Kopsavilkums par platjoslas attīstību Igaunijā
Igaunijas Digitālā programma 2030. gadam ir vērsta uz digitālo publisko pakalpojumu attīstību, kiberdrošību un savienojamības uzlabošanu visā valstī.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Platjoslas izvēršanas procesu pārvalda Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM, Majandus-ja Kommunikatsiooniministeerium). Ministrija ir atbildīga par platjoslas stratēģiju un tiesību aktiem.
- Patērētāju aizsardzības un tehniskās pārvaldes iestāde(TTJA, Tarbijakaitse ja Tehnilise Järelevalve Amet) ir valsts organizācija, kas darbojas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas administratīvajā jomā. Tā pārrauga un regulē tehniskos standartus un vāc tirgus datus. Iestādes mērķis ir palīdzēt īstenot valsts ekonomikas politiku, uzlabojot drošību, organizējot ierobežoto resursu lietderīgu izmantošanu un palielinot produktu uzticamību ražošanas vides, rūpniecisko iekārtu, dzelzceļa un elektronisko sakaru jomā.
- Igaunijas Platjoslas attīstības fonds (ELASA, Eesti Lairiba ArenduseSihtasutuse) ir atbildīgs par EstWin projektu, optisko šķiedru kabeļu uzstādīšanu un pieslēguma punktu būvniecību.
- Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL, Eesti Infotehnoloogia ja Telekommunikatsiooni Liit) apvieno Igaunijas IKT uzņēmumus, veicina to sadarbību, prezentē savas kopīgās pozīcijas platjoslas tīklu attīstībā un darbojas kā kompetences centrs.
- Informācijas sistēmas iestāde (RIA, Riigi Infosüsteemi Amet) ir Eiropas Savienības strukturālās palīdzības īstenošanas struktūra, kas pārvalda Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu platjoslas atvilces maršrutēšanas tīkla izveidei.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Igaunijas Digitālā programma 2030. gadam tika pieņemta 2021. gada 7. oktobrī. Stratēģija atbilst Gigabitu sabiedrības savienojamības mērķiem. Stratēģijas vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam panākt ātrdarbīgus, uzticamus un cenas ziņā pieejamus elektronisko sakaru savienojumus valstī neatkarīgi no atrašanās vietas. Lai īstenotu redzējumu, ir izvirzīti trīs konkrēti mērķi:
- digitālā pārvaldība, t. i., digitālo risinājumu izmantošana publiskajā sektorā,
- elektroniskie sakari, t. i., savienojamība, un
- valsts kiberdrošība.
Līdz 2030. gadam Igaunijā neatkarīgi no atrašanās vietas vajadzētu būt pieejamiem īpaši ātriem, uzticamiem un cenas ziņā pieejamiem telekomunikāciju savienojumiem, kas ļautu radīt un izmantot inovatīvus pakalpojumus. Visiem ir jābūt piekļuvei vismaz 100 Mb/s savienojumiem, kurus var palielināt līdz 1 Gb/s. Valdība atbalstīs ļoti augstas veiktspējas piekļuves tīklu izveidi lauku apvidos, kur telekomunikāciju uzņēmumi neveic ieguldījumus konkurences apstākļos.
Atbalsts tiks piešķirts arī, lai a) izveidotu pamatinfrastruktūru galvenajos transporta koridoros Igaunijā, nodrošinot nepārtrauktu 5G pārklājumu, b) nodrošinātu atsevišķu dzīvojamo un uzņēmējdarbības teritoriju ar 5G drošu pārklājumu un c) nepieciešamos sagatavošanās darbus 6G ieviešanai, kad tirgū nonāks attiecīgā tehnoloģija.
Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti platjoslas attīstībai
Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās pārvaldes iestāde (TTJA) ir izstrādājusi centralizētu kartēšanas rīku (Communications Coverage Application) par platjoslas pakalpojumu pieejamību. Tas ir interaktīvs portāls, kurā lietotāji var iegūt informāciju par platjoslas pakalpojumu pieejamību Igaunijā.
Atveseļošanas un noturības plāns: Kopumā 208 miljoni EUR ir paredzēti digitālajiem mērķiem. Paredzams, ka atbalsts VHCN izvēršanai lauku apvidos (3. komponents “Digitālā valsts” ar 24,3 miljonu eiro budžetu) nodrošinās plašāku piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem. Saskaņā ar šo ieguldījumu ar VHCN aprīko 8.000 objektu.
EstWin projekts
Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL) 2009. gadā izveidoja Igaunijas Platjoslas attīstības fondu (ELASA), lai īstenotu projektu EstWin un dotu iespēju visām dzīvojamām mājām, uzņēmumiem un iestādēm pieslēgties nākamās paaudzes platjoslas tīklam ar pārraides ātrumu līdz 100 Mb/s. Šie ieguldījumi ir paredzēti, lai stimulētu komerciālo telekomunikāciju operatoru pēdējā jūdzes savienojumu papildinošu izvēršanu. Projekts ieviesa aptuveni 7 000 km optiskās šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklu lauku apvidos un apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 10 000 iedzīvotājiem, kur iepriekš nebija optisko tīklu un kur operatoriem nebija iepriekšēju plānu tos uzstādīt. EstWin cita starpā finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tīkla īstenotās un plānotās daļas tiek vizualizētas tiešsaistes kartē. EstWin projekts tuvojas noslēgumam, atvilces maršrutēšanas tīkls ir gandrīz pabeigts, un tikai neliela daļa no Igaunijas dienvidaustrumu daļas vēl ir jāaptver.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Igaunijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Latviešu valoda
- Igaunijas Digitālā programma 2030. gadam
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Ceļvedis ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
- Igaunija — valstu ziņojumi par sniegumu digitalizācijas jomā: savienojamība, digitālās prasmes, digitālie publiskie pakalpojumi u. c.
Igauņu valoda
Kontaktinformācija
BCO Estonia (Valsts platjoslas kompetenču birojs): Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM, Majandus-ja Kommunikatsiooniministeerium)
E-pasta adrese: Suur-Ameerika 1, 10129 Tallinn, Igaunija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 372 639 76 81 Mājas lapa
Patērētāju aizsardzības un tehniskās pārvaldes iestāde (Tarbijakaitse ja Tehnilise Järelevalve Amet)
E-pasta adrese: Sõle 23 A, Tallinn 10614, Igaunija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 372 667 2000 Mājas lapa
Igaunijas platjoslas attīstības fonds (Eesti Lairiba Arenduse Sihtasutuse)
E-pasta adrese: Harju 6, 10130 Tallinn, Igaunija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 372 6310555 Mājas lapa
Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (Eesti Infotehnoloogia ja Telekommunikatsiooni Liit)
E-pasta adrese: Lõõtsa 6, 11415 Tallinn, Igaunija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 372 6177 145 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas 2016. gadā pieņemtajā valsts platjoslas plānā ir pilnībā savienota Zviedrija, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm ir komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.
Latvija atbalsta Gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, jaunināmu uz gigabitu, pilsētām un laukiem, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekta mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi — 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par digitālo līderi, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.