Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Igaunijā
Igaunijas digitalizācijas programmā 2030. gadam galvenā uzmanība ir pievērsta digitālo publisko pakalpojumu attīstībai, kiberdrošībai un savienojamības uzlabošanai visā valstī.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Platjoslas izvēršanas procesu vada Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM, Majandus -ja Kommunikatsiooniministeerium). Ministrija ir atbildīga par platjoslas stratēģiju un tiesību aktiem.
- Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskā regulatīvā iestāde(TTJA, Tarbijakaitse ja Tehnilise Järelevalve Amet) ir valsts organizācija, kas darbojas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas administratīvajā apgabalā. Tā pārrauga un regulē tehniskos standartus un vāc tirgus datus. Iestādes mērķis ir palīdzēt īstenot valsts ekonomikas politiku, uzlabojot drošību, organizējot ierobežoto resursu lietderīgu izmantošanu un palielinot produktu uzticamību ražošanas vides, rūpniecisko iekārtu, dzelzceļa un elektronisko sakaru jomā.
- Igaunijas platjoslas attīstības fonds (ELASA, Eesti Lairiba ArenduseSihtasutuse) ir atbildīgs par EstWin projektu, optisko šķiedru kabeļu uzstādīšanu un pieslēguma punktu būvniecību.
- Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL, Eesti Infotehnoloogia ja Telekommunikatsiooni Liit) apvieno Igaunijas IKT uzņēmumus, veicina sadarbību, prezentē savu kopīgo nostāju attiecībā uz platjoslas tīklu attīstību un darbojas kā kompetences centrs.
- Informācijas sistēmu iestāde (RIA, Riigi Infosüsteemi Amet) ir Eiropas Savienības strukturālās palīdzības īstenošanas struktūra, kas pārvalda Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu platjoslas atvilces maršrutēšanas tīkla izveidē.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Igaunijas digitalizācijas programma 2030. gadam tika pieņemta 2021. gada 7. oktobrī. Stratēģija atbilst Gigabitu sabiedrības savienojamības mērķiem. Stratēģijas vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam panākt ātrdarbīgus, uzticamus un cenas ziņā pieejamus elektronisko sakaru savienojumus valstī neatkarīgi no atrašanās vietas. Lai īstenotu šo redzējumu, ir izvirzīti trīs konkrēti mērķi:
- digitālā pārvaldība, t. i., digitālo risinājumu izmantošana publiskajā sektorā,
- elektroniskie sakari, t. i., savienojamība, un
- valsts kiberdrošība.
Līdz 2030. gadam Igaunijā neatkarīgi no atrašanās vietas vajadzētu būt pieejamiem īpaši ātriem, uzticamiem un cenas ziņā pieejamiem telekomunikāciju savienojumiem, kas ļautu radīt un izmantot inovatīvus pakalpojumus. Visiem jābūt piekļuvei vismaz 100 Mb/s savienojumiem, ko var palielināt līdz 1 Gb/s. Valdība atbalstīs ļoti augstas veiktspējas piekļuves tīklu attīstību lauku apvidos, kur telekomunikāciju uzņēmumi neveic ieguldījumus konkurences apstākļos.
Atbalstu piešķirs arī a) pamatinfrastruktūras izveidei galvenajos transporta koridoros Igaunijā, nodrošinot nepārtrauktu 5G pārklājumu, b) atsevišķu dzīvojamo un uzņēmējdarbības zonu drošu pārklājumu ar 5G un c) nepieciešamajiem sagatavošanās darbiem 6G pieņemšanai, kad attiecīgā tehnoloģija nonāk tirgū.
Ar savu 5G ceļvedi Igaunija vēlētos panākt 5G savienojamību lielākajās pilsētās līdz 2023. gadam un transporta koridoros līdz 2025. gadam. Ministriju līmenī ir izveidota īpaša darba grupa 5G jautājumos. Turpinās darbs, lai novērtētu izmantošanu uzņēmējdarbībai un atrastu finansēšanas modeli 5G izvēršanai. Iestādes ir apņēmušās arī sadarboties 5G koridoros ar Latviju un Lietuvu Via Baltica projekta ietvaros. Baltijas valstis vēlas kartēt elektronisko sakaru infrastruktūru līdzās koridoram un apzināt infrastruktūras nepilnības.
Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti platjoslas attīstībai
Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulatīvā iestāde (TTJA) ir izstrādājusi centrālu kartēšanas rīku (Communications Coverage Application) par platjoslas pakalpojumu pieejamību. Tas ir interaktīvs portāls, kurā lietotāji var iegūt informāciju par platjoslas pakalpojumu pieejamību Igaunijā.
Igaunijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) atvēlēti 208 miljoni EUR (24 %) digitālajai pārveidei. Paredzams, ka visa summa tiks izlietota centieniem sasniegt digitālās desmitgades mērķus. Būtiskas investīcijas digitālajā jomā ietver 93 miljonus eiro, lai modernizētu digitālos pārvaldes pakalpojumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, 58 miljonus eiro, lai atbalstītu 230 MVU to digitālās pārkārtošanās procesā, un 24 miljonus eiro ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai lauku apvidos.
Turklāt, lai atbalstītu VHNC tīklu būvniecību lauku apvidos, laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam no ERAF ir piešķirti 45 miljoni EUR VHCN būvniecībai lauku apvidos.
EstWin projekts
Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL) 2009. gadā nodibināja Igaunijas platjoslas attīstības fondu (ELASA), lai īstenotu EstWin projektu un dotu visām dzīvojamām mājām, uzņēmumiem un iestādēm iespēju pieslēgties nākamās paaudzes platjoslas tīklam ar pārraides ātrumu līdz 100 Mb/s. Šīs investīcijas ir paredzētas, lai stimulētu komerctelekomunikāciju operatoru pēdējā jūdzes savienojumu papildu izvēršanu. Projektā tika izvērsti aptuveni 7 000 km optiskās šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklu lauku apvidos un apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 10,000 iedzīvotāju, kur iepriekš nebija optisko tīklu un kur operatoriem iepriekš nebija plānu tos uzstādīt. EstWin cita starpā finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Īstenotās un plānotās tīkla daļas tiek vizualizētas tiešsaistes kartē. EstWin projekts ir gandrīz pabeigts, atvilces maršrutēšanas tīkls ir gandrīz pabeigts, un tikai neliela daļa no Igaunijas dienvidaustrumu daļas vēl ir jāaptver.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Igaunijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Igaunijas digitalizācijas programma 2030. gadam
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem 27 ES dalībvalstīs
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
Igauņu
Kontaktinformācija
BCO Estonia (valsts platjoslas kompetences birojs): Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM, Majandus-ja Kommunikatsiooniministeerium)
Adrese: Suur-Ameerika 1, 10129 Tallinn, Igaunija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 372 639 76 81 Mājas lapa
Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskā regulatīvā iestāde (Tarbijakaitse ja Tehnilise Järelevalve Amet)
Adrese: Sõle 23 A, Tallinn 10614, Igaunija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 372 667 2000 Tīmekļa vietne
Igaunijas platjoslas attīstības fonds (Eesti Lairiba Arenduse Sihtasutuse)
Adrese: Harju 6, 10130 Tallinn, Igaunija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 372 6310555 Tīmekļa vietne
Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (Eesti Infotehnoloogia ja Telekommunikatsiooni Liit)
Adrese: Lõõtsa 6, 11415 Tallinn, Igaunija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 372 6177 145 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem vismaz 100 Mb/s apmērā, un lielākā daļa mājsaimniecību līdz 2023. gadam būtu jāizmanto 1 Gb/s.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas ceļā uz gigabitu sabiedrību mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Valsts platjoslas programmā France Très Haut Débit ir noteikts mērķis līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam — optiskās šķiedras pieslēgumu visiem.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
2021. gada martā apstiprinātajā valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti leģislatīvi un regulatīvi pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.