Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Polijā
Polijas valsts platjoslas plāns atspoguļo Gigabitu sabiedrības mērķus: universāls pārklājums ar 100 Mb/s (modernizējams līdz gigabitam), gigabitu savienojamība sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem un 5G savienojamība galvenajos koridoros un pilsētu centros. Darbības programma “Digitālā Polija 2014.–2020. gadam” nodrošina finansējumu investīcijām digitāli izslēgtās jomās. Lai reaģētu uz problēmām, noteiktu un īstenotu pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt 5G tīklu pārklājumu, ir noslēgts daudzpusējs nolīgums ar ieinteresētajām personām par stratēģiju 5G.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Digitālo lietu ministrijas Telekomunikāciju departaments (Ministri twoCyfryzacji), politikas veidotājs, atbalsta telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu attīstību, koordinē platjoslas tīklu būvniecību un sadarbojas ar starptautiskajām telekomunikāciju organizācijām.
- Digital Poland projektu centrs (Centrum Projektów Polska Cyfrowa) ir atbildīgs par struktūrfondu izdevumiem, t. i., organizējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus saskaņā ar darbības programmu Digital Poland (Programma Operacyjny Polska Cyfrowa 2014–2020, POPC), kas finansē platjoslas tīkla attīstību.
- Fondu un reģionālās politikas ministrija ir atbildīga par Eiropas fondu īstenošanu un reģionālo attīstību. Digitālās attīstības departaments (Departament Rozwoju Cyfrowego)nodarbojas ar digitalizāciju un e-pārvaldi.
- Elektronisko sakaru birojs (Urząd Komunikacji Elektronicznej, UKE) ir telekomunikāciju un pasta pakalpojumu tirgus valsts regulatīvā iestāde.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Polijas valsts platjoslas plāns tika pieņemts 2014. gadā un atjaunināts 2020. gadā. Plāna mērķis ir:
- universāla piekļuve 100 Mb/s, ar iespēju uzlabot gigabitu ātrumu,
- vismaz 1 Gbps visiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem, lielākajām sabiedrisko pakalpojumu vietām un uzņēmumiem ar intensīvu interneta darbību, kā arī
- 5G savienojamība visos galvenajos sakaru maršrutos un lielākajos pilsētu centros. Valsts platjoslas plānā galvenā uzmanība pievērsta platjoslas ieguldījumu veicināšanai un paplašināšanai, ierosinot regulatīvus, juridiskus un finansiālus pasākumus.
Polija ir pieņēmusi valsts mēroga izglītības tīkla (Ogólnopolska Sieć Edukacyjna) programmu, kuras mērķis ir nodrošināt visām skolām Polijā (apmēram 19,500 vietas) bezmaksas piekļuvi vismaz 100 Mb/s, kā arī progresīvus kiberdrošības pasākumus un izglītojošus e-resursus un e-rīkus.
Polija ir arī noslēgusi nolīgumu par stratēģiju 5G Polijai kā daudzpusēju ieinteresēto personu platforma, kas apvieno struktūras no centrālajām un vietējām valdībām, telekomunikāciju operatoriem, pētniecības iestādēm, tehniskajām universitātēm un tehnoloģiju piegādātājiem, kas strādā dažādās tematiskās grupās 5G tīklu attīstībai Polijā.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Elektronisko sakaru birojs (UKE) piedāvā modeļus platjoslas tīklu izveidei pašvaldībām, sniedzot tiešos pakalpojumus un padarot infrastruktūru pieejamu jauniem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt tās mērķis ir samazināt administratīvo slogu telekomunikāciju operatoriem un publiskajām iestādēm. UKE atbalsta platjoslas tīklu attīstību, t. i., nodrošinot piekļuvi īpašumiem un ēkām, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas lielāku infrastruktūras koplietošanu starp telesakaru operatoriem.
- Elektronisko sakaru biroja ikgadējā infrastruktūras inventarizācija un Digitālo lietu ministrijas atklātās sabiedriskās apspriešanas palīdz noteikt jomas (līdz pat atsevišķām adresēm), kurām nākamo 3 gadu laikā nav komerciālas piekļuves NGA.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti
- Finanšu plānā 2014.–2020. gadam speciālajā darbības programmā Polska Cyfrowa (Digital Poland) ir iekļauts platjoslas finansējums. Programmu finansē no ES kohēzijas fondiem, un to izmanto, lai sniegtu atbalstu projektiem, ko īsteno teritorijās, kurās NGA tīklu nav, un ir maz ticams, ka tā tiks izveidota uz komerciāliem pamatiem nākamo 3 gadu laikā. Darbības programmas Digital Poland kopējais budžets ir 2,57 miljardi EUR, no kuriem vairāk nekā 1 miljards EUR ir paredzēti platjoslas pakalpojumiem. Polijas iestādes plāno laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam turpināt darbības programmu “Digitālā Polija”.
- Saskaņā ar tematisko mērķi “ Universāla piekļuve ātrdarbīgam internetam” vairāk nekā 1,3 miljoniem mājsaimniecību un gandrīz 10,000 skolu tiks nodrošināta nākamās paaudzes piekļuve (NGA).
- Programma “ Eiropas fondi digitālajai attīstībai 2021.–2027. gadam” ir programmas “Digitālā Polija” turpinājums un ir nākamais valsts digitālās pārveides posms. Atbalsta apjoms, kura kopējais budžets ir 2 miljardi EUR, papildina atbalstu, ko sniedz citas programmas, ar kurām īsteno kohēzijas politikas mērķus 2021.–2027. gadam, un citus valstu un ES instrumentus. Programmas mērķi cita starpā paredz izveidot gigabitu sabiedrību Polijā, palielinot piekļuvi īpaši ātrdarbīgam platjoslas internetam. Subsīdijas šajās jomās ir paredzētas telekomunikāciju uzņēmējiem un valsts pārvaldei.
- Piekļuvi pakalpojumiem, kas saistīti ar valsts mēroga izglītības tīklu, finansē no valsts budžeta (aptuveni EUR 310 miljoni līdz 2027. gadam). Īstenošanas posmu līdzfinansē arī DP Digital Poland.
- Platjoslas fonds, kas sāka darbību 2020. gada beigās, atbalstīs arī ieguldījumus NGA tīklu izvēršanā. Fondu finansē no telekomunikāciju uzņēmumu maksājumiem par numerācijas resursiem, radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesībām u. c.
- Ceļvedī, ar ko īsteno Savienības kopīgo savienojamības rīkkopu, Polija par vēlamu atzīst virkni reformu, kas attiecas, piemēram, uz atļauju piešķiršanas procedūru digitalizāciju, pamatnostādņu izdošanu par piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai un vienotā informācijas punkta turpmāku stiprināšanu.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Polijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem 27 ES dalībvalstīs
- Platjoslas savienojamības ziņojumi, analīze un pētījumi
Poļu
- Valsts platjoslas plāns 2025. gadam
- Eiropas fondi digitālajai attīstībai (2021–2027)
- OP Polska Cyfrowa (Digital Poland)
- Stratēģija 5G Polijai
Kontaktinformācija
BCO Poland (valsts platjoslas kompetences birojs): Digitālo lietu ministrija (ministrstwo Cyfryzacji)
Adrese: LU. Królewska 27, 00–060 Warszawa, Polija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 48 222455788 Tīmekļa vietne
Digitālo lietu ministrijas Telekomunikāciju departaments (ministrstwo Cyfryzacji)
Adrese: LU. Królewska 27, 00–060 Warszawa, Polija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 48 22 245 59 18 Mājas lapa
Digital Poland projektu centrs (Centrum Projektów Polska Cyfrowa)
Adrese: LU. Spokojna 13a, 01–044 Warszawa, Polija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 48 22 315 22 00 Mājas lapa
Elektronisko sakaru birojs (Urząd Komunikacji Elektronicznej)
Adrese: LU. Giełdowa 7/9, 01–211 Warszawa, Polija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 48 22 33 04 000 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem vismaz 100 Mb/s apmērā, un lielākā daļa mājsaimniecību līdz 2023. gadam būtu jāizmanto 1 Gb/s.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas ceļā uz gigabitu sabiedrību mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Valsts platjoslas programmā France Très Haut Débit ir noteikts mērķis līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam — optiskās šķiedras pieslēgumu visiem.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
2021. gada martā apstiprinātajā valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti leģislatīvi un regulatīvi pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.