Eiropas lietiskā interneta politika

Lietu internets (IoT) savieno fizisko pasauli ar digitālu vidi, kurā savienotie objekti (viedierīces) ziņo par to statusu un apkārtējo vidi. 

Lietu interneta tehnoloģijas, kā arī izkliedētā un mākslīgā intelekta (MI) izmantošana ir pasaules ekonomikas digitālās pārveides priekšplānā. No lietu interneta sensoriem savāktos datus var uzraudzīt un ievadīt atpakaļ centrālajā sistēmā, lai uzsāktu darbību, gūtu ieskatu vai reaģētu uz citu savienotu objektu simtiem kilometru attālumā. Piemēram, lietiskā interneta sensori laukos vāc datus, kas palīdz lauksaimniekiem pieņemt labākus lēmumus. 

Eiropas lietu internets un perifērdatošana

Lietu interneta tehnoloģiju ieviešana optimizēs mūsu dzīvi. Saskaņā ar Starptautiskās Datu korporācijas datiem uzstādīto IoT savienoto ierīču skaits palielināsies no aptuveni 40 miljardiem 2023. gadā līdz 49 miljoniem līdz 2026. gadam, gada pieauguma tempam sasniedzot 7 %. Jāatzīmē arī tas, ka trīs ceturtdaļas Eiropas organizāciju izmanto mākoņdatošanu, savukārt aptuveni viena un tā pati daļa plāno ieguldīt IoT. 

Tas noved pie eksponenciāla datu pieauguma, kas tiek apstrādāti tīkla perifērijā. Tas nozīmē, ka mēs varam samazināt datu pārraides un uzglabāšanas izmaksas, kā arī datu apstrādes enerģijas patēriņu.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi virkni atbalsta politikas pasākumu, lai paātrinātu nākamās paaudzes IoT un perifērdatošanas ieviešanu un pilnībā atraisītu to potenciālu Eiropā ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Kopā ar perifērdatošanu nākotnes lietiskais internets radikāli mainīs to, kā ražošana un procesi tiek organizēti un uzraudzīti visās stratēģiskajās vērtības ķēdēs, nodrošinot Eiropas rūpniecībai zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Pētniecības, attīstības un inovācijas programmas

Ar programmas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumiem “Pasaulē vadošās datu un datošanas tehnoloģijas” Komisija finansē lietu interneta projektus un citas darbības 4. kopas “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” 3. mērķa ietvaros: No mākoņa līdz malai un lietu internetam. 

Izmantojot uzaicinājumus saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2022. gada darba programmu, ES šajā kopā ir ieguldījusi aptuveni 100 miljonus EUR. Finansējums atbalsta metaoperētājsistēmu pētniecības un inovācijas projektus un plānošanas rīkus decentralizētai izlūkošanai un spietiem.

Šie projekti ir balstīti uz lielākās daļas datu apstrādes saglabāšanu perifērijā un pat ierīces līmenī, nevis mākonī. Tie tiek īstenoti laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam. Šīs investīcijas jaunajās tehnoloģijās balstās uz saistīto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu panākumiem aptuveni 150 miljonu EUR apmērā, no kuriem daži tika īstenoti līdz 2023. gadam. Šie iepriekšējie projekti bija vērsti uz platformu veidošanu un plaša mēroga izmēģinājuma projektiem, taču tie arī veicina Eiropas zaļo un digitālo pārkārtošanos kopumā. Turklāt ES atbalsta arī transversālus aspektus, piemēram, ekosistēmu veidošanu, kiberdrošību, platformu sadarbspēju, tehnoloģiju integrāciju un standartizāciju.

Uzaicinājumi saskaņā ar 2023.–2024. gada darba programmu ir vērsti uz pētniecību un inovāciju kognitīvās datošanas nepārtrauktības jomā, kā arī uz jaunu viedā lietu interneta platformu un decentralizētas izlūkošanas izmēģināšanu. Šie projekti demonstrēs IoT un perifēro tehnoloģiju izmantošanu dažādās nozarēs, veicinot rūpniecisko sadarbību, izmantojot atvērtas platformas un standartus, kuru mērķis ir panākt Eiropas vadošo lomu visā perifērajā ekosistēmā.

Sadarbība ar pētniecības kopienām

Augstas veiktspējas, perifērdatošanas un mākoņdatošanas (HiPEAC) kopiena, ko atbalsta Eiropas Komisija, ir dinamisks tīkls, kurā darbojas aptuveni 2000 datošanas sistēmu pētnieku, nozares pārstāvju un studentu, lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm un problēmām datošanas jomā.

Turklāt Eiropas Komisija atbalsta sadarbību ar Amerikas Savienoto Valstu Nacionālo zinātnes fondu, izmantojot DISCOVER-US projektu, kurā galvenā uzmanība pievērsta fundamentāliem pētījumiem par jaunām dalītās datošanas un spietu izlūkošanas koncepcijām. Šī darbība veicinās sinerģiju, pieredzes un zināšanu apmaiņu un radīs pamatu ES un ASV sadarbības pētniecības ekosistēmas izveidei.

Sīkāka informācija par notiekošajiem pētniecības un inovācijas projektiem, kā arī pasākumiem un iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejama Eiropas mākoņdatošanas portālā “Edge-IoT”. Šīs iniciatīvas mērķis ir izveidot ceļu mākoņdatošanas, perifērdatošanas un lietu interneta (CEI) nepārtrauktības izpratnei un attīstībai, veicinot sadarbību starp plašu pētniecības projektu klāstu, izstrādātājiem un piegādātājiem, komerciālajiem lietotājiem un šīs jaunās tehnoloģiskās paradigmas potenciālajiem ieviesējiem. 

Eiropas rūpniecības digitalizācijas turpmākie centieni tiek virzīti, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un programmu “Digitālā Eiropa”, piemēram, ieviešot kopīgas Eiropas datu telpas tādās prioritārās nozarēs kā lauksaimniecība, enerģētika un mobilitāte.

IoT pa nozarēm

Eiropas Komisijas IoT politika aptver vairākas vertikālas nozares, veicinot jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai veicinātu mūsu ekonomikas un sabiedrības digitālo un zaļo pārkārtošanos.

No lietojumprogrammu viedokļa lietiskais internets un digitālās tehnoloģijas ir galvenie digitālās pārveides veicinātāji dažādās nozarēs. Lai panāktu šo digitalizāciju, Komunikācijas tīklu, satura unamp; tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CONNECT ĢD) sadarbojas ar attiecīgajiem politikas ģenerāldirektorātiem, lai atbalstītu digitālos projektus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 5. kopā “Klimats, enerģētika un mobilitāte” un 6. kopā “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”.

Mobilitātes unamp ģenerāldirektorāts, Transporta ģenerāldirektorāts (MOVE ĢD) un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts veido sinerģiju starp Eiropas Datu stratēģiju un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot vienotas Eiropas mobilitātes datu telpas izvēršanai . Abi ģenerāldirektorāti ir apvienojuši spēkus ar Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu (RTD ĢD) un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātu (GROW ĢD), lai izstrādātu satīklotas un automatizētas mobilitātes tematu, izmantojot virkni savstarpēji papildinošu politiku un pētniecības un izstrādes darbības.

Enerģētikas ģenerāldirektorāts (ENER ĢD) un CONNECT ĢD gatavo darbības saskaņā ar Enerģētikas digitalizācijas rīcības plānu, lai paātrinātu ES energosistēmas digitālo un ilgtspējīgo pārveidi. Šis darbs ir saskaņā ar Komisijas Eiropas zaļo kursu, REPowerEU un Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam. Tas attiecas arī uz datu apmaiņas un izmantošanas uzlabošanu enerģētikas nozarē, lai izveidotu kopīgu Eiropas enerģētikas datu telpu.

Visbeidzot, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD) sadarbojas ar CONNECT ĢD, lai izveidotu kopīgu Eiropas lauksaimniecības datu telpu nolūkā nodrošināt Eiropas lauksaimniecības nozares digitālo pārveidi. Pašreizējās darbības tiek līdzfinansētas no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Attiecīgo datu telpu izvēršana 2024. gadā ir jāatbalsta no programmas “Digitālā Eiropa”, pamatojoties uz ES dalībvalstu darbībām.

Pateicoties efektīvai un ciešai sadarbībai starp dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, ES rāda piemēru tādās jomās kā tiesību akti, standartizācija un sadarbspēja, kiberdrošība, ilgtspējīgas IKT, kā arī atbalsta pētniecība, inovācija un ieviešana. Tā sadarbojas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām gan no publiskā, gan privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības šajās jomās.

Web 4.0 un rūpnieciskās virtuālās pasaules

Ņemot vērā lietu interneta objektu un savienoto sistēmu izaugsmi visā pasaulē, datu apstrādes sarežģītību perifērijā raksturo datu inflācija, datu veidu daudzveidība un uzdevumu saskaņotība.

Virzība uz Web 4.0 un jauno virtuālo pasauli uzsver jauno tīkla funkciju nozīmi. Tā ir pāreja no lietiskā interneta uz digitālo dvīņu internetu, no mākoņdatošanas un centrālās datošanas uz telpisko datošanu. Tas gūst labumu no sasniegumiem lietotāja saskarnes tehnoloģijās, piemēram, paplašinātās realitātes, un virza automatizāciju un robotiku uz rūpnieciskā metaversa redzējumu.

Komisijas apspriešanās ar pētniecības aprindām liecina, ka rūpnieciskais metaverss ir nobriedušāks nekā patērētāju virzītais metaverss. Ieinteresētās personas pauda viedokli par to, cik svarīgas IoT-Edge Continuum ir izkliedētās izlūkošanas un sadarbīgās rūpnieciskās sistēmas, kas ir daļa no plašākām Cloud-Edge Continuum problēmām. Tā kā šī ir jauna joma, ir jāturpina darbs, lai izpētītu Eiropas ieinteresēto personu iespējas un problēmas.