Kopsavilkums par platjoslas attīstību Itālijā
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģija ceļā uz Gigabitu sabiedrību tika apstiprināta 2021. gada maijā, un tā plāno iejaukšanos vairākās jomās, lai nodrošinātu savienojamību tiem, kuriem līdz šim nav piekļuves ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Līdzekļi pasākumu īstenošanai tika piešķirti Itālijas Nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā. 2020. gada augustā tika parakstīts īstenošanas dekrēts par “Skolas plānu” un “Ģimenes kupona plānu”, kas jāiztērē 600 miljonu EUR apmērā.
5G joslas izsoles 700 MHz, 3,5 GHz un 26 GHz spektram notika 2018. gadā ar licencēm, kas derīgas līdz 2037. gada beigām. Vodafone un TIM uzsāka 5G pakalpojumus 2019. gada jūnijā, Wind Tre 2020. gada oktobrī un Iliad 2020. gada decembrī.
Valsts platjoslas plāns un politika
Atbildīgās iestādes
- Uzņēmumu un ražoto uzņēmumu ministrijas Telekomunikāciju departaments (Comunicazioni) (Ministero delle Imprese e del Made in Italy) ir galvenā iestāde, kas atbild par Itālijas valsts platjoslas plāna plānošanu un īstenošanu. Ministrija ir atbildīga par telekomunikāciju infrastruktūru, pieņem SNBUL noteiktos pasākumus un koordinē visu iesaistīto dalībnieku darbību gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tā pārvalda arī Itālijas infrastruktūras valsts reģistru (SINFI).
- Digitālās Itālijas aģentūra (AgID) palīdz jomās, kas saistītas ar publiskās pārvaldes jautājumiem, digitālo savienojamību ar publiskiem birojiem un īpašiem publiskiem lietotājiem un integrē savienojamību ar progresīviem digitālajiem pakalpojumiem.
- Publiskā sektora lomu visas ultraplatjoslas politikas izstrādē Itālijā koordinē Ministru padomes (PCM) prezidentūra ar ātrgaitas platjoslas izplatīšanas komitejas (COBUL) starpniecību, kuras sastāvā ir PCM, MiSE, Infratel Italia Spa un AgID.
- AGCOM, nozares regulators, veic konsultāciju uzdevumus un darbojas NGA piekļuves, cenu nosacījumu un tehnisko standartu regulēšanas jomā.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi un pasākumi
Itālijas stratēģijā ultraplatjoslai ceļā uz gigabitu sabiedrību, 2021. gada maijs, ir septiņas intervences jomas: a) balto zonu plāns, b) Kuponu plāns, c) Itālijas plāns 1 Giga, d) Itālijas 5G plāns, e) savienoto skolu plāns, g) savienots veselības plāns un h) mazāku salu plāns.
Itālijas plāna 1 Giga ar plānoto piešķīrumu 3,8 miljardi EUR mērķis ir nodrošināt 1 Gb/s lejupielādes ātrumu un 200 Mb/s augšupielādes ātrumu pelēkās un tirgus nepilnību zonās, kas jānosaka pēc kartēšanas pabeigšanas. Saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu plānots līdz 2026. gadam kopumā aptvert 8,5 miljonus mājsaimniecību.
Itālijas 5G plāns, kura piešķīrums ir EUR 2,02 miljardi, ir paredzēts, lai stimulētu 5G mobilo tīklu izvēršanu jomās, kurās ir tirgus nepilnības.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti un pasākumi
Itālijas Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns piešķir 6,7 miljardus eiro Ultraplatjoslas stratēģijas īstenošanai. Plānā ir paredzēti piešķīrumi šādiem pieciem projektiem:
- Itālija 1 Giga,
- Itālija 5G,
- Savienotas skolas, kuru mērķis ir nodrošināt modernu savienojamību (vismaz 1 Gb/s) aptuveni 9000 skolu,
- Savienotas veselības aprūpes iestādes, kas paredzētas aptuveni 12 000 slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu (vismaz 1 Gb/s un līdz 10 Gb/s savienojamībai), un
- Savienotas mazās salas, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu savienojamību ar 18 mazām salām, izmantojot zemūdens šķiedras kabeļus.
Itālijas valsts ceļvedis savienojamības rīkkopas īstenošanai ietver vairākas reformas, jo īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanu inženiertehniskajiem darbiem, pārredzamības uzlabošanu un vienotā informācijas punkta spēju stiprināšanu, kā arī piekļuves tiesību paplašināšanu esošajai fiziskajai infrastruktūrai.
Itālijas vaučeru shēma kopumā 610 miljonu euro apmērā sniegs atbalstu vaučeru veidā MVU, kuri abonēs platjoslas pakalpojumus, kas spēj nodrošināt lejupielādes ātrumu vismaz 30 megabitu sekundē (Mbps).
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Itālijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.
Valstu publikācijas un preses dokumenti
Latviešu valoda
- Eiropas digitālā progresa ziņojums
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Ceļvedis ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
Itāliešu itāļu valoda
- Strategia Italiana per la Banda Ultralarga “Verso la Gigabit Society”, 25 maggio 2021
- Sistema Informativo Nazionale Federato delle Infrastrutture (SINFI)
Kontaktinformācija
BCO Italy (Valsts platjoslas kompetenču birojs): Ekonomikas attīstības ministrija
E-pasta adrese: Via Veneto, 33–00187 Roma
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 54442599 Mājas lapa
Itālijas uzņēmumu un ražotāju ministrija (Ministero delle Imprese e del Made in Italy)
E-pasta adrese: Via Molise 2, 00187 Roma, Itālija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 47051 Mājas lapa
Digitālās Itālijas aģentūra (Agenzia per l’Italia Digitale, AgID)
E-pasta adrese: Via Liszt 21, 00144 Roma, Itālija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 852 641 Mājas lapa
Sakaru garantiju iestāde (Autorità per le garanzie nelle comunicazioni, AGCOM)
E-pasta adrese: Via Isonzo 21/b, 00198 Roma, Itālija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 696 441 11 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.