Kopsavilkums par platjoslas attīstību Polijā
Polijas valsts platjoslas plāns atspoguļo Gigabitu sabiedrības mērķus: universāls pārklājums ar 100 Mb/s (modernizējams līdz gigabitam), gigabitu savienojamība sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem un 5G savienojamība galvenajos koridoros un pilsētu centros. Darbības programma “Digitālā Polija 2014–2020” nodrošina finansējumu investīcijām digitāli atstumtās jomās. Lai reaģētu uz problēmām, noteiktu un īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir aptvert 5G tīklus, ir izveidots daudzpusējs nolīgums par Polijas stratēģiju 5G.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Digitālo lietu ministrijas Telekomunikāciju departaments (Ministru TwoCyfryzacji), politikas veidotājs, atbalsta telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu attīstību, koordinē platjoslas tīklu būvniecību un sadarbojas ar starptautiskām telekomunikāciju organizācijām.
- Digital Poland Project Centre (Centrum Projektów Polska Cyfrowa) ir atbildīgs par struktūrfondu izlietošanu, t. i., organizē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus saskaņā ar darbības programmu “Digitālā Polija” (programma Operacyjny Polska Cyfrowa 2014–2020, POPC), kas finansē platjoslas tīklu attīstību.
- Fondu un reģionālās politikas ministrija ir atbildīga par Eiropas fondu īstenošanu un reģionālo attīstību. Digitālās attīstības departaments (Departament Rozwoju Cyfrowego)nodarbojas ar digitalizāciju un e-pārvaldi.
- Elektronisko sakaru birojs (Urząd Komunikacji Elektronicznej, UKE) ir valsts regulatīvā iestāde telekomunikāciju un pasta pakalpojumu tirgū.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Polijas valsts platjoslas plāns tika pieņemts 2014. gadā un atjaunināts 2020. gadā. Plāna mērķis ir sasniegt:
- universāla piekļuve 100 Mb/s, ar iespēju uzlabot līdz gigabitu ātrumam,
- vismaz 1 Gb/s visiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem, lielākajām sabiedrisko pakalpojumu vietām un uzņēmumiem ar intensīvu darbību internetā, kā arī
- 5G savienojamība visos galvenajos sakaru maršrutos un lielākajos pilsētu centros. Valsts platjoslas plāns galvenokārt ir vērsts uz platjoslas ieguldījumu un paplašināšanas veicināšanu, ierosinot regulatīvus, juridiskus un finansiālus pasākumus.
Polija ir pieņēmusi valsts mēroga izglītības tīkla (Ogólnopolska Sieć Edukacyjna) programmu, kuras mērķis ir nodrošināt visām Polijas skolām (aptuveni 19 500 vietas) bezmaksas piekļuvi vismaz 100 Mb/s, kā arī progresīvus kiberdrošības pasākumus un izglītojošus e-resursus un e-rīkus.
Polija ir arī izveidojusi nolīgumu par stratēģiju 5G Polijai kā daudzpusēju platformu, kurā pulcējas struktūras no centrālajām un vietējām pašvaldībām, telekomunikāciju operatoriem, pētniecības iestādēm, tehniskajām universitātēm un tehnoloģiju piegādātājiem, kas strādā dažādās tematiskās grupās 5G tīklu attīstībai Polijā.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- 2016. gadā pārskatot MEGA aktu, tika īstenota izmaksu samazināšanas direktīva, un tajā ir paredzēti turpmāki uz platjoslas pakalpojumiem orientēti pasākumi.
- Elektronisko sakaru birojs (UKE) piedāvā vietējām pašvaldībām platjoslas tīklu veidošanas modeļus, sniedzot tiešos pakalpojumus un padarot infrastruktūru pieejamu jauniem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt tās mērķis ir samazināt administratīvo slogu telekomunikāciju operatoriem un valsts iestādēm. UKE atbalsta platjoslas tīklu attīstību, t. i., nodrošinot piekļuvi īpašumiem un ēkām, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas lielāku infrastruktūras koplietošanu starp telekomunikāciju operatoriem.
- Elektronisko sakaru biroja ikgadējā infrastruktūras uzskaite un Digitālo lietu ministrijas atklātā sabiedriskā apspriešana palīdz noteikt jomas (līdz individuālām adresēm), kurās NGA nav komerciāli pieejamas nākamo 3 gadu laikā.
Valsts un reģionālie platjoslas finansēšanas instrumenti
- Saskaņā ar finanšu plānu 2014.–2020. gadam īpašā darbības programma (OP) Polska Cyfrowa (Digitālā Polija) ietver finansējumu platjoslai. Programmu finansē no ES kohēzijas fondiem, un to izmanto, lai sniegtu atbalstu projektiem, kas īstenoti jomās, kurās NGA tīklu nav un nākamajos 3 gados, visticamāk, netiks izveidoti uz komerciāliem pamatiem. Darbības programmas “Digitālā Polija” kopējais budžets ir 2,57 miljardi EUR, no kuriem vairāk nekā 1 miljards EUR ir paredzēti platjoslas pakalpojumiem. Polijas iestādes plāno turpināt darbības programmu “Digitālā Polija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.
- Saskaņā ar tematisko mērķi “Vispārēja piekļuve ātrdarbīgam internetam” ar nākamās paaudzes piekļuvi (NGA) tiks nodrošināti vairāk nekā 1,3 miljoni mājsaimniecību un gandrīz 10 000 skolu.
- Piekļuve pakalpojumiem, kas saistīti ar valsts izglītības tīklu, tiek finansēta no valsts budžeta (aptuveni EUR 310 miljoni līdz 2027. gadam). Īstenošanas posmu (2018.–2020. gads) līdzfinansē arī darbības programma “Digitālā Polija”.
- Platjoslas fonds, kas sāka darbību 2020. gada beigās, atbalstīs arī ieguldījumus NGA tīklu izvēršanā. Fondu finansē no telekomunikāciju uzņēmumu maksājumiem par numerācijas resursiem, radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesībām u. c.
- Savā Ceļvedī, ar ko īsteno Savienības kopējo rīkkopu savienojamībai6, Polija ir noteikusi par vēlamām virkni reformu, kas attiecas, piemēram, uz atļauju piešķiršanas procedūru digitalizāciju, pamatnostādņu izdošanu par piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai un vienotā informācijas punkta turpmāku stiprināšanu.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Polijā
Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām, skatiet rezultātu pārskata ziņojumus un valstu ziņojumus par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Latviešu valoda
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Ceļvedis ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
Poļu poļu valoda
Kontaktinformācija
BCO Poland (Platjoslas kompetenču valsts birojs): Digitālo lietu ministrija (Ministerstwo Cyfryzacji)
E-pasta adrese: UL. Królewska 27, 00–060 Warszawa, Polija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 48 222455788 Mājas lapa
Digitālo lietu ministrijas Telekomunikāciju departaments (Ministerstwo Cyfryzacji)
E-pasta adrese: UL. Królewska 27, 00–060 Warszawa, Polija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 48 22 245 59 18 Mājas lapa
Digital Poland Project Centre (Centrum Projektów Polska Cyfrowa)
E-pasta adrese: UL. Spokojna 13a, 01–044 Warszawa, Polija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 48 22 315 22 00 Mājas lapa
Elektronisko sakaru birojs (Urząd Komunikacji Elektronicznej)
E-pasta adrese: UL. Giełdowa 7/9, 01–211 Warszawa, Polija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 48 22 33 04 000 Tīmekļa vietne
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas 2016. gadā pieņemtajā valsts platjoslas plānā ir pilnībā savienota Zviedrija, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm ir komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.
Latvija atbalsta Gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, jaunināmu uz gigabitu, pilsētām un laukiem, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekta mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi — 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par digitālo līderi, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.