Kopsavilkums par platjoslas attīstību Francijā
Francija apņemas līdz 2022. gadam aptvert visu savu teritoriju ar ātrdarbīgu platjoslu (30 Mb/s). Turklāt National Broadband Plan, France Très Haut Débit, paredz līdz 2025. gadam paplašināt optisko šķiedru izmantošanu abonentiem visā valstī.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Viens no galvenajiem dalībniekiem valsts līmeņa platjoslas attīstībā ir Ekonomikas, finanšu un rūpniecības un digitālās suverenitātes ministrija (Ministère de l’Économie, des Finances et de la Souveraineté industrielle et numérique).
- Valsts teritoriālās kohēzijas aģentūra (L’Agence Nationale de la Cohésion des Territoires) ir atbildīga par Francijas platjoslas stratēģijas īstenošanu. Aģentūra vada darba grupu, kas atbild par valsts platjoslas plānu (France Très Haut Débit).
- Francijas Elektronisko sakaru un pasta regulatīvā iestāde (Autorité de régulation des communications électroniques et des postes, Arcep) ir galvenā iestāde, kas atbild par reglamentējošiem pasākumiem attiecībā uz Francijas platjoslas tīklu paplašināšanu.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi un pasākumi
Francijas platjoslas mērķa, ko noteikusi France Très Haut Débit, mērķis ir līdz 2022. gadam panākt 100 % pārklājumu ar 30 Mb/s un līdz 2025. gadam paplašināt optiskās šķiedras pārklājumu abonentiem visā valstī. Francija galvenokārt izvēlas izveidot un paplašināt savu platjoslas tīkla infrastruktūru, izmantojot FTTH tehnoloģiju. ARCEP vada 5G tīkla attīstību Francijā.
Platjoslas kartēšana: Digitālā observatorija, kas izveidota 2011. gada novembrī, vāc un interpretē datus, lai novērtētu digitālo tehnoloģiju ietekmi uz ekonomiku un salīdzinātu Franciju ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti
Francijas amatpersonas sagaida, ka valsts stratēģijā būs jāmobilizē privātie un publiskie ieguldījumi līdz 20 miljardu euro apmērā. Digitālās sabiedrības fonds (Fonds pour la société numerique)nodrošina publisko aizdevumu un finansējuma kombināciju, lai atbalstītu īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla ieviešanu, ko veic Francijas valdība. Atbilstīgie infrastruktūras projekti ietver darbus atvilces maršrutēšanas tīklos (FTTN), pasīvos optiskās šķiedras tīklus (FTTH), klientu piekļuvi (FTTH), piekļuvi valsts iestādēm (izglītība, veselība, valsts pārvalde), atbalstu Wi-Max un/vai satelīta uztvērējiem, kā arī priekšizpēti par plānotiem izvēršanas projektiem.
Francija piešķīra 3,3 miljardus eiro plāna Très Haut Débit īstenošanai. Francijas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros tika piešķirti papildu 240 miljoni EUR savienojamības veicināšanai lauku apvidos, piešķirot 240 miljonus EUR (9. elements).
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Francijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem 27 ES dalībvalstīs
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
Franču
Kontaktinformācija
Francijas Teritoriju kohēzijas valsts aģentūra (Agence nationale de la cohésion des territoires) ANCT
Adrese: 20 avenue de Ségur, 75007 Parīze, Francija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 33 1 85 58 60 00 Mājas lapa
Telekomunikāciju regulatīvā iestāde (Autorité de régulation des communications électroniques et des postes)
Adrese: 7 kvadrātveida Max Hymans, 75730 Parīze, Francija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 33 1 40 47 70 00 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem vismaz 100 Mb/s apmērā, un lielākā daļa mājsaimniecību līdz 2023. gadam būtu jāizmanto 1 Gb/s.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas ceļā uz gigabitu sabiedrību mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
2021. gada martā apstiprinātajā valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti leģislatīvi un regulatīvi pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.