nosaka, ka datu apstrādei ir jāpāriet no mākoņa uz malu un pat uz ierīces līmeni.
Lai nodrošinātu un paātrinātu šo virzību, Komisija ir izsludinājusi 2 pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumusveikt pētniecības un inovācijas darbības, lai īstenotu perifēro mākoņu kontinuitāti:
- Meta operētājsistēmas malai;
- Plānošanas instrumenti decentralizētai izlūkošanai un spietiem.
Pirmā uzaicinājuma mērķis ir atbalstīt pētījumus par metaoperētājsistēmām Edge, izmantojot atvērtas platformas, un veicināt atvērtās malas ekosistēmu. Tās mērķis ir organizēt lielu skaitu izkliedētu neviendabīgu skaitļošanas resursu.
Seši atlasītie šā temata projekti — NEPHELE, ICOS, Aeros, NEMO, miglājs un Fluidos — sākās 2022. gada beigās un ilgs līdz 2025. gadam. Viņi saņems ES finansējumu 59 miljonu eiro apmērā.
Otrajā uzaicinājumā galvenā uzmanība pievērsta pētniecībai un inovācijai attiecībā uz decentralizētās izlūkošanas un spietu plānošanas instrumentiem. Projekti izstrādā elastīgu un drošu arhitektūru sadarbības viedajiem mezgliem, kuriem ir decentralizēta vai spieta inteliģence un autonomija. Pieci šīs tēmas atlasītie projekti OpenSwarn, INCODE, SMARTEDGE, TARDIS un OASEES sākās 2023. gada sākumā un ilgs līdz 2025. gadam. Viņi saņems ES finansējumu 37 miljonu eiro apmērā.
Abu projektu kopumu mērķis ir uzlabot energoefektivitāti, veidot uzticamus un drošus atklātā pirmkoda risinājumus un atbalstīt atvērtus standartus. To pamatā ir mākslīgais intelekts, kas atbilst datu telpas principiem un izpēta progresīvas koncepcijas, piemēram, pašoptimizāciju, pašdziedēšanu un pārkonfigurāciju.
Lai atvieglotu to risinājumu ieviešanu, projekti demonstrēs metaoperētājsistēmas un spieta tehnoloģijas tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, transports, mobilitāte, lauksaimniecība, lauksaimniecība, veselība, loģistika, ražošana, rūpnīcas, ēkas, komunālie pakalpojumi, viedās pilsētas un kopienas.
Skatīt uzaicinājumu izveidot meta operētājsistēmas
Skatīt aicinājumu pēc decentralizētas izlūkošanas un spietiem
Lietošanas gadījums: Perifērdatošanas konteineri atjaunojamo energoresursu tuvumā
“Apvārsnis Eiropa”: Aeros projekts, ES ieguldījums 12 miljonu eiro apmērā
Ņemot vērā metaoperētājsistēmu izmantošanu enerģijas jomā, datu plūsmas no vēja un fotoelementu avotu lietu interneta ierīcēm, uz perifērdatošanas mezgliem, kas atrodas tieši pie enerģijas avotiem un savienoti ar tiem.
Mezgli apstrādā datus un nosūta tos atpakaļ uz enerģijas avotiem. Viņi arī nosūta un saņem apkopotus datus uz mākoni un no tā. Apvienojumā ar mākoņdatošanas datiem enerģijas piegādātāji var pieņemt koordinētus lēmumus, lai līdzsvarotu elektroenerģijas tīklu. Vēja un fotoelementu enerģijas ražošanas organizēšana nodrošina optimālāku patēriņu un lielāku peļņu enerģijas piegādātājiem.
Lietošanas gadījums: Viedā loģistika galastacijās
“Apvārsnis Eiropa”: Incode projekts, ES ieguldījums EUR 8 miljonu apmērā
Piemēram, izmantošanas gadījumā loģistikas nozarē spieta tehnoloģija sniedz ekonomiskus, drošības un juridiskus ieguvumus.
Informācija par kravu, tostarp par tādu preču pārvadāšanas apstākļiem kā ātrbojīga pārtika, reāllaikā no kravas autoparka mobilajiem lietu interneta sensoriem plūst uz vietējo datu centru noliktavā. Šeit to izmanto, lai reģistrētu un autentificētu sūtījumu.
Statiski IoT sensori noliktavā sniedz inventāra statusa informāciju. Daži no vietējiem datiem tiek apvienoti ar mākoņdatošanu, izmantojot loģistikas lietotni. Tad vietējais datu centrs saņem komandas pārvaldīt galaierīču/transportlīdzekļu spietu kravas automašīnu (izkraušanai) iekraušanai saskaņā ar grafiku.
Tas novērš bojājumus ātrbojīgām personām un samazina vienības izmaksas par kravas automašīnu un transportlīdzekļu iekraušanu. Koordinēta (izkraušana) arī sniedz ieguvumus darba drošības ziņā, jo tā novērš nepareizas darbības ar produktiem.
Turklāt loģistikas lietotne ir uzticams tiesiskais regulējums visiem loģistikas dalībniekiem: autopārvadātāji, muita, noliktavas, izplatītāji, pat mazumtirgotāji.
Kognitīvais mākonis: Mākslīgā intelekta iespējota skaitļošanas nepārtrauktība no mākoņdatošanas līdz perifērijas projektiem
Mākslīgais intelekts pārveidos pašreizējos mākoņus par kognitīvajiem mākoņiem. Kognitīvais mākonis mijiedarbosies ar visiem skaitļošanas nepārtrauktības slāņiem un inteliģenti reaģēs uz izmaiņām lietojumprogrammu uzvedībā un datu mainībā. Tā piedāvās automātisku ieviešanu, kā arī mobilitāti un pielāgojamību pakalpojumiem no mākoņdatošanas uz perifēriju.
Lietojumprogrammu izstrādātājiem būs lielākas iespējas kontrolēt tīklu, skaitļošanas un datu infrastruktūru un pakalpojumus, un galalietotājs gūs labumu no netraucētas piekļuves nepārtrauktai pakalpojumu videi.
No HE WP2021–22 uzaicinājuma uz kognitīvo mākoni: MI iespējota skaitļošanas nepārtrauktība no Cloud to Edge (HORIZON-CL4–2022-DATA-01–02), tika atlasīti 9 pētniecības un inovācijas projekti: AC3; ACES; Mākoņainā āda; CODECO; COGNIFOG; DECE; BEZ MALĀM; MLSysOps; SovereignEdge. Projekti sākās 2023. gada sākumā un turpināsies līdz 2025. gada beigām. Viņi saņems ES finansējumu 50 miljonu eiro apmērā.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt kognitīvos mākoņprojektus
Atvērtā pirmkoda mākoņdatošanas pakalpojumu projekti
Atvērtā pirmkoda mākoņdatošanas pakalpojumu projektiem tiek veidota virtuāla vide, metodes un rīki. Tās var strādāt, ieviešot pilnas atvērtā pirmkoda skursteņi no kodola līdz mākoņdatošanas lietojumprogrammām, izmantojot mērķtiecīgas attiecīgas Eiropas iniciatīvu apstrādes arhitektūras. Piemēram, RISC-V.
Nepieciešamā izstrāde nodrošina mērķorientētas arhitektūras simulāciju, kas ļauj validēt, verificēt un testēt programmatūras slāņu uzticamību konkrētās arhitektūrās.
Atvērtās aparatūras saskarnes spēj integrēt komponentus procesoru arhitektūrā un ir sagatavotas mākoņa lietojumprogrammu izvietošanai. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš minēto komponentu saskarnes iespēju optimizēšanai un paplašināšanai attiecībā uz esošajiem aparatūras skaitļošanas standartiem.
Programmatūrai būtu jānodrošina mākoņserveru pamata inicializācija, pamatojoties uz procesora komponentiem un operētājsistēmu un programmu izpildlaika saskarnēm.
Četri izraudzītie pētniecības un inovācijas projekti šajā jomā, AERO; OpenCube; Riser un Vitamin-V, sākās 2023. gada sākumā un darbosies līdz 2025. gada beigām. Viņi saņems ES finansējumu 22 miljonu eiro apmērā.
Nesen uzsākto projektu pētniecības centienus pastiprina koordinācijas un atbalsta darbības OpenContinuum un Unlock-CEI. ES finansējums šīm divām darbībām ir EUR 3 miljoni. Tās sākās 2022. gada vidū un ilgs līdz 2024. gada beigām.
Turklāt koordinācijas un atbalsta pasākumi saistībā ar nākamās paaudzes skaitļošanas un sistēmu tehnoloģiju ceļvedi ir atlasīti finansējumam saskaņā ar īpašu tematu — HiPEAC. HiPEAC piešķirtais ES finansējums ir EUR 2 miljoni. Darbība sākās 2022. gada beigās un turpināsies līdz 2025. gada vidum.
Turpmāk minētie uzaicinājumi vai nu nesen ir slēgti un gaida lēmumus, vai arī tiks izsludināti vēlāk šogad.
Kognitīvās skaitļošanas nepārtrauktība: Izlūkošana un automatizācija efektīvākai datu apstrādei
Paredzams, ka šā uzaicinājuma tēmas projekti palīdzēs sasniegt šādus rezultātus:
- Uzlabot atvērtību un atvērtu stratēģisko autonomiju mainīgajos datos un MI ekonomikā visā datošanas nepārtrauktības jomā, tostarp pielāgotu sistēmas integrāciju perifērijas un ierīču līmenī, galveno nozaru validāciju un Eiropas vērtības ķēžu uzturēšanu, lai paātrinātu un vadītu digitālo un zaļo pārkārtošanos.
- Bruģēt ceļu stratēģiskai rūpnieciskai sadarbībai datu apstrādē, kas vajadzīga, lai atbalstītu turpmākus hiperizplatītus lietojumus, izveidojot atvērtas platformas, kas ir pamatā jaunai industriālai atvērtās malas ekosistēmai, kurai ir izšķiroša nozīme, lai izveidotu nobriedušu Eiropas piegādes ķēdi.
- Adaptīvās hibrīddatošanas, kognitīvo mākoņdatošanas un perifērās informācijas tehnoloģiju izveide, kas pārsniedz mūsdienu ieguldījumus datu infrastruktūrā.
Šā temata pētniecības un inovācijas projekti tika atlasīti 2023. gadā, un paredzams, ka tie sāksies 2024. gada sākumā un turpināsies līdz 2026. gada beigām.
Projekti, kas aptver šo tematu, saņems ES finansējumu 28 miljonu eiro apmērā.
Atlasīto projektu pētniecības centieni tiks pastiprināti ar koordinācijas un atbalsta darbību, kas vērsta uz pētniecību un politiku, kas saistīta ar datorapstrādi. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums EUR 2 miljonu apmērā.
Turklāt finansēšanai tiks atlasīti koordinācijas un atbalsta pasākumi sadarbībai ar Valsts zinātnes fondu (NSF) fundamentālo pētījumu jomā un saistībā ar jaunām dalītās datošanas un spieta izlūkošanas koncepcijām. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums EUR 1 miljona apmērā.
Skatīt aicinājumu pēc kognitīvās skaitļošanas nepārtrauktības
Skatīt aicinājumu sniegt atbalstu mākoņdatošanas nepārtrauktai pētniecībai un politikai
Skatīt aicinājumu sadarboties ar NSF
Jaunu viedo lietu interneta platformu un decentralizētu izlūkdatu izsaukumu izmēģināšana
Šo uzaicinājuma tematu plānots atklāt 2023. gada beigās. Paredzams, ka tā veicinās malu paradigmu īstenošanu reālajā vidē un pavērs ceļu stratēģiskai rūpnieciskai sadarbībai datu apstrādes jomā. Tas ir nepieciešams, lai atbalstītu turpmākus hiperizplatītus lietojumus, veidojot Eiropas piegādes ķēdes, kas ir jaunās atvērtās malas ekosistēmas pamatā, demonstrējot starpdomēnu standartizāciju un paplašinot infrastruktūras risinājumus.
Paredzams, ka atlasītie inovācijas projekti sāksies 2025. gada sākumā un turpināsies līdz 2027. gada beigām. ES finansējums 45 miljonu EUR apmērā tiks piešķirts projektiem, kas aptver šo tematu.
Skatīt aicinājumu izveidot viedās lietiskā interneta platformas
Atvērtais avots mākoņdatošanai/videi, lai atbalstītu Eiropas digitālās autonomijas uzaicinājumu
Šis uzaicinājums tiks izsludināts 2023. gada beigās. Paredzams, ka tas veicinās abus šādus rezultātus:
- Demonstrēt mākoņdatošanas serveru un perifērdatošanas serveru prototipus attiecīgajā centralizētā un izkliedētā vidē un ļaut pilnībā izvērst skaitļošanas infrastruktūru, pamatojoties uz Eiropas procesoru tehnoloģiju. Tādējādi būtu jāizveido pilnīgs atvērtās datošanas arhitektūras bloks, kas atbalsta jaunās apstrādes arhitektūras, piemēram, RISC-V.
- Konsolidēt Eiropas atvērtās datošanas arhitektūras standartus un paraugpraksi un apsvērt, kā tā pielāgojas pašreizējiem nozares standartiem.
Paredzams, ka atlasītie pētniecības un inovācijas projekti sāksies 2025. gada sākumā un turpināsies līdz 2027. gada beigām. ES finansējums 20 miljonu eiro apmērā tiks piešķirts projektiem, kas aptver šo tematu.
Šā temata projekti tiks atbalstīti ar koordinācijas un atbalsta darbību saistībā ar atklātā pirmkoda publisku atzīšanas shēmu. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums 2 miljonu eiro apmērā.
Skatīt uzaicinājumu uz atvērto pirmkodu mākoņdatošanai/videi, lai atbalstītu Eiropas digitālo autonomiju
Skatīt koordinācijas un atbalsta darbību atklātā pirmkoda publiskas atzīšanas shēmā
Programmatūras inženierijas zvanu pamati
Šis uzaicinājuma temats tiks atklāts 2023. gada beigās. Paredzams, ka tā veicinās atbildīgu programmatūras inženierijas metožu, rīku un paraugprakses izstrādi. Tā cita starpā izmantos jaunas MI un datu tehnoloģijas, lai paātrinātu programmatūras izstrādi un uzturēšanu. Tas ietver vairāku arhitektūru sistēmas, kas jo īpaši attiecas uz efektīvu un elastīgu modelēšanu, verifikāciju un apstiprināšanu, kā arī neaizsargātības novērtēšanu un mazināšanu.
Paredzams, ka atlasītie projekti sāksies 2025. gada sākumā un turpināsies līdz 2027. gada beigām. ES finansējums 14 miljonu eiro apmērā tiks piešķirts projektiem, kas aptver šo tematu.
Šo projektu pētniecības centieni tiks atbalstīti, koordinējot un atbalstot atklātā pirmkoda publiskas atzīšanas shēmu. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums 2 miljonu eiro apmērā.
Skatīt aicinājumu uz programmatūras inženierijas pamatiem
Skatīt koordinācijas un atbalsta darbību atklātā pirmkoda publiskas atzīšanas shēmā
Uzaicinājumi no 2025. līdz 2027. gadam
Komunikācijas tīklu satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CNECT ĢD) organizēja sanāksmi par tematu “Datorikas nepārtrauktības saskaņošana un apspriešanās par to: No Cloud līdz Edge to IoT” 2023. gada 10.–11. maijā. Papildus projektu koncentrācijas darbībām mērķis bija apspriest pētniecības prioritātes 2025.–2027. gadam ar šīs jomas ekspertiem.
Pasākums pulcēja organizācijas un indivīdus no dažādām kopienām, lai iepazīstinātu ar savu ieinteresētību mākoņdatošanas, Edge un IoT jomā. CNECT ĢD veicinātās ekspertu diskusijas ir radījušas bagātīgus izlūkdatus, kas tiks izmantoti Komisijas turpmākajā ieguldījumu pētniecības jomu definīcijā.
Pasākuma apspriešanas daļas dalībnieki apzināja Eiropas redzējumu mākoņdatošanas tehnoloģiju jomā ar četriem galvenajiem pētniecības virzieniem nākamajai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmai (2025.–2027. gadam). Šie pētījumu virzieni tika prezentēti noslēguma sesijā dienas beigās un saņēma spēcīgu dalībnieku atbalstu:
4 pētniecības virzieni
- Skaitļošanas nepārtrauktības infrastruktūra/ES
mākoņserveri Ir nepieciešams pārveidot datošanas nepārtrauktības infrastruktūru, jo īpaši saistībā ar Eiropas mākoņdatošanas serveriem. Digitālā autonomija datošanas nepārtrauktības jomā ir sasniedzama tikai ar stratēģisku iejaukšanos, kas noved pie paradigmas maiņas. RISC-V — atvērtā koda instrukciju komplekta arhitektūras (ISA) — pieņemšana ir plaši ierosināta un atbalstīta kā vienīgais veids, kā stiprināt ES suverenitāti datošanas nepārtrauktības jomā. Pēc ES ieguldījumiem HPC procesoros nākamais solis būtu mākoņdatošanas serveru tirgus. Saskaņā ar paredzēto Cognitive Cloud-Edge Continuum attīstību ir jāapsver arī energoapzinātas datošanas un apvienotu katalogu izveides nozīme efektīvai resursu koplietošanai. - Kognitīvais Cloud-Edge Continuum
Šajā sadaļā tika apspriestas un identificētas galvenās problēmas, kas mākonim jārisina nepārtraukti, ko rada jaunās tendences, piemēram, virtuālās pasaules. Lai industriālā metaversija un virtuālā pasaule kļūtu par realitāti, noteiktas telpas digitālā un fiziskā daļa ir jāausta kopā jauna Visuma audumā, ko vada inteliģents mākonis, lai pārietu uz IoT nepārtrauktību.
Ir vajadzīga pilnīga inteliģenta iespējošana datu, datošanas un mākslīgā intelekta jaudas sakārtošanai mākoņdatošanas/IoT kontinuumā. Tam vajadzētu novest pie uzticamas lēmumu pieņemšanas uzņēmumiem un privātiem lietotājiem. Tas rada vairākas pētniecības problēmas, tostarp pilnīgu MI integrāciju, dinamisku datu sakārtošanu, jaunu nepārtrauktas darbības laika pārvaldību, pašpielāgojošus mākoņus, decentralizētu optimizāciju un konverģenci ar 5G/6G. - Next Generation Metaos for IoT-Edge
Šajā daļā tika identificētas problēmas, kas izriet no fiziskās un virtuālās pasaules apvienošanas. Pateicoties IoT objektu un savienoto sistēmu plašai izmantošanai, datu apstrādes sarežģītību pie malas raksturo datu inflācija, datu veidu neviendabīgums un uzdevumu saskaņotība. Šī sarežģītība uzsver jauno tīkla funkciju nozīmi, pāreju no lietiskā interneta uz digitālo dvīņu internetu, no mākoņdatošanas un centrālās datošanas uz telpisko datošanu. Tas arī dod labumu no progresīvām tehnoloģijām, piemēram, paplašinātās realitātes (XR), kas sniedzas tālāk par sistēmas automatizāciju un robotiku virzībā uz industriālā metaversa redzējumu.
Apgalvojot, ka rūpniecības metaverss ir nobriedis vairāk nekā patērētāju virzīts metaverss, uzsvars tika likts arī uz to, cik svarīga ir izplatītā inteliģence un sadarbīgas rūpniecības sistēmas IoT-Edge Continuum ietvaros kā daļa no plašākām Cloud-Edge Continuum problēmām. - Kiberdrošība, privātums, sadarbspēja, atvērtā pirmkoda un programmatūras inženierija:
Pēdējā sadaļā aplūkotas problēmas, kas saistītas ar drošām SecDevOps sarežģītām sistēmām, izmantojot AI visos programmatūras izstrādes dzīves cikla (SDLC) un pakalpojumu darbības dzīves cikla (SOLC) posmos. Tajā arī uzsvērts, cik svarīgi ir pārvaldīt drošību programmatūras piegādes ķēdē un nodrošināt datu konfidencialitāti mākoņdatošanas vidē. Nodaļas noslēgumā notiek diskusija par jauniem programmatūras inženierijas mehānismiem (hibrīda) kvantu programmatūras izstrādei un atvērtās aparatūras un programmatūras nozīmi.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
ES aktīvi sadarbojas ar nozari, organizācijām un akadēmiskajām aprindām, lai atraisītu lietiskā interneta potenciālu visā Eiropā un ārpus tās.
Skatīt arī
Nākotnes lietiskais internets un Edge Computing var radikāli mainīt veidu, kā ražošana un procesi tiek organizēti un uzraudzīti visās stratēģiskajās vērtības ķēdēs.
Pētījums, kas veikts par lietiskā interneta (IoT) klasteriem Eiropā, sniedz dziļāku izpratni par dinamiku, virzītājspēkiem un veiksmes faktoriem šajā jomā.
Komisija strādā pie tā, lai nodrošinātu stabilākas un noturīgākas drošības sistēmas IoT ierīcēm un tīkliem, kuros tās ietilpst.
Eiropas lauksaimniecības nozares digitalizācijai ir potenciāls radikāli pārveidot nozari, veicinot efektivitāti, ilgtspēju un konkurētspēju.