Eiropas Savienības Digitālās desmitgades politikas programmā ir noteikti mūsu digitālās pārveides mērķi, un viens no tiem ir 10 000 klimatneitrālu perifērijas mezglu. Tas nozīmē, ka liela nozīme ir mākoņdatošanai, perifērdatošanai un lietu internetam.
Perifērdatošana kopā ar lietu internetu un mākoņdatošanu sniedz Eiropai jaunu iespēju apmierināt pieprasījumu pēc nākamās paaudzes datu apstrādes infrastruktūrām, lai stiprinātu tās datu apstrādes spējas. Tā rezultātā Eiropa var palielināt savu tehnoloģisko suverenitāti. Tas arī piedāvā jaunu paradigmu datu apstrādei un inteliģencei perifērijā un pat ierīču līmenī. Apstrādei jābūt tuvākai vietai, kur dati tiek ģenerēti, lai apmierinātu latentuma, drošības, privātuma un vides vajadzības.
Ņemot vērā straujo attīstību šajā jomā ārpus ES, Eiropas rūpniecībai un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un inovācijā mākoņdatošanas, perifērdatošanas un lietu interneta jomā, lai gūtu ātrus rezultātus.
Pētniecības un inovācijas vispārējais mērķis šajā kombinētajā mākoņdatošanas, perifērdatošanas un lietiskā interneta jomā ir izveidot Eiropas piegādes un vērtības ķēdes no mākoņdatošanas līdz lietiskā interneta nepārtrauktībai, integrējot attiecīgos datošanas, savienojamības, lietiskā interneta, mākslīgā intelekta un kiberdrošības elementus un izpētot jaunas decentralizētas izlūkošanas koncepcijas, piemēram, spietdatošanu.
Kognitīvās Cloud-Edge-IoT tehnoloģijas ar uzlabotu veiktspēju, ko nodrošina mākslīgais intelekts, palielinās Eiropas autonomiju datu ekonomikā, kas nepieciešama, lai atbalstītu nākotnes hiperizplatītās lietojumprogrammas.
Vissvarīgākais ir tas, ka vispārējais mērķis pētniecībai un inovācijai mākoņdatošanas, perifērdatošanas un lietu interneta jomā ir atbalstīt raitu un uzticamu daudzveidīgās datošanas un datu vides integrāciju un nodrošināt Eiropai digitālo autonomiju galvenajās tehnoloģiju un lietojumu nozarēs. Pētniecības un inovācijas projektu rezultāti nodrošinās tehnoloģisko bāzi citām jaunām jomām, piemēram, virtuālajām pasaulēm un rūpnieciskajam metaversam.
Pētniecības projekti pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”
Eiropas Komisija finansē virkni projektu saistībā ar mākoņdatošanu, perifērdatošanu un lietisko internetu. Tas ietver projektus, kas joprojām tiek īstenoti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, un projektus, ko finansē saskaņā ar tās pēcteci “Apvārsnis Eiropa”.
Lasīt par projektiem
Jūs varat izpētīt šos projektus un to izmantošanas gadījumus zemāk esošajās cilnēs.
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika sākti visi turpmāk minētie projekti. Tie ietver projektus par nākamās paaudzes lietisko internetu, mākoņdatošanu un programmatūras tehnoloģijām. Plašāka informācija par šiem projektiem ir pieejama iniciatīvas EUCloudEdgeIoT tīmekļa vietnē.
Nākamās paaudzes lietiskā interneta projekti
Lietu interneta (IoT) tehnoloģijas un lietojumi ir radījuši būtiskas pārmaiņas visās sabiedrības un ekonomikas nozarēs. Tie ir būtisks nākamās paaudzes interneta (NGI) elements.
Uzdevums ir bijis izmantot ES tehnoloģisko spēku, lai izstrādātu nākamās paaudzes lietiskā interneta ierīces un sistēmas, kas veicina progresu tādās pamattehnoloģijās kā 5G, kiberdrošība, dalītā datošana, mākslīgais intelekts (MI), paplašinātā realitāte un taustāmais internets.
ES finansēto pētniecības un inovācijas projektu mērķis šajā jomā ir bijis izstrādāt un demonstrēt jaunas lietiskā interneta koncepcijas un risinājumus, kas būtu NGI redzējuma pamatā, lai labāk kalpotu galalietotājam.
Seši atlasītie šīs tēmas projekti – iNGENIOUS, IntelloT, IoT-NGIN, VEDLIoT, ASSIST-IoT un TERMINET – sākās 2020. gada beigās un ilgs līdz 2023. gada trešajam ceturksnim. Viņi saņēma ES finansējumu 48 miljonu eiro apmērā. Šo projektu pieteikumu pieņemšana ir reizināta ar atklātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus gandrīz 4 miljonu EUR apmērā. Tas vēl vairāk veicina ekosistēmas izveidi, kurā MVU un nozares dalībnieki tiek pakāpeniski integrēti.
Nākamās paaudzes lietu interneta projekti ir devuši lielu zinātnisko devumu, definējot jaunas arhitektūras, mašīnmācīšanās metodes un aparatūras integrācijas aspektus, vienlaikus ņemot vērā kiberdrošības un datu privātuma aspektus.
Turklāt izmēģinājuma projektos tika pārbaudītas tehnoloģijas ļoti dažādās jomās, tostarp: enerģētika, vide, ēkas, transports, mobilitāte, loģistika, rūpniecība, lauksaimniecība, pārtikas piegāde, krīžu pārvarēšana, veselība, viedās pilsētas un kopienas.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt šos projektus
Lietošanas gadījums: Gājēju automātiskā avārijas laušana
“Apvārsnis 2020”: VEDLIoT projekts, ES ieguldījums 8 miljoni eiro
Transporta nozares izmantošanas gadījums apstiprina gājēju automātiskās avārijas bremzēšanas ieviešanu. Šī sistēma izmanto datus no automašīnas IoT ierīcēm, piemēram, kamerām vai sensoriem, un apstrādā tos transportlīdzeklī . Automašīna sazinās ar Intelligent Crossing, kas apstrādā datus un nosūta vadības signālu atpakaļ uz automašīnu.
Iespējamas sadursmes gadījumā tas iedarbinātu automašīnas avārijas bremzēšanas sistēmu. Dažādi algoritmi pilsētu un lauku vidē joprojām ir izaicinājums turpmākiem pētījumiem, tomēr pašreizējie sasniegumi jau ir liels solis uz priekšu gājēju drošības palielināšanā.
Lietošanas gadījums: Vieda lauksaimniecība
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājuma projekts: TERMINET, ES ieguldījums 8 miljoni eiro
Viedā lauksaimniecība palīdz lauksaimniekiem novērst kaitējumu viņu kultūraugiem. Sistēmas pamatā ir datu plūsmas no lietiskā interneta (IoT) ierīcēm, piemēram, augu un mājlopu sensoriem, meteoroloģiskajām stacijām un saimniecību iekārtām. Dati no šīm ierīcēm tiek apvienoti ar periodiski savāktiem datiem, kas iegūti no droniem un agrobotiem.
Datu plūsma uz vietējo perifērdatošanas centru, kas lauksaimniecības gadījumā ir saimniecība.
Daļa no šīs informācijas tiek pārsūtīta uz mākoni, t. i., lauksaimniecības lietotni. Reāllaika un ikdienas informācija par saimniecību apvienojumā ar mākoņdatošanas informāciju ļauj lauksaimniekiem pieņemt kvalificētus lēmumus. Tādā veidā viņi var ierobežot kaitējumu saviem kultūraugiem, palielinot ražu un, savukārt, peļņu. Arī vide gūst labumu no viedās lauksaimniecības, jo pesticīdu dozēšana būs precīzāka un tās kopējais apjoms samazināsies.
Mākoņdatošana: ceļā uz viedās mākoņdatošanas nepārtrauktības projektiem
Pētniecības un inovācijas mākoņdatošanas projektu uzdevums ir izstrādāt visaptverošus mākoņdatošanas risinājumus un izmēģinājumu platformas, kas apvieno dažādas izpildes platformas visuresošai un netraucētai skaitļošanas videi kā pamatu pilnīgai skaitļošanas nepārtrauktībai.
Tam ir vajadzīgi jauni risinājumi infrastruktūru, programmēšanas lietojumprogrammu un pakalpojumu apvienošanai un tādu dinamisku darbplūsmu veidošanai, kas reāllaikā var reaģēt uz neparedzamiem datu apjomiem, pieejamību, atrašanās vietām un ātrumiem.
Tas dos lietojumprogrammu izstrādātājiem lielāku kontroli pār tīklu, datošanas un datu infrastruktūrām un pakalpojumiem. Galalietotājs gūs labumu arī no netraucētas piekļuves nepārtrauktai pakalpojumu videi.
Pieci atlasītie šā temata projekti PHYSICS, DATACLOUD, CHARITY, SERRANO un AI-SPRINT sākās 2021. gada sākumā un ilgs līdz 2024. gada sākumam. Viņi saņēma ES finansējumu 19,4 miljonu eiro apmērā.
Pētniecība un inovācija mākoņdatošanas jomā ir uzlabojusi inovāciju mākoņdatošanas jomā Eiropā, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un palielinot Eiropas rūpniecības, jo īpaši MVU, konkurētspēju.
Pētījumu rezultāti ir nodrošinājuši galvenos tehnoloģiskos pamatelementus sadarbspējīgas, atvērtas, drošas un resursefektīvas Eiropas mākoņdatošanas infrastruktūras izveidei. Eiropas rūpniecībai ir pieejami jauni rīki un pakalpojumi, lai izveidotu alternatīvu mākoņdatošanas piedāvājumu, kas ļauj Eiropā droši glabāt un apstrādāt Eiropas datus saskaņā ar Eiropas noteikumiem un vērtībām.
Eiropas Mākoņdatošanas federācija izvairīsies no tirgus koncentrācijas ap dažiem dalībniekiem ārpus Eiropas, kas rada bažas lietotājiem par viņu spēju saglabāt kontroli pār saviem datiem un rada risku, ka pakalpojumu sniedzēji var būt atkarīgi no viena pārdevēja.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt šos projektus.
Programmatūras tehnoloģiju projekti
Esošo un jauno IKT sistēmu pieaugošā sarežģītība rada vairākas problēmas programmatūras un aparatūras līmenī. Tas ietver jaunas prasības attiecībā uz integrāciju un kiberdrošību. Lietotājiem ir vajadzīga netraucēta savienojamība, liela datošanas jauda un neierobežota piekļuve datiem neatkarīgi no pamatā esošās infrastruktūras.
Tāpēc mums ir jāatrod jauni veidi, kā pārvaldīt šo programmatūras sistēmu bezprecedenta sarežģītību: no prasību analīzes un projektēšanas līdz izstrādei un testēšanai, ieviešanai un ekspluatācijai ļoti neviendabīgās un dinamiski paškonfigurējošās sistēmās.
Septiņi atlasītie šīs tēmas projekti COSMOS, ELEGANT, FOCETA, PIACERE, SWForum.eu, VeriDevOps un XANDAR sākās 2020. gada beigās un ilgs līdz 2023. gada ceturtajam ceturksnim. Viņi saņēma ES finansējumu 30 miljonu eiro apmērā.
Ieguldījumi programmatūras inženierijā ietekmē visu IKT jomu, jo programmatūra ir visur. Visas IKT tehnoloģijas izmanto programmatūras inženierijas rīkus. Jo īpaši programmatūras tehnoloģiju izpētes projektu rezultāti ietekmē to, kā tiek izstrādātas sarežģītas programmatūras sistēmas, piemēram, kiberfiziskās sistēmas, drošībai būtiskas sistēmas vai pakalpojumi, kas jāizvieto mākoņdatošanas nepārtrauktībā.
Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās metožu izmantošana un integrēšana dažādos programmatūras izstrādes un darbības cikla posmos, kā arī jaunu rīkķēžu izveide, aptverot un paplašinot DevOps filozofiju, ir palielinājusi izstrādes komandu efektivitāti un produktivitāti. Tas jo īpaši attiecas uz MVU.
Papildus pētniecības un inovācijas projekta radītajai ietekmei SWForum ir sniedzis ieguldījumu ar pētniecības ceļvedi un politikas ieteikumiem programmatūras inženierijas un atklātā pirmkoda jomā.
Pašreizējo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu pētniecības centienus šajā jomā pastiprināja koordinācijas un atbalsta darbības OPEN DEI, EU-IoT, SWForum un Hub4Cloud.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt šos projektus
Turpmāk minētie projekti tiek finansēti no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tika sākti 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā. Tie ietver projektus par metaoperētājsistēmām un programmēšanas rīkiem, kognitīvo mākoni un atvērtā pirmkoda mākoņdatošanas pakalpojumiem. Plašāka informācija par šiem projektiem ir pieejama iniciatīvas EUCloudEdgeIoT tīmekļa vietnē.
Meta operētājsistēmas un programmēšanas rīki decentralizētiem izlūkošanas un spietu projektiem
Iepriekšējā pamatprogrammā Eiropas Savienība ieguldīja līdzekļus centralizētās sistēmās, izmantojot lietiskā interneta platformas, kas izvietotas centralizētās mākoņdatošanas vietās. Tomēr pašreizējie pētniecības centieni pāriet uz jauno paradigmu, kas nosaka, ka datu apstrādei ir jāpāriet no mākoņa uz malu un pat uz ierīces līmeni.
Lai nodrošinātu un paātrinātu šo virzību, Komisija ir izsludinājusi divus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumus iesniegtpriekšlikumus pētniecības un inovācijas darbībām perifērdatošanas nepārtrauktībai:
- Meta operētājsistēmas perifērdatošanai;
- Plānošanas rīki decentralizētai izlūkošanai un spietiem.
Pirmā uzaicinājuma mērķis ir atbalstīt pētījumus par metaoperētājsistēmām Edge, izmantojot atvērtas platformas, un veicināt atvērtu ekosistēmu. Tās mērķis ir organizēt lielu skaitu izkliedētu heterogēno skaitļošanas resursu.
Seši atlasītie šīs tēmas projekti – NEPHELE, ICOS, AeROS, NEMO, NebulOus un FluidOS – sākās 2022. gada beigās un ilgs līdz 2025. gadam. Viņi saņems ES finansējumu 59 miljonu eiro apmērā.
Otrajā uzaicinājumā galvenā uzmanība ir pievērsta pētniecībai un inovācijai attiecībā uz plānošanas instrumentiem decentralizētai izlūkošanai un spietiem. Projektos tiek izstrādātas elastīgas un drošas arhitektūras sadarbīgiem viedajiem mezgliem ar decentralizētu vai spieta izlūkošanu un autonomiju. Pieci atlasītie šīs tēmas projekti OpenSwarn, INCODE, SMARTEDGE, TaRDIS un OASEES sākās 2023. gada sākumā un ilgs līdz 2025. gadam. Tie saņems ES finansējumu 37 miljonu eiro apmērā.
Abu projektu kopumu mērķis ir uzlabot energoefektivitāti, veidot uzticamus un drošus atklātā pirmkoda risinājumus un atbalstīt atvērtus standartus. To pamatā ir mākslīgais intelekts, tie atbilst datu telpas principiem un pēta progresīvas koncepcijas, piemēram, pašoptimizāciju, pašdziedināšanu un pārkonfigurāciju.
Lai atvieglotu to risinājumu ieviešanu, projekti demonstrēs metaoperētājsistēmas un spieta tehnoloģijas tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, transports, mobilitāte, lauksaimniecība, lauksaimniecība, veselība, loģistika, ražošana, rūpnīcas, ēkas, komunālie pakalpojumi, viedās pilsētas un kopienas.
Skatīt aicinājumu par meta operētājsistēmām
Skatīt aicinājumu pēc decentralizētas izlūkošanas un spietiem
Izmantošanas gadījums: Perifērdatošanas konteineri atjaunojamo energoresursu tuvumā
“Apvārsnis Eiropa”: AEROS projekts, ES ieguldījums 12 miljoni eiro
Ņemot vērā metaoperētājsistēmu izmantošanu enerģētikas jomā, datu plūsmas no vēja un fotoelementu avotu lietu interneta ierīcēm uz perifērdatošanas mezgliem, kas atrodas tieši pie enerģijas avotiem un ir tiem pieslēgti.
Mezgli apstrādā datus un nosūta tos atpakaļ uz enerģijas avotiem. Viņi arī nosūta un saņem apkopotus datus uz mākoni un no tā. Apvienojumā ar mākoņdatošanas izlūkdatiem enerģijas piegādātāji var pieņemt koordinētus lēmumus par elektroenerģijas tīkla līdzsvarošanu. Vēja un fotoelementu enerģijas ražošanas organizēšana nodrošina optimālāku patēriņu un lielāku peļņu enerģijas piegādātājiem.
Izmantošanas gadījums: Viedā loģistika galastacijās
“Apvārsnis Eiropa”: INCODE projekts, ES ieguldījums 8 miljoni EUR
Piemērā par izmantošanu loģistikas nozarē spieta tehnoloģija sniedz ekonomiskus, drošības un juridiskus ieguvumus.
Informācija par kravu, tostarp par tādu preču transportēšanas apstākļiem kā pārtika, kas ātri bojājas, reāllaikā plūst no kravas automobiļu parka mobilajiem IoT sensoriem uz vietējo datu centru noliktavā. Šeit to izmanto, lai reģistrētu un autentificētu sūtījumu.
Statiskie IoT sensori noliktavā sniedz inventāra statusa informāciju. Daži vietējie dati tiek apvienoti ar mākoņdatošanas izlūkdatiem, izmantojot loģistikas lietotni. Tad vietējais datu centrs saņem komandas pārvaldīt galiekārtu / transportlīdzekļu baru kravas automašīnu (izkraušanai) saskaņā ar grafiku.
Tas novērš ātrbojīgu preču bojājumus un samazina kravas automobiļu un iekraušanas transportlīdzekļu vienības izmaksas. Koordinēta iekraušana vai izkraušana arī sniedz ieguvumus darba drošības ziņā, jo tā novērš nepareizu produkta lietošanu.
Turklāt loģistikas lietotne ir uzticams tiesiskais regulējums visiem loģistikas dalībniekiem: autopārvadātāji, muita, noliktavas, izplatītāji, pat mazumtirgotāji.
Kognitīvā mākonis: MI iespējota datošanas nepārtrauktība no mākoņdatošanas līdz perifērdatošanas projektiem
Mākslīgais intelekts pārveidos pašreizējos mākoņus par kognitīviem mākoņiem. Kognitīvie mākoņi mijiedarbosies ar visiem skaitļošanas nepārtrauktības slāņiem un gudri reaģēs un pielāgosies lietojumprogrammu uzvedības un datu mainīguma izmaiņām. Tā piedāvās pakalpojumu automātisku izvēršanu, mobilitāti un pielāgojamību no mākoņdatošanas līdz perifērdatošanai.
Lietojumprogrammu izstrādātājiem būs lielāka kontrole pār tīklu, datošanas un datu infrastruktūrām un pakalpojumiem, un galalietotājs gūs labumu no netraucētas piekļuves nepārtrauktai pakalpojumu videi.
No AE 2021.–2022. gada WP uzaicinājuma “Kognitīvā mākonis: Tika atlasīti 9 pētniecības un inovācijas projekti: MI iespējota datošanas nepārtrauktība no mākoņdatošanas līdz perifērdatošanai (HORIZON-CL4-2022-DATA-01-02): AC3; ACES; CloudSkin; CODECO; COGNIFOG; DECICE; EDGELESS; MLSysOps; SovereignEdge.Cognit. Projekti sākās 2023. gada sākumā un turpināsies līdz 2025. gada beigām. Viņi saņems ES finansējumu 50 miljonu eiro apmērā.
Skatīt uzaicinājumu iesniegt kognitīvo mākoņdatošanas projektus
Atvērtais pirmkods mākoņdatošanas pakalpojumu projektiem
Atvērtais pirmkods mākoņdatošanas pakalpojumu projektiem izstrādā virtuālo vidi, metodes un rīkus. Tās var darboties, izmantojot pilnus atklātā pirmkoda kopumus no kodola līdz mākoņdatošanas lietojumprogrammām, kas ietver mērķtiecīgas un atbilstošas Eiropas iniciatīvu apstrādes arhitektūras. Piemēram, RISC-V.
Nepieciešamās izmaiņas nodrošina mērķorientētās arhitektūras simulāciju, kas ļauj validēt, verificēt un pārbaudīt programmatūras slāņu uzticamību konkrētās arhitektūrās.
Atvērtās aparatūras saskarnes spēj integrēt komponentus procesoru arhitektūrās un ir sagatavotas mākoņa lietojumprogrammu izvietošanai. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš iepriekš minēto komponentu saskarnes iespēju optimizēšanai un paplašināšanai attiecībā uz esošajiem aparatūras skaitļošanas standartiem.
Programmatūrai būtu jānodrošina mākoņdatošanas serveru pamata inicializācija, pamatojoties uz procesora komponentiem un operētājsistēmas un programmu izpildlaika saskarnēm.
4 atlasītie šā temata pētniecības un inovācijas projekti — AERO; OpenCUBE; RISER un Vitamīns-V sākās 2023. gada sākumā un turpināsies līdz 2025. gada beigām. Tie saņems ES finansējumu 22 miljonu eiro apmērā.
Nesen uzsākto projektu pētniecības centienus pastiprina koordinācijas un atbalsta darbības OpenContinuum un Unlock-CEI. ES finansējums šīm divām darbībām ir 3 miljoni eiro. Tie sākās 2022. gada vidū un ilgs līdz 2024. gada beigām.
Turklāt koordinācijas un atbalsta pasākumi saistībā ar Ceļvedi nākamās paaudzes datošanas un sistēmu tehnoloģijām ir izvēlēti finansēšanai īpašā tematā — HiPEAC. HiPEAC piešķirtais ES finansējums ir 2 miljoni eiro. Darbība sākās 2022. gada beigās un turpināsies līdz 2025. gada vidum.
Turpmāk minētie uzaicinājumi ir vai nu nesen slēgti un gaida lēmumus, vai arī tiks izsludināti vēlāk šogad.
Kognitīvās skaitļošanas nepārtrauktība: Izlūkošana un automatizācija efektīvākai datu apstrādei
Paredzams, ka šā uzaicinājuma temata projekti palīdzēs sasniegt šādus rezultātus:
- Palielināt atvērtību un atvērtu stratēģisko autonomiju mainīgajos datos un MI ekonomikās visā datošanas nepārtrauktībā, tostarp pielāgot sistēmu integrāciju perifērijā un ierīču līmenī, validēt galvenās nozares un atbalstīt Eiropas vērtības ķēdes, lai paātrinātu un virzītu digitālo un zaļo pārkārtošanos.
- bruģēt ceļu stratēģiskai rūpnieciskai sadarbībai datu apstrādē, kas vajadzīga, lai atbalstītu nākotnes hiperizplatītos lietojumus, veidojot atvērtas platformas, kas ir pamatā topošajai industriālajai perifērajai ekosistēmai, kurai ir izšķiroša nozīme nobriedušas Eiropas piegādes ķēdes izveidē.
- adaptīvas hibrīddatošanas, kognitīvo mākoņu un perifērdatošanas izveide papildus pašreizējiem ieguldījumiem datu infrastruktūrā.
Šā temata pētniecības un inovācijas projekti tika atlasīti 2023. gadā, un paredzams, ka tie sāksies 2024. gada sākumā un turpināsies līdz 2026. gada beigām.
Projekti, kas aptver šo tematu, saņems ES finansējumu 28 miljonu eiro apmērā.
Atlasīto projektu pētniecības centienus pastiprinās koordinācijas un atbalsta darbība, kas vērsta uz skaitļošanas nepārtrauktības pētniecību un politiku. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums 2 miljonu eiro apmērā.
Turklāt finansēšanai tiks izvēlēta koordinācijas un atbalsta darbība sadarbībai ar Nacionālo zinātnes fondu (NSF) fundamentālo pētījumu jomā un attiecībā uz jaunām dalītās datošanas un spietu izlūkošanas koncepcijām. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums 1 miljona eiro apmērā.
Skatīt aicinājumu pēc kognitīvās skaitļošanas nepārtrauktības
Skatīt aicinājumu veikt atbalsta darbību mākoņdatošanas nepārtrauktai pētniecībai un politikai
Skatīt aicinājumu sadarboties ar NSF
Jauno viedo lietu interneta platformu izmēģināšana un decentralizēts izlūkdatu vākšanas uzaicinājums
Šo uzaicinājuma tematu ir plānots atklāt 2023. gada beigās. Paredzams, ka tas veicinās perifēro paradigmu īstenošanu reālajā vidē un pavērs ceļu stratēģiskai rūpnieciskai sadarbībai datu apstrādes jomā. Tas ir nepieciešams, lai atbalstītu nākotnes hiperizplatītos lietojumus, veidojot Eiropas piegādes ķēdes, veidojot pamatu jaunai perifērdatošanas ekosistēmai, demonstrējot starpjomu standartizāciju un perifērdatošanas infrastruktūras risinājumus.
Paredzams, ka atlasītie inovācijas projekti sāksies 2025. gada sākumā un turpināsies līdz 2027. gada beigām. Projektiem, kas aptver šo tematu, tiks piešķirts ES finansējums 45 miljonu EUR apmērā.
Skatīt aicinājumu izveidot viedas lietu interneta platformas
Open Source for Cloud/Edge Eiropas digitālās autonomijas uzaicinājuma atbalstam
Šis uzaicinājums tiks izsludināts 2023. gada beigās. Paredzams, ka tas palīdzēs sasniegt abus šādus rezultātus:
- demonstrēt mākoņserveru un perifērserveru prototipus attiecīgajā centralizētajā un izkliedētajā vidē un nodrošināt pilnīgu datošanas infrastruktūras izvēršanu, pamatojoties uz Eiropas procesoru tehnoloģiju. Tādējādi būtu jāizveido pilnīgi atvērta datošanas arhitektūra, kas atbalsta jaunas apstrādes arhitektūras, piemēram, RISC-V.
- Konsolidēt Eiropas atvērtās datošanas arhitektūras standartus un paraugpraksi un apsvērt, kā tā pielāgojas pašreizējiem nozares standartiem.
Paredzams, ka atlasītie pētniecības un inovācijas projekti sāksies 2025. gada sākumā un turpināsies līdz 2027. gada beigām. ES finansējums 20 miljonu eiro apmērā tiks piešķirts projektiem, kas attiecas uz šo tematu.
Šā temata projektus atbalstīs koordinācijas un atbalsta darbība attiecībā uz atklātā pirmkoda publiskās atpazīšanas shēmu. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums 2 miljonu eiro apmērā.
Skatīt uzaicinājumu izmantot atvērto pirmkodu mākoņdatošanai / perifērdatošanai, lai atbalstītu Eiropas digitālo autonomiju
Skatīt koordinācijas un atbalsta darbību attiecībā uz atklātā pirmkoda publiskās atzīšanas shēmu
Pamati Software Engineering zvanu
Šis uzaicinājuma temats tiks atvērts 2023. gada beigās. Paredzams, ka tas palīdzēs izstrādāt atbildīgas programmatūras inženierijas metodes, rīkus un paraugpraksi. Tas cita starpā izmantos jaunas MI un datu tehnoloģijas, lai paātrinātu programmatūras izstrādi un uzturēšanu. Tas ietver daudzarhitektūru sistēmas, jo īpaši pievēršoties efektīvai un elastīgai modelēšanai, verifikācijai un validācijai, kā arī neaizsargātības novērtēšanai un mazināšanai.
Paredzams, ka atlasītie projekti sāksies 2025. gada sākumā un turpināsies līdz 2027. gada beigām. ES finansējums 14 miljonu eiro apmērā tiks piešķirts projektiem, kas attiecas uz šo tematu.
Šo projektu pētniecības centienus atbalstīs, koordinējot un atbalstot atklātā pirmkoda publiskās atpazīšanas shēmu. Šai darbībai tiks piešķirts ES finansējums 2 miljonu eiro apmērā.
Skatīt aicinājumu par programmatūras inženierijas pamatiem
Skatīt koordinācijas un atbalsta darbību attiecībā uz atklātā pirmkoda publiskās atzīšanas shēmu
Tiek gatavoti uzaicinājumi 2025.–2027. gadam
Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CNECT ĢD) rīkoja sanāksmi “Saskaņošana un apspriešanās par skaitļošanas nepārtrauktību: From Cloud to Edge to IoT” 2023. gada 10. un 11. maijā. Papildus projektu koncentrācijas darbībām mērķis bija ar šīs jomas ekspertiem apspriest pētniecības prioritātes 2025.–2027. gadam.
Pasākumā pulcējās organizācijas un privātpersonas no dažādām kopienām, lai paustu savu ieinteresētību mākoņdatošanas, perifērdatošanas un lietu interneta jomā. Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta veicināto ekspertu diskusiju stimulēšana ir radījusi bagātīgu izlūkdatu klāstu, ko Komisija izmantos, turpmāk definējot pētniecības jomas ieguldījumiem.
Pasākuma apspriešanas daļas dalībnieki noteica Eiropas redzējumu mākoņdatošanas perifērdatošanas lietu interneta jomai ar četriem galvenajiem pētniecības virzieniem nākamajai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmai (2025.–2027. gadam). Šie pētījumu virzieni tika prezentēti noslēguma sesijā dienas beigās un saņēma spēcīgu dalībnieku atbalstu:
4 pētījumu virzieni
- Nepārtrauktas datošanas infrastruktūra/ES mākoņserveri
Nepieciešamanepārtrauktas datošanas infrastruktūras pārveide, jo īpaši saistībā ar Eiropas mākoņdatošanas serveriem. Digitālā autonomija datošanas nepārtrauktības jomā ir sasniedzama tikai ar stratēģisku iejaukšanos, kas noved pie paradigmas maiņas. Plaši tiek ierosināta un atbalstīta atvērtā pirmkoda instrukciju kopuma arhitektūras (ISA) RISC-V pieņemšana kā vienīgais veids, kā stiprināt ES suverenitāti datošanas nepārtrauktības jomā. Pēc ES ieguldījumiem HPC procesoros nākamais solis būtu mākoņdatošanas serveru tirgus. Energopatēriņu apzinīgas skaitļošanas un apvienotu katalogu izveides nozīme efektīvai resursu koplietošanai arī ir jāapsver saskaņā ar paredzēto kognitīvo mākoņdatošanas Edge Continuum attīstību. - Kognitīvā Cloud-Edge Continuum
Šajā sadaļā tika apspriestas un identificētas galvenās problēmas, kas saistītas ar mākoņa-malu nepārtrauktību, ko rada jaunās tendences, piemēram, virtuālās pasaules. Lai industriālais metaverss un virtuālās pasaules kļūtu par realitāti, noteiktas telpas digitālie un fiziskie virzieni ir jāsavieno jaunā Visuma struktūrā, ko vada inteliģents mākonis līdz IoT nepārtrauktībai.
Ir vajadzīga pilnīga inteliģenta iespējošana datu, datošanas un MI jaudas saskaņošanai mākoņdatošanas/IoT nepārtrauktības ietvaros. Tam būtu jānodrošina uzticama lēmumu pieņemšana komerciālajiem un privātajiem lietotājiem. Tas rada vairākas pētniecības problēmas, tostarp pilnīgu mākslīgā intelekta integrāciju, dinamisku datu saskaņošanu, jaunu nepārtrauktas darbības laika pārvaldību, pašpielāgojošus mākoņus, decentralizētu optimizāciju un konverģenci ar 5G/6G. - Next Generation MetaOS for IoT-Edge
Šajā daļā tika identificētasproblēmas, kas izriet no fiziskās un virtuālās pasaules apvienošanas. Ņemot vērā lietu interneta objektu un savienoto sistēmu plašo izmantošanu, datu apstrādes sarežģītību perifērijā raksturo datu inflācija, datu veidu neviendabīgums un uzdevumu saskaņotība. Šī sarežģītība uzsver jauno tīkla funkciju nozīmi, pāreju no lietu interneta uz digitālo dvīņu internetu, no mākoņdatošanas un centrālās datošanas uz telpisko datošanu. Tas arī sniedz ieguvumus no progresīvām tehnoloģijām, piemēram, paplašinātās realitātes (XR), kas neaprobežojas tikai ar sistēmas automatizāciju un robotiku, bet ir vērstas uz rūpnieciskā metaversa redzējumu.
Apgalvojot, ka rūpnieciskais metaverss ir nobriedušāks nekā patērētāju virzītais metaverss, uzsvars tika likts arī uz to, cik svarīgas IoT-Edge Continuum ir izkliedētās izlūkošanas un sadarbīgās rūpnieciskās sistēmas kā daļa no plašākām Cloud-Edge Continuum problēmām. - Kiberdrošība, privātums, sadarbspēja, atklātā pirmkoda un programmatūras inženierija:
Pēdējā sadaļā aplūkotas drošas SecDevOps problēmas sarežģītām sistēmām, izmantojot mākslīgo intelektu visos programmatūras izstrādes dzīves cikla (SDLC) un pakalpojuma darbības dzīves cikla (SOLC) posmos. Tajā arī uzsvērts, cik svarīgi ir pārvaldīt drošību programmatūras piegādes ķēdē un nodrošināt datu konfidencialitāti mākoņdatošanas vidē. Nodaļas noslēgumā notiek diskusija par jauniem programmatūras inženierijas mehānismiem (hibrīda) kvantu programmatūras izstrādei un atvērtās aparatūras un programmatūras nozīmi.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls