Seminārā no institucionālajām ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes, kā arī atsauksmes, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā un citos apspriešanas pasākumos, tiks izmantotas Komisijas novērtējumā, ietekmes novērtējumā un jaunā tiesību akta priekšlikumā. Šis ziņojums neatspoguļo Komisijas nostāju attiecībā uz šo jautājumu, kā arī tas neizslēdz BCRD pārskatīšanas procesa galīgo iznākumu.
Tiešsaistes seminārā piedalījās vairāk nekā 100 pārstāvji no kompetentām publiskā sektora iestādēm dažādos līmeņos (valsts, reģionālā, vietējā līmenī), tostarp no tiem, kam uzticēti BCRD noteiktie uzdevumi, no 23 dalībvalstīm, Norvēģijas, Albānijas un Serbijas.
Darbseminārs tika atklāts ar galveno runu, ko teica CONNECT ĢD ģenerāldirektors Roberto Viola, kurš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija ir vēlreiz parādījusi, ka progresīva platjoslas savienojamība ir pamatpakalpojums, un aicināja visus pārvaldes līmeņus sadarboties, lai nodrošinātu savlaicīgu savienojamības infrastruktūras izvēršanu visiem Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Viola kgs atzina, ka valsts pārvaldes iestādēm ir svarīga loma elektronisko sakaru tīklu ieviešanā, un aicināja visas kompetentās iestādes jo īpaši atvieglot administratīvās procedūras, nodrošināt koordināciju starp dažādiem administratīvajiem līmeņiem, paātrināt strīdu izšķiršanu un atvieglot piekļuvi publiskajiem aktīviem.
Viola kgs uzsvēra, ka savienojamība ir pamatiniciatīva ES atveseļošanai un noturībai. Viņš atgādināja, ka dalībvalstis pašlaik izstrādā atveseļošanas un noturības plānus, un uzsvēra, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai šos plānus īstenotu praksē un ātri īstenotu. Šajā sakarā Viola kgs aicināja dalībvalstis turpināt sadarboties, lai apzinātu paraugpraksi, kas atbalsta efektīvu tīklu izvēršanu, un līdz marta beigām vienoties par savienojamības rīkkopu.
Viola uzsvēra, ka BCRD pārskatīšana ir daļa no kopīgiem ES centieniem uzlabot digitālo savienojamību, jo jaunais likumdošanas instruments ir vajadzīgs, lai atvieglotu un stimulētu progresīvu un ilgtspējīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu, samazinot izvēršanas izmaksas ar saskaņotu pasākumu kopumu. Visbeidzot, viņš aicināja visus dalībniekus aktīvi piedalīties semināra diskusijās, kopumā BCRD pārskatīšanā, kā arī sadarboties, lai nodrošinātu, ka jaunais instruments vienkāršos un samazinās slogu un tiks efektīvi īstenots uz vietas.
Dalībnieku galveno viedokļu kopsavilkums
1. Covid-19 pandēmijas krīze ir parādījusi, ka mūsu sabiedrība arvien vairāk ir atkarīga no moderniem elektronisko sakaru tīkliem, kuriem ir jāuzņemas galvenā loma visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
2. Vietējām iestādēm ir ļoti svarīga loma elektronisko sakaru tīklu izvēršanas paātrināšanā, un tām būtu jāuzlabo koordinācija starp tām, kā arī ar citām kompetentām valsts iestādēm. Vietējās un reģionālās pašvaldības gūtu labumu no lielāka atbalsta (piemēram, IT rīki, apmācības un informatīvie materiāli, zināšanas par strīdu izšķiršanu utt.).
3. Pārskatīta BCRD ir būtiska elektronisko sakaru tīklu izvēršanai. Dalībnieki uzskata, ka daži direktīvas ierosinātie noteikumi ir noderīgi, bet nav pilnībā izmantoti, daļēji tāpēc, ka daudzi noteikumi ir brīvprātīgi. Attiecībā uz ilgtspējīgākiem elektronisko sakaru tīkliem tīkla koplietošana un kopīga izvēršana varētu palīdzēt sasniegt šo mērķi.
4. Ir jāpastiprina vienoto informācijas punktu (SIP) loma (piemēram, izmantojot ģeoatsauces un citu attiecīgu operatīvo informāciju, uzlabotu koordināciju un pārredzamību, pamatnostādnes par piekļuves un izmaksu principiem, pārvaldību, digitālo procedūru izmantošanu). Turklāt standartu un pamatnostādņu izstrāde attiecībā uz ēku iekšējo infrastruktūru palīdzētu sagatavoties tīkla izvēršanai ēkas iekšienē un atvieglotu piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai.
5. BCRD pārskatīšanā varētu apsvērt iespēju atvieglot piekļuvi valsts īpašumā esošiem vai publiski finansētiem aktīviem, lai uzstādītu tīkla elementus ārpus mazām šūnām, kā arī dažas konsekventas pieejas attiecībā uz izmantotajām izvēršanas metodēm, piemēram, mikrokreditēšanu.
6. Ir skaidrs, ka ir jāuzlabo pārredzamība un jāizdod pamatnostādnes attiecībā uz strīdu izšķiršanu, tostarp publicējot lēmumus un pamatnostādnes gan attiecībā uz procesuālajiem, gan tehniskajiem aspektiem. Strīdu izšķiršanas struktūrām būtu jāņem vērā arī dažādu publisko iestāžu kompetence attiecībā uz piekļuvi esošajai fiziskajai infrastruktūrai. Strīdu izšķiršanu varētu uzlabot, izmantojot mediācijas praksi.
Dalībnieku viedokļi par pārredzamību — vienotā informācijas punkta (SIP) uzlabojumi, koordinācijas aspekti un piekļuve publiskajai infrastruktūrai
Attiecībā uz pamatinformāciju un funkcijām, kas SIP būtu jāpiedāvā, dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi SNNP sniegtajā informācijā iekļaut ģeoatsauces informāciju, kas būtu regulāri jāatjaunina. Tās arī norādīja, ka efektīvs un vērtīgs risinājums būtu SNMS aprīkošana ar rīkiem, kas ļauj automātiski pārveidot pamatinformāciju, kā arī izmantot digitālo formātu. Lai gan daži dalībnieki aicināja SNMS sniegt informāciju, kas pārsniedz pašreizējās BCRD prasības, piemēram, informāciju par neizmantoto jaudu, daži dalībnieki norādīja, ka neizmantotās jaudas statuss ir ļoti dinamisks un tāpēc to ir grūti nodrošināt ar precizitāti. Dalībnieki arī norādīja, ka daži BCRD noteikumi par pārredzamību nav obligāti un tādējādi ierobežo direktīvas efektivitāti, un aicināja nodrošināt saskaņotākas procedūras un labāku koordināciju starp kompetentajām valsts iestādēm.
Attiecībā uz SIP funkciju iespējamo centralizāciju vienā struktūrā un to, kā nodrošināt administratīvo koordināciju, dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir apmainīties ar informāciju centralizētā sistēmā, bet uzsvēra, ka platjoslas birojiem, kas veic SIP funkcijas vietējā līmenī, ir jāveido nepieciešamās zināšanas un administratīvās spējas. Dalībnieki arī atzina, ka valstu platjoslas plāniem ir izšķiroša nozīme elektronisko sakaru tīklu izvēršanā. Dažas VRI norādīja, ka gadījumos, kad tās nodrošina ar SIP pārredzamību saistītas funkcijas, tās novēroja sinerģiju ar to regulatīvajām funkcijām. Tomēr daži dalībnieki deva priekšroku tam, lai lietotāji varētu piekļūt dažādām kompetentajām iestādēm, izmantojot vienotu digitālo platformu, nevis uzticētu vienai struktūrai visus saistītos uzdevumus. Dažas reģionālās iestādes arī ierosināja apvienot reģionālos SIP, savukārt valsts iestāde nodrošinātu koordināciju, izmantojot pamatnostādnes, standartus, procedūras un tehniskos aspektus. Daži dalībnieki arī norādīja uz konfidencialitāti kā bažām, kas operatoriem būtu attiecībā uz informāciju, ar kuru apmainās, izmantojot SIP.
Attiecībā uz iespējamo turpmāko SIP lomu saistībā ar atļauju piešķiršanu dalībnieki norādīja, ka kompetences atļauju piešķiršanai galvenokārt tiek sadalītas vietējā līmenī, savukārt SIP galvenokārt tika īstenots valsts līmenī. Lai gan daži dalībnieki izskaidroja savu pozitīvo pieredzi, izmantojot SIP kā vienotu kontaktpunktu gan pārredzamības nodrošināšanai, gan atļauju piešķiršanai ar apstrādi saistītu uzdevumu veikšanai, citi apgalvoja, ka šis modelis varētu nebūt viegli izmantojams visās dalībvalstīs. Daži dalībnieki arī dalījās ar pozitīvajiem rezultātiem saistībā ar vairāku atļauju piešķiršanu maziem darbiem vienā un tajā pašā interešu jomā, piešķirot apvienotu atļauju. Turklāt dalībnieki vienojās, ka saskaņotas atļauju piešķiršanas procedūras un elektronisko līdzekļu izmantošana atļauju apstrādei samazinātu administratīvo slogu gan elektronisko sakaru tīklu operatoriem, gan attiecīgajām valsts iestādēm. Turklāt daži dalībnieki norādīja uz problēmu, kas saistīta ar dažādu informācijas tehnoloģiju sistēmu integrēšanu, kuras pašlaik izmanto vai izstrādā dažādas attiecīgās kompetentās iestādes.
Attiecībā uz piekļuvi noteiktiem infrastruktūras veidiem, ko kontrolē publiskā sektora struktūras (paplašinājot EECC 57. panta loģiku), dalībnieki vienojās, ka BCRD pārskatīšanā būtu jāņem vērā šis jautājums, un daži dalībnieki norādīja, ka dažos reģionos tas jau ir īstenots. Daži dalībnieki aicināja izstrādāt ES pamatnostādnes, lai veicinātu ieguldījumus līdzīgos apstākļos ārpus mazām šūnām, savukārt citi dalībnieki aicināja ievērot proporcionalitātes principu un skaidri definētus kritērijus, lai izvairītos no pārklāšanās un nodrošinātu juridisko noteiktību. Daži dalībnieki arī aicināja vēl vairāk precizēt noteikumus par piekļuvi ēku jumtiem, kas dažiem operatoriem ir visinteresantākie. Daži dalībnieki arī aicināja rūpīgi apsvērt iespēju atkārtoti izmantot valsts finansētus/īpašumā esošus objektus (piemēram, mastus, ko izmanto ārkārtas situācijās), kas ir piemēroti elektronisko sakaru tīklu izvēršanai. Dalībnieki arī vienojās, ka piekļuve publiskai infrastruktūrai būtu jāpiešķir saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem. Daži dalībnieki arī norādīja, ka struktūras, kas atbild par plānotajiem publiskajiem inženiertehniskajiem darbiem, varētu proaktīvi veicināt vai pieprasīt elektronisko sakaru tīkliem piemērotas rezerves fiziskās infrastruktūras būvniecību, jo tas veicinātu ieinteresēto operatoru turpmāku pieejamību un piekļuvi šādai infrastruktūrai.
Dalībnieku viedokļi par efektīvāku un pārredzamāku strīdu izšķiršanu un labāku izpildi
Attiecībā uz veidiem, kā vienkāršot un padarīt efektīvākas un lietderīgākas strīdu izšķiršanas procedūras, dalībnieki norādīja, ka ir vajadzīgas skaidrākas, vienkāršākas un pārredzamākas procedūras, kas būtu pielāgojamas valsts apstākļiem. Daži dalībnieki norādīja, ka atļauju pieteikuma veidlapas publicēšana padarītu pieprasījumu mērķtiecīgāku un palīdzētu izvairīties no dažiem strīdiem. Vēl jo vairāk, būtu lietderīgi izmantot īsu starpniecības procesu, un tirgus dalībnieku noslēgto nolīgumu ar strīdu izšķiršanas struktūrām (SIP) kopīgošana un SNI galīgo lēmumu publicēšana palīdzētu gūt plašu priekšstatu par tirgus situāciju. Daži dalībnieki aicināja strīdu izšķiršanas pusēm noteikt skaidrāku pierādīšanas pienākumu, kas palīdzētu uzlabot procedūras efektivitāti. Visbeidzot, dalībnieki arī atzina, ka pašvaldībām ir jāsaņem atbilstoša apmācība, lai iegūtu tehniskās zināšanas un zināšanas par strīdiem, kas uz tiem attiecas.
Attiecībā uz pamatnostādnēm par strīdu izšķiršanu (piemēram, par procesuālajiem aspektiem, cenu noteikšanu utt.) daži dalībnieki vienojās par to pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz pārredzamības uzlabošanu tādos aspektos kā cenu noteikšana un izvēršanas koordinācija, un aicināja tās izstrādāt valsts līmenī. Daži dalībnieki informēja, ka dažas dalībvalstis jau ir publicējušas šādas pamatnostādnes, savukārt dažas citas ir izveidojušas ekspertu grupas, lai izstrādātu šādas pamatnostādnes, piemēram, par infrastruktūras koplietošanu. Lai gan visi dalībnieki piekrita, ka pamatnostādnes palīdzēs uzņēmējiem labāk izprast un aizstāvēt savas tiesības, daži dalībnieki uzskatīja, ka attiecībā uz cenu noteikšanu pietiktu ar iepriekšējo lēmumu publicēšanu, norādot uz to, ka strīdu izšķiršanas struktūras kaut kādā veidā sniedz norādījumus ar saviem individuālajiem lēmumiem. Lai gan daži dalībnieki paskaidroja, ka dažas dalībvalstis ir publicējušas dažus principus attiecībā uz infrastruktūras koplietošanu un būvniecības izmaksu taisnīgumu un pamatotību, viedokļi atšķīrās, sākot ar obligātām pieejām un beidzot ar brīvprātīgām pieejām.
Attiecībā uz iespējamiem ieguvumiem, ko radītu noteikumi par noteikumiem, nosacījumiem un cenām attiecībā uz piekļuvi ēku infrastruktūrai, dalībnieki uzskatīja, ka ēku īpašniekiem vajadzētu būt tādiem pašiem pienākumiem kā tīkla operatoriem, un vienojās par ieguvumiem, ko sniedz pārredzama cenu noteikšanas metodika. Turklāt dalībnieki uzskatīja, ka procedūru un tehnisko aspektu standartizācija būtu svarīga, lai nodrošinātu šādu noteikumu efektivitāti. Daži dalībnieki arī aicināja palielināt saistību līmeni attiecībā uz nākotnes ēku iekšējo infrastruktūru un pārredzamību, vienlaikus ņemot vērā pašvaldību autonomiju. Turklāt daži dalībnieki norādīja uz cenu atšķirību attiecībā uz piekļuvi ēku infrastruktūrai jaunajās ēkās salīdzinājumā ar vecajām ēkām. Visbeidzot, daži dalībnieki uzskatīja, ka pienākumam nodrošināt atklātu un nediskriminējošu piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai jau vajadzētu būt labi zināmam dalībvalstīs, bet aicināja precizēt nosacījumus piekļuvei ēku jumtiem, jo īpaši attiecībā uz mastu un antenu uzstādīšanu.
Attiecībā uz iespējamām uzlabotām izpildes procedūrām, lai gan daži dalībnieki izskaidroja savas valsts pašreizējās izpildes sistēmas, dalībnieki uzskatīja, ka sankcijas būtu jāuzskata par galējo līdzekli. Tomēr daži dalībnieki pauda apņēmību piemērot sankcijas, jo īpaši gadījumos, kad netiek ievēroti ar pārredzamību saistītie pienākumi. Daži dalībnieki paskaidroja, ka dažas izpildes procedūras viņu attiecīgajās valstīs ir veiktas, pamatojoties uz būtiskas tirgus ietekmes (SMP) regulējumu, nevis uz BCRD noteikumiem. Daži dalībnieki arī norādīja, ka svarīga būtu mijiedarbība starp publiskajām iestādēm, jo piekļuve (tostarp attiecībā uz cenu) publiskajai infrastruktūrai varētu būt saistīta ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem nodokļu/maksu jomā vai vietējo iestāžu prerogatīvām.