iStock Photo Getty Images +
Neatkarīgā analīze balstās uz pierādījumiem, kas savākti no 2023. gada jūnija līdz decembrim.
Kopš ieteikuma pieņemšanas 2021. gadā lielākā daļa dalībvalstu (19 no 27) ir vai nu pieņēmušas īpašu rīcības plānu (Dānija, Lietuva, Zviedrija), vai izveidojušas īpašu struktūru vai komiteju (Grieķija, Latvija, Itālija). Lielākā daļa arī vai nu ir izveidojušas vai plāno ieviest visaptverošu pārvaldību, kas atbalsta žurnālistu drošību. Šo centienu ietvaros konkrēti dalībvalstu pasākumi ietver darba grupu izveidi vai saprašanās memorandu un protokolu parakstīšanu, piemēram, attiecībā uz sadarbību starp žurnālistiem un policijas spēkiem.
Pētījumā arī konstatēts, ka vairākas ES valstis ir ieviesušas pasākumus, kas vērsti uz drošību tiešsaistē (9 valstis) un dod iespējas žurnālistēm sievietēm, kā arī žurnālistiem, kas pieder pie minoritāšu grupām, un žurnālistiem, kas ziņo par līdztiesības jautājumiem (14 valstis), taču pastāv iespējas turpmākai mērķtiecīgai rīcībai.
Saskaņā ar pētījumu lielākā daļa dalībvalstu atpaliek ieteikuma uzraudzības sistēmas izveidē, lai gan ir daži rīki žurnālistu drošības uzraudzībai gandrīz pusē no tiem. Lai atvieglotu to un ES valstu veikto ziņošanu, pētījumā ir ierosināta uzraudzības sistēma, ko tās var īstenot.
Pētījums būs informācijas avots gaidāmajam ziņojumam par tiesiskumu. To izmantos arī diskusijās ar dalībvalstīm par ieteikumu īstenošanu.
Lasiet vairāk par pētījuma konstatējumiem un kopsavilkumiem.
Varat arī iepazīties ar ES politiku, finansējumu un tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jomā.
Jūs varētu būt ieinteresēts izpētīt ES “Jaunumu iniciatīvu” un to, kā ES tiecas aizsargāt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu.