Eiropas lietiskā interneta politika

Lietiskais internets (IoT) ļauj mums apvienot fizisko un virtuālo pasauli. Tā piedāvā inovatīvus risinājumus un ļauj mums radīt viedu vidi. Pasaules ekonomikas digitālās pārveides priekšplānā ir lietiskā interneta tehnoloģijas, kā arī izplatītā un mākslīgā intelekta (MI) izmantošana. No lietu interneta sensoriem iegūtos datus var uzraudzīt un nodot atpakaļ centrālai sistēmai, lai iedarbinātu darbību, gūtu ieskatu vai reaģētu uz citu savienotu objektu, kas atrodas simtiem kilometru attālumā.

Eiropas lietu interneta un malas skaitļošana

IoT tehnoloģijuieviešana optimizēs mūsu dzīvi. Tiek prognozēts, ka uzstādīto IoT savienoto ierīču skaits palielināsies no aptuveni 40 miljardiem 2023. gadā līdz 49 miljardiem līdz 2026. gadam, pieaugot ar kopējo gada pieauguma tempu 7 % (Starptautiskā datu korporācija). Jāatzīmē arī tas, ka trīs ceturtdaļas Eiropas organizāciju izmanto mākoņdatošanu, bet aptuveni tās pašas akcijas plāno ieguldīt IoT.

Tas izraisa eksponenciālu datu pieaugumu, kas tiek apstrādāti tīkla malā.

Tas nozīmē, ka mēs varam samazināt komunikācijas un uzglabāšanas izmaksas, kā arī enerģijas patēriņu datu apstrādē.

Mēs varam arī izmantot mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu, lai droši identificētu datu modeļus, kas ietekmē fiziskos procesus vai uzņēmumus. Eiropas Komisija ir pieņēmusi virkni atbalstošu politikas pasākumu, lai paātrinātu nākamās paaudzes lietu interneta un perifērdatošanas ieviešanu un pilnībā izmantotu to potenciālu Eiropā ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Kopā ar perifērdatošanu nākotnes IoT radikāli mainīs veidu, kā ražošana un procesi tiek organizēti un uzraudzīti visās stratēģiskajās vērtības ķēdēs, tādējādi Eiropas rūpniecībai ieviešot zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Web 4.0 un industriālās virtuālās pasaules

Pateicoties IoT objektu un savienoto sistēmu pieaugumam visur, datu apstrādes sarežģītību pie malas raksturo datu inflācija, datu veidu daudzveidība un uzdevumu saskaņotība.

Evolūcija virzībā uz Web 4.0 un jaunu virtuālo pasauli uzsver jauno tīkla funkciju nozīmi. Tā ir pāreja no lietiskā interneta uz digitālo dvīņu internetu, no mākoņdatošanas un centrālās datošanas uz telpisko datošanu. Tā gūst labumu no sasniegumiem lietotāja saskarņu tehnoloģijās, piemēram, paplašinātajā realitātē (XR), un veicina automatizāciju un robotiku virzībā uz industriālā metaversa redzējumu.

Starp nesenas apspriešanas sanāksmes secinājumiem tika norādīts, ka rūpniecības metaverss ir nobriedis vairāk nekā patērētāju virzīts metaverss. Ieinteresētās personas pauda viedokli par to, cik svarīga ir izplatītā inteliģence un sadarbīgas rūpniecības sistēmas IoT-Edge Continuum ietvaros, kas ir daļa no plašākām Cloud-Edge Continuum problēmām. Tā kā šī ir jauna joma, ir jāturpina darbs, lai izpētītu Eiropas ieinteresēto personu iespējas un problēmas.

Ar IoT saistītas pētniecības, attīstības un inovācijas programmas

Izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Komisija 4. kopas “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” 3. galamērķa “No mākoņdatošanas līdz malai līdz lietiskajam internetam” ietvaros finansē IoTprojektus un citas darbības.

Jo īpaši, izmantojot uzaicinājumus saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2022. gada darba programmu, ES šajā kopā ir ieguldījusi tikai aptuveni 100 miljonus EUR ar metaoperētājsistēmupētniecības un inovācijas projektiem un decentralizētās izlūkošanas un spietu plānošanas rīkiem.

Šie projekti ir balstīti uz lielākās daļas datu apstrādes saglabāšanu perifērijā un pat ierīces līmenī, nevis mākonī. Tie tiks īstenoti laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam. Šīs investīcijas jaunajās tehnoloģijās balstās uz saistīto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu panākumiem, kas sasniedz aptuveni 150 miljonus EUR, no kuriem daži ilga līdz 2023. gadam. Šie priekšteči projekti bija vērsti uz platformu veidošanu un liela mērogaizmēģinājuma projektiem, taču tie arī veicina Eiropas zaļo un digitālo pārkārtošanos kopumā. Turklāt ES atbalsta arī transversālus aspektus, piemēram, ekosistēmu veidošanu, kiberdrošību, platformu sadarbspēju, tehnoloģiju integrāciju un standartizāciju.

Uzaicinājumi saskaņā ar 2023.–2024. gada darba programmu ir vērsti uz pētniecību un inovāciju kognitīvās datošanas nepārtrauktības jomā, kā arī uz jaunu viedo lietu interneta platformu un decentralizētās izlūkošanas izmēģinājuma projektiem. Šie projekti demonstrēs lietu interneta un perifēro tehnoloģiju izmantošanu vairākās nozarēs, veicinot rūpniecības sadarbību, izmantojot atvērtas platformas un standartus, un tādējādi panākot Eiropas vadošo lomu visā perifērijas ekosistēmā.

Lietu internets pa nozarēm

Eiropas Komisijas IoT politika aptver vairākas vertikālas nozares, veicinot jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai veicinātu mūsu ekonomikas un sabiedrības digitālo un zaļo pārkārtošanos.

No piemērošanas viedokļa lietiskais internets un digitālās tehnoloģijas ir galvenie digitālās pārveides veicinātāji dažādās nozarēs. Lai panāktu šo digitalizāciju, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (DG CONNECT) sadarbojas ar attiecīgajiem politikas ģenerāldirektorātiem, lai atbalstītu digitālos projektus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 5. kopas “Klimats, enerģētika un mobilitāte” un 6. kopas “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide” ietvaros.

Mobilitātes un transportaģenerāldirektorāts (MOVE ĢD) un CONNECT ĢD veido sinerģiju starp Eiropas Datu stratēģiju un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršotkopējas Eiropas mobilitātes datu telpasizveidei . Abi ģenerāldirektorāti ir apvienojuši spēkus ar Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu (RTD ĢD) un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātu (GROW ĢD), lai izstrādātu satīklotas un automatizētas mobilitātesjautājumu, izmantojot virkni papildinošu politiku un pētniecības un attīstības pasākumus.

Enerģētikasģenerāldirektorāts (ENER ĢD) un CONNECT ĢD gatavo darbības saskaņāar Enerģētikas digitalizācijasrīcības plānu, lai paātrinātu ES energosistēmas digitālo un ilgtspējīgu pārveidi. Šis darbs atbilst Komisijas Eiropas zaļajam kursam, REPowerEUun Digitālās desmitgades politikas programmai 2030. gadam. Tas attiecas arī uz apmaiņas un datu izmantošanas uzlabošanu enerģētikas nozarē, lai izveidotu kopēju Eiropas enerģētikas datu telpu.

Visbeidzot, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD) sadarbojas ar CONNECT ĢD, veidojot kopēju Eiropas lauksaimniecības datu telpu, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības nozares digitālo pārveidi. Pašreizējās darbības līdzfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. Attiecīgo datu telpu izvēršana ir jāatbalsta saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa” 2024. gadā, pamatojoties uz ES dalībvalstu darbībām.

Izmantojot izcilu, efektīvu un ciešu sadarbību starp dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, ES rāda piemēru tādās jomās kā tiesību akti, standartizācija un sadarbspēja, kiberdrošība, ilgtspējīgas IKT, kā arī pētniecības, inovācijas un ieviešanas atbalstīšanā. Tā sadarbojas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām gan no publiskā, gan privātā sektora, kā arī ar pilsonisko sabiedrību šajās jomās.