Kopsavilkums par platjoslas attīstību Slovēnijā
Gigabitu infrastruktūras attīstības plāns 2030. gadam atbalsta gigabitu sabiedrību un digitālās desmitgades mērķus.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Slovēnijas Digitālās pārveides ministrija (Ministrstvo za digitalno preobrazbo) ir atbildīga par valsts platjoslas stratēģijas politisko satvaru un darbojas kā Platjoslas kompetences birojs (BCO).
- Komunikācijas tīklu un pakalpojumu aģentūra (Agencija za komunikacijska omrežja in storitve, AKOS) darbojas kā nacionālais telekomunikāciju regulators, veicinot un uzraugot konkurenci, pārredzamību un sakaru tīklu un tirgu turpmāko attīstību.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Slovēnijas attīstības stratēģijai 2030. gadam ir pieci galvenie pīlāri: I) iekļaujoša, veselīga, droša un atbildīga sabiedrība, ii) mācīšanās dzīvei un dzīvei, iii) augsti produktīva ekonomika, kas rada pievienoto vērtību visiem, iv) labi saglabāta dabiskā vide, v) augsts sadarbības līmenis, kompetence un pārvaldības efektivitāte.
Ekonomikas digitālās pārveides stratēģija (2022. gada janvāris) ir daļa no atveseļošanas un noturības plāna pasākumiem uzņēmumu digitālās pārveides komponenta ietvaros. Tajā aplūkotas trīs galvenās vai prioritārās jomas: I) progresīvas digitālās tehnoloģijas, kas nodrošina ekonomikas digitālo pārveidi, ii) efektīva ekosistēma konkurētspējīgai ekonomikai un iii) atvērta un ilgtspējīga sabiedrība kā digitālās ekonomikas izaugsmes pamats.
Gigabitu infrastruktūras attīstības plāna stratēģiskie mērķi līdz 2030. gadam atbilst gigabitu sabiedrības un digitālās desmitgades mērķiem:
- gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskās attīstības veicinātājiem, piemēram, skolām, kultūras iestādēm, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un digitiski intensīviem uzņēmumiem, — līdz 2025. gada beigām,
- nepārtraukts 5G tīklu pārklājums visām pilsētu teritorijām un visiem galvenajiem sauszemes transporta maršrutiem līdz 2025. gada beigām,
- Interneta piekļuve lietotājam ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, ko līdz 2025. gada beigām var modernizēt līdz gigabitu ātrumam visām lauku un pilsētu mājsaimniecībām,
- gigabitu savienojamība visām mājsaimniecībām, uzņēmumiem un citiem sociālekonomiskās attīstības veicinātājiem lauku un pilsētu teritorijās līdz 2030. gada beigām,
- visu apdzīvoto teritoriju16 pārklājums ar 5G tīklu līdz 2030. gada beigām.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Regulēšanas pasākumi: Tiek īstenoti leģislatīvi un regulatīvi pasākumi, lai veicinātu un nodrošinātu gan konkurenci, gan savlaicīgu vēlamo mērķu sasniegšanu attiecībā uz Slovēnijas platjoslas tīklu paplašināšanu. To mērķis ir uzlabot regulējuma paredzamību un likvidēt šķēršļus ieguldījumiem, padarot Slovēniju pievilcīgāku ieguldītājiem. Ir pieejams publisks pārskats par operatīvajiem datiem.
- Platjoslas kartēšana: Uzraudzības un kartēšanas iestāde (Geodetska uprava Republike Slovenije) izstrādā infrastruktūras kartēšanas rīku PROSTOR. Kartēšanas sistēma attēlo datu grafisko formu par kanāliem, kabeļiem, mezgliem, bāzes stacijām utt. Sistēma apkopo datus par elektronisko sakaru operatoru iekārtām, galvenokārt izmantoto tīklu atrašanās vietu un veidu. Iedzīvotāji var pārbaudīt operatoru nodrošināto platjoslas pakalpojumu pieejamību.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti
- Valsts atbalsts (īpašas darbības — ERAF un ELFLA): Saskaņā ar nākamās paaudzes platjoslas tīkla attīstības plānu līdz 2020. gadam kopējās aplēstās platjoslas attīstības izmaksas saskaņā ar mērķiem ir 365 miljoni EUR (publiskais un privātais finansējums). Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanas plānos 2014.–2020. gadam platjoslas izvēršanai paredzēts ES līdzekļu kopējais piešķīrums 72,5 miljonu euro apmērā.
- Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) ir paredzētas investīcijas savienojamībā (30 miljoni EUR), lai pārvarētu digitālo plaisu. Plāns ietver savienojamības rīkkopas ceļveža izstrādi, lai veicinātu 5G un platjoslas izvēršanu, ieviešot paraugpraksi.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Slovēnijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
- Slovēnija — valstu ziņojumi par sniegumu digitalizācijas jomā: savienojamība, digitālās prasmes, digitālie sabiedriskie pakalpojumi u. c.
Slovēņu
- Stratēģija digitalne transformacije gospodarstva 2030
- Načrt razvoja gigabitne infrastrukture do leta 2030
- Slovenska digitalna koalicija — digitalna.si
Kontaktinformācija
Slovēnijas BCO (valsts platjoslas kompetences birojs): Digitālās pārveides ministrija (Ministrstvo za digitalno preobrazbo)
Adrese: Davčna ulica 1, 1000 Ļubļana, Slovēnija
Sazināties pa e-pastu
Tīmekļa vietne
Slovēnijas Republikas Komunikācijas tīklu un pakalpojumu aģentūra (Agencija za komunikacijska omrežja in storitve Republike Slovenije)
Adrese: Stegne 7, 1000 Ļubļana, Slovēnija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 386 1 583 6300 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.