Igaunija ir izveidojusi pamata platjoslas pārklājumu visā valstī. Igaunijas Digitālajā programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Igaunijā
Igaunijas Digitālā programma 2030. gadam ir vērsta uz digitālo publisko pakalpojumu attīstīšanu, kiberdrošību un savienojamības uzlabošanu visā valstī. Igaunijas Platjoslas plānā 2030. gadam ir aprakstītas darbības, kas veicamas, lai sasniegtu Igaunijas Digitālajā programmā 2030. gadam noteiktos mērķus.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Platjoslas izvēršanas procesu pārvalda Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM, Majandus-ja Kommunikatsiooniministeerium). Ministrija ir atbildīga par platjoslas stratēģiju un tiesību aktiem.
- Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās regulēšanasiestāde ( TTJA, Tarbijakaitse ja Tehnilise Järelevalve Amet) ir valsts organizācija, kas darbojas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas administratīvajā jomā. Tā pārrauga un regulē tehniskos standartus un vāc tirgus datus. Iestādes mērķis ir palīdzēt īstenot valsts ekonomikas politiku, uzlabojot drošību, organizējot ierobežoto resursu lietderīgu izmantošanu un palielinot produktu uzticamību ražošanas vides, rūpniecisko iekārtu, dzelzceļa un elektronisko sakaru jomā.
- Igaunijas Platjoslas attīstības fonds (ELASA, Eesti Lairiba Arenduse Sihtasutuse) ir atbildīgs par EstWin projektu, optiskās šķiedras kabeļu uzstādīšanu un pieslēguma punktu būvniecību.
- Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL, Eesti Infotehnoloogia ja Telekommunikatsiooni Liit) apvieno Igaunijas IKT uzņēmumus, veicina to sadarbību, iepazīstina ar kopējām nostājām attiecībā uz platjoslas tīkla attīstību un darbojas kā kompetences centrs.
- Informācijas sistēmu iestāde (RIA, Riigi Infosüsteemi Amet) ir Eiropas Savienības strukturālās palīdzības īstenošanas struktūra, kas pārvalda Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu platjoslas atvilces maršrutēšanas tīkla izbūvei.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Igaunijas Digitālā programma 2030. gadam tika pieņemta 2021. gada 7. oktobrī. Stratēģija atbilst Gigabitu sabiedrības savienojamības mērķiem. Stratēģijas vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam valstī panākt ātrdarbīgus, uzticamus un cenas ziņā pieejamus elektronisko sakaru savienojumus neatkarīgi no atrašanās vietas. Lai īstenotu redzējumu, ir noteikti trīs konkrēti mērķi:
- digitālā pārvaldība (t. i., digitālo risinājumu izmantošana publiskajā sektorā);
- elektroniskā saziņa (t. i., savienojamība),
- valsts kiberdrošība
Līdz 2030. gadam Igaunijā neatkarīgi no atrašanās vietas vajadzētu būt pieejamiem īpaši ātrdarbīgiem, uzticamiem un cenas ziņā pieejamiem telesakaru savienojumiem, kas ļautu radīt un izmantot inovatīvus pakalpojumus. Visiem vajadzētu būt piekļuvei savienojumiem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, ko var palielināt līdz 1 Gb/s. Valdība atbalstīs ļoti augstas veiktspējas piekļuves tīklu attīstību lauku apvidos, kur telekomunikāciju uzņēmumi neveic ieguldījumus konkurences apstākļos.
Atbalsts tiks piešķirts arī a) pamatinfrastruktūras izveidei galvenajos transporta koridoros Igaunijā, nodrošinot nepārtrauktu 5G pārklājumu, b) atsevišķu dzīvojamo un uzņēmējdarbības teritoriju drošam pārklājumam ar 5G un c) nepieciešamajiem sagatavošanās darbiem 6G ieviešanai, kad attiecīgā tehnoloģija nonāks tirgū.
Igaunijas Platjoslas plāns 2030. gadam tika publicēts 2023. gadā. Plānā ir aprakstītas darbības, kas vajadzīgas, lai sasniegtu Igaunijas Digitālajā programmā 2030. gadam noteiktos mērķus. Plānā ir sniegts pārskats par tīkla pārklājumu un Ekonomikas un komunikāciju ministrijas (MKM) plāniem atbalstīt komunikācijas infrastruktūras būvniecību tirgus nepilnību zonās 2022.–2030. gadā, kā arī nodrošināt nepārtrauktus 5G savienojumus galvenajos transporta koridoros. Plānots piešķirt valsts subsīdijas 89 miljonu euro apmērā. Turklāt, lai sasniegtu Gigabitu sabiedrības izvirzītos mērķus, valstij būs jāveic papildu ieguldījumi aptuveni EUR 200 miljonu apmērā.
Ar savu 5G ceļvedi Igaunija vēlētos panākt 5G savienojamību lielākajās pilsētās līdz 2023. gadam un gar transporta koridoriem līdz 2025. gadam. Ministriju līmenī ir izveidota īpaša darba grupa 5G jautājumos. Turpinās darbs, lai novērtētu izmantojumu uzņēmējdarbībā un atrastu 5G izvēršanas finansēšanas modeli. Iestādes ir arī apņēmušās sadarboties 5G koridoros ar Latviju un Lietuvu Via Baltica projekta ietvaros. Baltijas valstis vēlas kartēt elektronisko sakaru infrastruktūru blakus koridoram un apzināt infrastruktūras nepilnības.
Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti platjoslas attīstībai
Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās pārvaldes iestāde (TTJA) ir izstrādājusi centrālu kartēšanas rīku (paziņojumu aptvēruma lietojumprogrammu) par platjoslas pakalpojumu pieejamību. Tas ir interaktīvs portāls, kurā lietotāji var iegūt informāciju par platjoslas pakalpojumu pieejamību Igaunijā.
Igaunijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) digitālajai pārveidei ir atvēlēti 208 miljoni EUR (24 %). Paredzams, ka visa summa tiks izlietota centieniem sasniegt digitālās desmitgades mērķrādītājus. Ievērojamas digitālās investīcijas ietver 93 miljonus EUR, lai uzlabotu digitālos pārvaldes pakalpojumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, 58 miljonus EUR, lai atbalstītu 230 MVU to digitālajā pārejā, un 24 miljonus EUR, lai izvērstu ļoti augstas veiktspējas tīklus lauku apvidos.
Turklāt, lai atbalstītu VHNC tīklu būvniecību lauku apvidos, 45 miljoni EUR no ERAF ir piešķirti VHCN būvniecībai lauku apvidos laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam.
EstWin projekts
2009. gadā Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (ITL) nodibināja Igaunijas Platjoslas attīstības fondu (ELASA), lai īstenotu EstWin projektu un dotu visām dzīvojamām mājām, uzņēmumiem un iestādēm iespēju pieslēgties nākamās paaudzes platjoslas tīklam ar pārraides ātrumu līdz 100 Mb/s. Šie ieguldījumi ir paredzēti, lai veicinātu to, ka komerciālie telesakaru operatori papildus ievieš “pēdējās jūdzes” savienojumus. Projektā tika izvērsti aptuveni 7000 km optiskās šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklu lauku apvidos un apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 10 000 iedzīvotājiem, kur optiskie tīkli iepriekš nepastāvēja un kur operatoriem nebija iepriekšēju plānu tos ierīkot. EstWin cita starpā tiek finansēts no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Īstenotās un plānotās tīkla daļas ir vizualizētas tiešsaistes kartē. EstWin projekts tuvojas noslēgumam, atvilces maršrutēšanas tīkls ir gandrīz pabeigts, un vēl ir jāaptver tikai neliela daļa Igaunijas dienvidaustrumu daļas.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Igaunijā
Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu, iepazīstieties ar valstu ziņojumiem par Digital Economy & Society Index (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatīt Eiropas 5G novērošanas centra ziņojumā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
angļu
- Igaunijas Digitalizācijas programma 2030. gadam
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem ES-27
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
igauņu
Kontaktinformācija
BCO Estonia (Valsts platjoslas kompetences birojs): Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM, Majandus-ja Kommunikatsiooniministeerium)
Adrese: Suur-Ameerika 1, 10129 Tallina, Igaunija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +372 639 76 81
Tīmekļa vietne
Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās regulēšanas iestāde (Tarbijakaitse ja Tehnilise Järelevalve Amet)
Adrese: Sõle 23 A, Tallinn 10614, Estonia
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +372 667 2000
Tīmekļa vietne
Igaunijas Platjoslas attīstības fonds (Eesti Lairiba Arenduse Sihtasutuse)
Adrese: Harju 6, 10130 Tallina, Igaunija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +372 6310555
Tīmekļa vietne
Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (Eesti Infotehnoloogia ja Telekommunikatsiooni Liit)
Adrese: Lõõtsa 6, 11415 Tallina, Igaunija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 372 6177 145
Tīmekļa vietne
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, kas pieņemts 2016. gadā, ir redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit Spānijas digitālās programmas stratēģiskajām prioritātēm.
Attīstot platjoslas tīklus, Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātram internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programma un Valsts stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamībai 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Uzticamas un spēcīgas digitālās infrastruktūras paplašināšana un digitālās plaisas novēršana ir Nīderlandes digitālās infrastruktūras politikas uzmanības centrā.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Sakaru infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķrādītājus.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus, un tās mērķis ir 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitiem pilsētu un lauku teritorijās, un 5G pārklājums visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā ir paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2022.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 95 % mājsaimniecību ir gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no pieciem stratēģiskajiem virzieniem un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstītai optiskās šķiedras tīklu izvēršanai, ko atbalsta ar valsts līdzekļiem nepietiekami apkalpotām teritorijām, un vietējām pašvaldībām paredzētiem padomiem par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai padarītu Dāniju par digitālo līderi, izveidojot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas stratēģiskā pieeja ĻAVT būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti likumdošanas un regulatīvie pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Connected Bulgaria” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā ar nosaukumu Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās baltās zonas, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādei visā valstī līdz 2030. gadam.