Lai gan pārredzamības programma ir izraisījusi atklātu datu globālu kustību, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir atvērti tikai aptuveni 3 % no pasaules datiem. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka to virzīja uz efektivitāti un tehnoloģiju, tāpēc labumu kopumā guvušas tikai lielas pilsētas — vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju. Pašreizējās norises liecina, ka, vienkārši darot pakalpojumus un datus pieejamus tiešsaistē, valdības un vietējās pārvaldes iestādes tagad virzās uz datu kopīgošanas sadarbības modeli. Šī jaunā paradigma varētu radīt vērtību tām 85 % Eiropas pilsētu, kuras nav izmantojušas atklāto datu solījumus.
Lai radītu labvēlīgu tiesisko vidi, ES Datu stratēģijas mērķis ir padarīt ES par līderi uz datiem balstītā sabiedrībā, izveidojot vienotu datu tirgu. Tajā ierosināts izveidot ES datu sistēmu, kas atbalstītu datu kopīgošanu novatoriem. Datu pārvaldības aktā ir ierosināts kopīgs Eiropas datu telpu pārvaldības slānis, savukārt Datu akts (paredzēts 2021. gada 3. ceturksnim) pievērsīsies datu kopīgošanai starp uzņēmumiem un valdību (B2G). Visbeidzot, Atvērto datu direktīvas īstenošanas regulā tiks noteiktas vairākas augstvērtīgas datu kopas, kas būs jādara pieejamas bez maksas, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes.
Tomēr, lai ļautu pilsētām un kopienām piekļūt būtiskākiem datiem, kas vajadzīgi to pilsētu pārvaldībai un politikas veidošanai, un privātumu aizsargājošu datu tirgu izveidi, būs vajadzīgi arī īpaši datu kopīgošanas mehānismi. Tā būtu jārada datu telpa klimatneitrālām un viedām kopienām; sadarbspējīga, uzticama un droša vide, kurā pašlaik sadrumstalotus un izkliedētus datus var kopīgot starp tiem, kas kļūst par šīs datu telpas daļu, pamatojoties uz brīvprātīgiem nolīgumiem un saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem (piemēram, piekļuves tiesības, atkalizmantojamības tiesības, licences, cenu marķējumi utt.). Ir vairāki iespējamie veidi, kā pilsētas jau izmanto privātā sektora rīcībā esošos datus, piemēram, izmantojot datu ziedošanu, datu publisko iepirkumu, datu koplietošanas fondus vai pat konkursa klauzulas. Tomēr gaidāmajai datu telpai būtu jāpalīdz izvērst šos risinājumus, izmantojot daudzu ieinteresēto personu pārvaldības shēmu un atbilstošu tehnisko arhitektūru. Tas arī palīdzēs risināt problēmas, kas saistītas ar vairākām pilsētām, piemēram, plūdu atklāšanu vai klimata pārmaiņu seku mazināšanu.
Datu telpasdalībnieki kopīgi vienosies par pamatdatu tematiem (kas attiecas uz zaļā kursa mērķiem), kuriem, ievērojot līdzīgus nosacījumus, ir jāpiekļūst, jādalās, jāizmanto un atkārtoti jāizmanto visās ES pilsētās un kopienās. Datu telpai vajadzētu būt balstītai uz pieprasījumu; gan pievēršoties pilsētu konkrētajām vajadzībām, gan nodrošinot uz iedzīvotājiem orientētu pakalpojumu izstrādi. No pilsētu viedokļa ļoti svarīga ir piekļuve privātā sektora datiem sabiedrības interesēs, tāpēc tās, iespējams, var gūt labumu no preferenciāliem nosacījumiem piekļuvei šādiem datiem un to atkalizmantošanai.
Attiecībā uz pamatdatu kopām vai datu tematiem, atrašanās vietas informācija (ĢIS, INSPIRE), dati no komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, atkritumi, ūdens, enerģijas patēriņš), kā arī vides dati (piemēram, gaisa kvalitāte, laikapstākļi u. c.) tika minēti kā ļoti svarīgi. Atkarībā no ekonomiskā pamatojuma un pilsētu vajadzībām svarīgi ir arī iedzīvotāju/iedzīvotāju dati, kā arī dati no mobilo tālruņu operatoriem un 5G tīkliem, jo tie var nodrošināt gandrīz reāllaika satiksmes, dienas iedzīvotāju sadalījuma un svārstsatiksmes plūsmu atspoguļojumu. Viedo pilsētu kontekstā šo datu kombinācija ļautu nodrošināt integrētus (starpjomu) pilsētas pakalpojumus, kam nepieciešama sadarbspēja, modularitāte, kopēji datu modeļi, API, kā arī uzticēšanās.
Lai nodrošinātu sadarbspēju, “LIFE-in.eu” deklarācijā un kopienā apstiprinātie minimālie sadarbspējas mehānismi (MIM) nodrošina kopējus datu modeļus (pamatojoties uz tādiem esošiem modeļiem kā SAREF, DATEX II, GSMA, schema.org) un iii) tirgu (pamatojoties uz TM forumu, Business API un Fiware Business EcoSystem), lai nodrošinātu piekļuvi šiem datu modeļiem. Tās arī atvieglo konteksta informācijas pārvaldību, personas datu pārvaldību un godīgu AI MIM iepirkumu; pēdējie divi jau tiek īstenoti. Tāpat kā MIM, arī EISI digitālo pakalpojumu infrastruktūras pamatelementi, piemēram, Context Broker, lielo datu testēšanas infrastruktūra, eID, eDelivery un e-paraksts, ir standartu un tehnisko specifikāciju kopums un pievēršas kopējām vispārējām digitālajām spējām, kas apmierina jebkuras digitālo pakalpojumu platformas pamatvajadzības. Tāpēc pilsētām nevajadzētu sākties no nulles, bet tās var sākt ar esošo rīku izmantošanu un balstīties uz tiem un tādējādi jau no paša sākuma būt sadarbspējīgām. Darbs pie Eiropas viedo pilsētu un kopienu sadarbspējas satvara (EIF4SCC) arī ir būtisks, lai izveidotu datu telpu viedām kopienām. Šā projekta mērķis ir veicināt viedo pilsētu un tehnoloģiju plašāku ieviešanu un jaunu pakalpojumu izstrādi, nodrošinot sadarbspēju starp jomām, pilsētām, reģioniem un robežām. Šis projekts nodrošinās kopīgu pieeju viedu pilsētu un kopienu sadarbspējas definēšanai un nodrošinās saskaņotu domāšanas veidu attiecībā uz tās aspektiem.
Būtiska nozīme būs arī datu telpaspārvaldībai un līdz ar to visai vietējai datu ekosistēmai. Nesen veiktā pētījumā tika uzsvērta vietējo pašvaldību loma ekosistēmas veidošanā, vētnieku iesaistes nozīme, kas ir būtiska, lai definētu un integrētu attiecīgās ieinteresētās personas un pēc tam sadalītu vērtību ekosistēmā starp dalībniekiem, ar datiem saistītus jautājumus un pieeju ekonomikas ilgtspējai:
Varētu būt problemātiski pārvaldīt visus datus, kas attiecas uz pilsētām, jo īpaši tāpēc, ka prognozes liecina, ka nākamajos piecos gados datu sprādziens tiks reizināts ar pieciem, pateicoties savienotām ierīcēm, kas rada spiedienu uz to, kur un kā uzglabāt un apstrādāt mūsu datus Eiropā. Tendence liecina arī par pāreju no galvenokārt centrālās mākoņdatošanas infrastruktūras uz tīkla perifēriju, t. i., tuvu galalietotājiem, tostarp pilsētām. Šī pāreja un pieaugošās galalietotāju vēlmes pēc drošas infrastruktūras ar zemu enerģijas patēriņu un apstrādi reāllaikā var būt ieinteresētas mākoņdatošanas infrastruktūras izmantošanā. Tas varētu nodrošināt 50 % efektivitātes pieaugumu no to IT budžeta, nodrošināt reāllaika datu apstrādes pakalpojumus un drošu veidu, kā uzglabāt datus vietējā līmenī vai vienotā veidā kopā ar citām pilsētām.
Līdztekus viedo kopienu datu telpas izveidei pašlaik ir arī vairākas citas nozaru datu telpas, katrai ar savām īpatnībām. Mobilitātes datu telpas mērķis ir palielināt būtisku datu pieejamību, lai atbalstītu pasažieru un kravu pārvadājumus, veicinātu starpnozaru datu kopīgošanu un atkalizmantošanu multimodalitātes nolūkā, palīdzētu atkalizmantot datus un uzlabotu datu atrodamību. Veselības datu telpā būs (ļoti) sensitīvi dati, uzticamas veselības datu kopas, ārkārtīgi sensitīvi genomikas dati un vēža attēli. Lai nodrošinātu sadarbspēju, tiek izstrādātas kopīgas tehniskās specifikācijas, uzticamības sistēmas un kiberdrošības satvars, kā arī tiesību akta priekšlikums par Eiropas veselības datu telpu 2021. gadā.
Datu telpa klimatneitrālām un viedām kopienām būs svarīga arī pilsētu digitālajiem dvīņiem. Šī koncepcija tiek izmēģināta vairākos ES projektos (DUET, LEAD, DigiTranScope, URBANAGE u. c.), savukārt Eindhoven, Newcastle, Rennes, Luksemburga un Apvienotā Karaliste arī ievieš dvīņus, kas vērsti uz to īpašajām vajadzībām. Pilsētu digitālās dvīņu problēmas saistībā ar datu kopīgošanu, datu īpašumtiesībām, datu uzdevumiem un pienākumiem, datu pieejamību un kvalitāti, kā arī privātuma aspektiem ir ļoti svarīgas. No otras puses, noderīgi varētu būt tehniskie noteikumi, organizatoriskās pieejas, gūtā pieredze un kopiena saistībā ar INSPIRE direktīvas īstenošanu (telpiskā informācija vides politikas monitoringam).
Kā daļu no kustības Living- in.eu kopiena apzināja vairākus inikālus projektus; digitāli risinājumi vairākām sabiedrības problēmām ar daudzām tehnoloģijām. Sākumā galvenā uzmanība tiks pievērsta pilsētu digitālajiem dvīņiem (piemēram, pilsētplānošanai vai prognozējošai uzturēšanai), iedzīvotāju kartēm un pilsētu gaisa mobilitātei, savukārt nākotnē varētu sekot citi. Tāpēc pilsētas un kopienas tiek aicinātas pievienoties šai kustībai, lai kopīgi strādātu pie kopīgā redzējuma un nosacījumiem, kas to ļauj.
Sīkāku informāciju skatīt pielikumā pievienotajā ziņojuma pilnajā daļā.