Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas stratēģiskā pieeja ĻAVT būvniecībai.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Čehijā
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja ĻAVT būvniecībai. Ar mērķtiecīgu publisko atbalstu galvenā uzmanība tiks pievērsta atvilces maršrutēšanai un piekļuves tīkliem.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Rūpniecības un tirdzniecības ministrija (Ministerstvo průmyslu a obchodu) ir galvenā atbildīgā iestāde par platjoslas stratēģiju un politiku.
- Iekšlietu ministrijai (Ministerstvo vnitra) ir uzdevumi, kas saistīti ar e-pārvaldi, elektronisko parakstu un valsts pārvaldes digitalizāciju.
- Satiksmes ministrija (Ministerstvo dopravy) ir iesaistīta valsts platjoslas plāna īstenošanā.
- Čehijas Telekomunikāciju birojs (Český telekomunikační úřad) nodrošina regulējumu, datu vākšanu un saistīto statistiku par valsts platjoslas attīstību.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Valsts plāns ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai tika apstiprināts 2021. gada 1. martā. Plānā ir norādīti nepieciešamie priekšnosacījumi, kas atvieglo ieguldījumus ļoti augstas veiktspējas tīklos, kā arī noteiktas stratēģiskās procedūras šo tīklu izbūvei, un tajā pašā laikā tiek sniegts tiešs atbalsts no publiskiem avotiem, vienlaikus līdz minimumam samazinot iejaukšanos tirgū.
Plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi un prioritātes VHCN attīstībai:
- Izveidot stabilu, drošu un uzticamu elektronisko sakaru infrastruktūru (VHCN), kas galvenokārt paredzēta visiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, kā arī teritorijām, kurās šādas infrastruktūras nav.
- Radīt apstākļus ātrdarbīga interneta piekļuves nodrošināšanai, izmantojot ĻAVT, gan lauku, gan pilsētu teritorijās:
- Piekļuve lejupielādes ātrumam vismaz 100 Mb/s ar iespēju pāriet uz 1 Gb/s visām mājsaimniecībām
- Piekļuve minimālajam (simetriskajam) gigabitu ātrumam uzņēmumiem, valsts pārvaldei, vietējām pašvaldībām un sociālekonomiskajām struktūrām
- Radīt piemērotus apstākļus privātu VHCN tīklu izbūvei
- Radīt piemērotus apstākļus ātrdarbīga interneta piekļuvei mājsaimniecībām lauku apvidos, kur ir ārkārtīgi sarežģītas iespējas ekspluatēt elektronisko sakaru tīklus, piemēram, apvidos, kur paredzamie darbības ieņēmumi nesedz operatoru darbības izmaksas
- Radīt piemērotus apstākļus pašvaldību savienošanai ar VHCN
- Nodrošināt 5G tīklu optimālu attīstību visās pilsētu un lauku teritorijās un galvenajos transporta koridoros
- Radīt piemērotus apstākļus tālākam Čehijas teritorijas pārklājumam ar mobilajiem pakalpojumiem mazapdzīvotos apgabalos
- Radīt piemērotus apstākļus dzelzceļa koridoru, tostarp tuneļu, pārklājumam ar mobilajiem tīkliem
- Sniegt mērķorientētu atbalstu no publiskajiem līdzekļiem ĻAVT izvēršanai saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu baltajās zonās, kurās operatori neplāno ieguldīt šādā infrastruktūrā
- meklēt iespējas segt darbības izmaksas, jo īpaši sociālekonomisko virzītājspēku izmaksas;
Čehijas Republika jau ir izveidojusi optiskās infrastruktūras pamattīklu rajonu pilsētu līmenī, tāpēc turpmākā attīstība un iespējamais subsīdiju atbalsts galvenokārt tiks novirzīts atvilces maršrutēšanas savienojumu trūkumam un tīklu piekļuves daļām. Šā iemesla dēļ atbalsts no publiskiem avotiem tiks novirzīts uz diviem hierarhiski zemākajiem tīkla līmeņiem, lai izveidotu starpsavienojuma punktus, kuriem būtu pietiekama jauda stratēģisko mērķu sasniegšanai, un izveidotu piekļuves tīklus ar VHCN tīklu parametriem (ideālā gadījumā izmantojot optisko infrastruktūru).
Digitālā Čehijas Republika 3 tika pieņemta 2018. gadā, un to veido koncepciju kopums, kas nodrošina Čehijas Republikas ilgtermiņa labklājību notiekošās digitālās revolūcijas vidē. Šī stratēģija sastāv no trīs daļēju stratēģiju galvenajiem mērķiem:
- Čehijas Republikas mijiedarbība Eiropas Savienībā digitālās programmas jomā
- Digitālā valsts pārvalde
- Čehijas sabiedrības un ekonomikas sagatavošana un mijiedarbība digitalizācijas patēriņam
2020. gada janvārī tika apstiprināts stratēģiskais dokuments “5G tīklu īstenošana un attīstība Čehijas Republikā”. Tajā ir izklāstīta valsts stratēģija 5G izvēršanai turpmākajos gados. Tā ir daļa no Čehijas digitālās Republikas koncepcijas un Čehijas Republikas inovācijas stratēģijas 2019.–2030. gadam.
Pasākumi un finansēšanas instrumenti
Attiecībā uz platjoslas kartēšanu Čehijas Telekomunikāciju birojs (CTU) ir izveidojis infrastruktūras kartēšanas tīmekļa vietni. Kartēšanu veic tā saukto "pamatnorēķinu vienību" līmenī. Attiecībā uz šīm vienībām tiek novērtēts, vai atrašanās vieta ir piemērota valsts subsīdijai. Attiecībā uz pārklājuma kartēšanu ir diferencētas trīs joslas platuma grupas: līdz 30 Mbps, 30-100 Mbps, 100 Mbps un vairāk. Datubāzē ir jāiekļauj esošie un plānotie tīkli (paredzēti 3 gadiem).
Telekomunikāciju pakalpojumu vizualizācijas portāls (VPortal) piedāvā visaptverošu vizualizācijas rīku, kas palīdz lietotājiem salīdzināt telesakaru pakalpojumu kvalitāti. Portāls ir sadalīts atsevišķos moduļos atbilstoši pakalpojumu veidam. Tajā ir dati, kas iegūti no CTU veiktajiem mērījumiem, un cita veida dati, piemēram, pārklājuma aprēķini, izmēģinājuma bāzes stacijas, raidītāji.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai tiek lēsts, ka atvilces maršrutēšanas un piekļuves tīklos trūkst ieguldījumu 15,3 miljardu CZK (0,58 miljardu EUR) apmērā. Pamatojoties uz 75 % līdzfinansējuma likmi, plānotais publiskais atbalsts ir aptuveni 11,5 miljardi CZK. Plānā ir paredzēti gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses pasākumi. Ir paredzēts izmantot līdzekļus no vairākiem finansējuma avotiem: Integrētā reģionālās darbības programma (IROP) 2021.–2027. gadam, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programma (EISI 2), programma “Digitālā Eiropa”, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), InvestEU un ANM.
Savienojamības rīkkopas īstenošanas ceļvedī ir noteiktas vairākas reformas, piemēram, ieviest atbrīvojumus no atļaujām un paātrinātas procedūras tīkla izvēršanai, veicināt elektronisko atļauju pieteikumu procesu un paralēlā samierināšanas mehānisma izmantošanu strīdu gadījumā par piekļuvi infrastruktūrai.
Atveseļošanas un noturības plāna 1.3. komponentā ir izklāstītas reformas un investīcijas savienojamībā ar kopējo budžetu aptuveni 227 miljonu EUR apmērā. Investīcijas VHCN ir vērstas uz attāliem apgabaliem, kur tirgū balstīti risinājumi nav rentabli. Līdz 2026. gadam piekļuve gigabitu savienojamībai būtu jānodrošina 23 000 jaunu vienību. Paredzams, ka pasākumi uzlabos digitālās tehniskās kartes, savienojamības kvalitātes uzraudzību un ieviesīs tiesību aktus, lai veicinātu platjoslas izvēršanu. komponenta mērķis ir attīstīt 5G ekosistēmu 5G tehnoloģijai transporta koridoros, tostarp pārrobežu posmos. ANP ir paredzēts aprīkot 350 dzelzceļa vagonus ar 5G signālu retranslatoriem vai pasīvajām sienām. Paredzams, ka plāns stimulēs pētniecību 5G lietojumu jomā, jo īpaši autobūves nozarē. 5G būtu jāievieš arī attālos reģionos.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Čehijas Republikā
Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu, skatiet Digitālās ekonomikas sabiedrības indeksa (DESI) valstu ziņojumus.
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatīt Eiropas 5G novērošanas centra ziņojumā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
angļu
- Integrētā reģionālā darbības programma (2021–2027)
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem ES-27
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
čehu
Kontaktinformācija
BCO Čehijas Republika (Valsts platjoslas kompetences birojs): Rūpniecības un tirdzniecības ministrija (Ministerstvo průmyslu a obchodu)
Adrese: Na Františku 1039/32, 110 15 Staré Město, Čehija
Kontaktpersona pa e-pastu
Tālrunis: +420 602 118 614
Tīmekļa vietne
Iekšlietu ministrija (Ministerstvo vnitra)
Adrese: Nad Stolou 3, 17000 Prāga 7, Čehija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +420 974 811 111
Tīmekļa vietne
Čehijas Telekomunikāciju birojs (Český telekomunikační úřad)
Adrese: Sokolovská 219, 19000 Praha 9, Čehija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +420 224 004 111
Tīmekļa vietne
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, kas pieņemts 2016. gadā, ir redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit Spānijas digitālās programmas stratēģiskajām prioritātēm.
Attīstot platjoslas tīklus, Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātram internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programma un Valsts stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamībai 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Uzticamas un spēcīgas digitālās infrastruktūras paplašināšana un digitālās plaisas novēršana ir Nīderlandes digitālās infrastruktūras politikas uzmanības centrā.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Sakaru infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķrādītājus.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus, un tās mērķis ir 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitiem pilsētu un lauku teritorijās, un 5G pārklājums visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā ir paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2022.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 95 % mājsaimniecību ir gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no pieciem stratēģiskajiem virzieniem un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstītai optiskās šķiedras tīklu izvēršanai, ko atbalsta ar valsts līdzekļiem nepietiekami apkalpotām teritorijām, un vietējām pašvaldībām paredzētiem padomiem par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi pamata platjoslas pārklājumu visā valstī. Igaunijas Digitālajā programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai padarītu Dāniju par digitālo līderi, izveidojot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti likumdošanas un regulatīvie pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Connected Bulgaria” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā ar nosaukumu Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās baltās zonas, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādei visā valstī līdz 2030. gadam.