Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas ceļā uz gigabitu sabiedrību mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Itālijā
Itālijas stratēģija attiecībā uz ultraplatjoslu “ Ceļā uz gigabitu sabiedrību” tika apstiprināta 2021. gada maijā, un tajā ir paredzēta iejaukšanās vairākās jomās, lai nodrošinātu savienojamību tiem, kuriem līdz šim nav piekļuves ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Līdzekļi pasākumu īstenošanai tika piešķirti, izmantojot Itālijas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu. 2020. gada augustā tika parakstīts īstenošanas dekrēts par “Skolas plānu” un “Ģimenes kupona plānu”, kurā jāizlieto 600 miljoni EUR.
5G joslas izsoles par 700 MHz, 3,5 GHz un 26 GHz spektru notika 2018. gadā ar licencēm, kas derīgas līdz 2037. gada beigām. Vodafone un TIM sāka 5G pakalpojumus 2019. gada jūnijā, Wind Tre 2020. gada oktobrī un Iliad 2020. gada decembrī.
Valsts platjoslas plāns un politika
Atbildīgās iestādes
- Telekomunikāciju departaments (Comunicazioni) Uzņēmumu ministrijas un Made Itālijā (Ministrodelle Imprese e del Made Itālijā) ir galvenā struktūra, kas atbild par Itālijas valsts platjoslas plāna plānošanu un īstenošanu. Ministrija ir atbildīga par telekomunikāciju infrastruktūru, pieņem SNBUL noteiktos pasākumus un koordinē visu iesaistīto dalībnieku gan valsts, gan privāto darbību. Tā pārvalda arī Itālijas valsts infrastruktūru reģistru (SINFI).
- Itālijas Digitalizācijas aģentūra (AGID)palīdz jomās, kas saistītas ar valsts pārvaldi, digitālo savienojamību ar valsts birojiem un īpašiem publiskiem lietotājiem un savienotību ar progresīviem digitālajiem pakalpojumiem.
- Valsts sektora lomu visas ultraplatjoslas politikas izstrādē Itālijā koordinē Ministru padomes (PCM) prezidentūra, izmantojot ātrdarbīgas platjoslas izplatīšanas komiteju (COBUL), ko veido PCM, MiSE, Infratel Italia Spa un AgID.
- AGCOM, nozares regulators, veic konsultāciju uzdevumus un darbojas NGA piekļuves regulēšanas, cenu nosacījumu un tehnisko standartu jomā.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi un pasākumi
Itālijas stratēģijā attiecībā uz ultraplatjoslu “Ceļā uz gigabitu sabiedrību”, 2021. gada maijs, ir septiņas intervences jomas: a) plāns baltajām zonām, b) kupona plāns, c) plāns Itālijai 1 giga, d) Itālijas 5G plāns, e) savienots skolu plāns, g) savienots veselības plāns un h) Mazo salu plāns.
Plāna Itālija 1 Giga ar plānoto piešķīrumu 3,8 miljardi EUR mērķis ir nodrošināt 1 Gb/s lejupielādes un 200 Mb/s augšupielādes ātrumu pelēkās un tirgus nepilnību zonās, kas jānosaka pēc kartēšanas pabeigšanas. Saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu līdz 2026. gadam plānots aptvert kopumā 8,5 miljonus mājsaimniecību.
Itālijas 5G plāna, kam piešķirti 2,02 miljardi EUR, mērķis ir stimulēt 5G mobilo tīklu izvēršanu tirgus nepilnību zonās.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti un pasākumi
Itālijas Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns piešķir 6,7 miljardus EUR Ultraplatjoslas stratēģijas īstenošanai. Plānā ir paredzēti piešķīrumi šādiem pieciem projektiem:
- Itālija 1 Giga,
- Itālija 5G,
- Savienotas skolas, kuru mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu savienojamību (vismaz 1 Gb/s) ar aptuveni 9000 skolām,
- Savienotas veselības aprūpes iestādes, kuru mērķis ir aptvert aptuveni 12,000 slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu (vismaz 1 Gb/s un līdz 10 Gb/s savienojamības), un
- Savienotas mazākas salas, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu savienojamību 18 mazākām salām, izmantojot zemūdens šķiedras kabeļus.
Itālijas valsts ceļvedis savienojamības rīkkopas īstenošanai ietver vairākas reformas, jo īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanu inženiertehniskajiem darbiem, pārredzamības uzlabošanu un vienotā informācijas punkta spēju stiprināšanu, kā arī piekļuves tiesību paplašināšanu esošajai fiziskajai infrastruktūrai.
Itālijas vaučeru shēma 610 miljonu euro apmērā sniegs atbalstu vaučeru veidā MVU, kas abonēs platjoslas pakalpojumus, kuri spēj nodrošināt lejupielādes ātrumu vismaz 30 megabiti sekundē (Mbps).
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Itālijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem 27 ES dalībvalstīs
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
Itāļu
- Stratēģija Italiana per la Banda Ultralarga “Verso la Gigabit Society”, 25 maggio 2021
- Sistema Informativo Nazionale Federato delle Infrastrutture (SINFI)
Kontaktinformācija
BCO Italy (valsts platjoslas kompetences birojs): Ekonomikas attīstības ministrija
Adrese: Via Veneto, 33–00187 Roma
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 54442599 Mājas lapa
Itālijas Uzņēmumu un Made ministrija (Ministero delle Imprese e del Made Itālijā)
Adrese: Via Molise 2, 00187 Roma, Itālija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 47051 Mājas lapa
Itālijas Digitalizācijas aģentūra (Agenzia per l’Italia Digitale, AgID)
Adrese: Caur Liszt 21, 00144 Roma, Itālija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 852 641 Mājas lapa
Komunikācijas garantiju iestāde (Autorità per le garanzie nelle comunicazioni, AGCOM)
Adrese: Via Isonzo 21/b, 00198 Roma, Itālija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 39 06 696 441 11 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem vismaz 100 Mb/s apmērā, un lielākā daļa mājsaimniecību līdz 2023. gadam būtu jāizmanto 1 Gb/s.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Valsts platjoslas programmā France Très Haut Débit ir noteikts mērķis līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam — optiskās šķiedras pieslēgumu visiem.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
2021. gada martā apstiprinātajā valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti leģislatīvi un regulatīvi pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.