Platjosla Slovēnijā

Kopsavilkums par platjoslas attīstību Slovēnijā

Gigabitu infrastruktūras attīstības plāns 2030. gadam atbalsta Gigabitu sabiedrības 2025. gada un Digitālās desmitgades 2030. gada mērķrādītājus.

Valsts platjoslas stratēģija un politika

Atbildīgās iestādes

• Slovēnijas Digitālās pārveides ministrija (Ministrstvo za digitalno preobrazbo) ir atbildīga par valsts platjoslas stratēģijas politisko satvaru un darbojas kā Platjoslas kompetences birojs (BCO).
• Sakaru tīklu un pakalpojumu aģentūra (Agencija za komunikacijska omrežja in storitve, AKOS) darbojas kā valsts telesakaru regulators, kas veicina un uzrauga konkurenci, pārredzamību un sakaru tīklu un tirgu turpmāku attīstību.

Platjoslas attīstības galvenie mērķi

Slovēnijas attīstības stratēģijai 2030. gadam ir pieci galvenie pīlāri

1. Iekļaujoša, veselīga, droša un atbildīga sabiedrība
2. Mācīšanās dzīvei un cauri dzīvei
3. Augsti ražīga ekonomika, kas rada pievienoto vērtību visiem
4. Labi saglabāta dabiskā vide
5. Augsts sadarbības, kompetences un pārvaldības efektivitātes līmenis

Ekonomikas digitālās pārveides stratēģija (2022. gada janvāris) ir daļa no atveseļošanas un noturības plāna pasākumiem uzņēmumu digitālās pārveides komponenta ietvaros. Tā pievēršas trim galvenajām vai prioritārajām jomām:

1. Progresīvas digitālās tehnoloģijas, kas nodrošina ekonomikas digitālo pārveidi
2. Efektīva ekosistēma konkurētspējīgai ekonomikai
3. Atvērta un ilgtspējīga sabiedrība kā digitālās ekonomikas izaugsmes pamats

Gigabitu infrastruktūras attīstības plāna stratēģiskie mērķi līdz 2030. gadam atbilst gigabitu sabiedrības un digitālās desmitgades mērķrādītājiem:

• Gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskās attīstības veicinātājiem, piemēram, skolām, kultūras iestādēm, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un digitāli intensīviem uzņēmumiem, līdz 2025. gada beigām
• Nepārtraukts 5G tīklu pārklājums visām pilsētu teritorijām un visiem galvenajiem sauszemes transporta maršrutiem līdz 2025. gada beigām
• Līdz 2025. gada beigām visām lauku un pilsētu mājsaimniecībām nodrošināta piekļuve internetam ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam
• Gigabitu savienojamība visām mājsaimniecībām, uzņēmumiem un citiem sociālekonomiskās attīstības veicinātājiem lauku un pilsētu teritorijās līdz 2030. gada beigām
• Visu apdzīvoto teritoriju16 aptvērums ar 5G tīklu līdz 2030. gada beigām

Gigabitu infrastruktūras attīstības plāna papildinājumā (2023. gada marts) ir noteikti galvenie rādītāji plāna mērķu sasniegšanai. 

Stratēģijā “Digitālā Slovēnija 2030” (2023. gada marts) ir paredzēti pasākumi, lai veicinātu digitālās pārveides ātrāku attīstību visās jomās, sākot no gigabitu infrastruktūras līdz ekonomikas digitālajai pārveidei, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, virzībai uz viedu sabiedrību 5.0, kiberdrošībai, digitālajām kompetencēm un iekļaušanai.

Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai

• Tiek īstenoti leģislatīvi un reglamentējoši pasākumi, lai veicinātu un nodrošinātu gan konkurenci, gan laicīgu vēlamo mērķu sasniegšanu attiecībā uz Slovēnijas platjoslas tīklu paplašināšanu. To mērķis ir uzlabot regulējuma paredzamību un novērst šķēršļus ieguldījumiem, padarot Slovēniju pievilcīgāku ieguldītājiem. Ir pieejams operatīvu datu publisks skatījums.
• Attiecībā uz platjoslas kartēšanu infrastruktūras kartēšanas rīku PROSTOR ir izstrādājusi Mērniecības un kartēšanas iestāde (Geodetska uprava Republike Slovenije). Kartēšanas sistēma attēlo datu grafisko formu par kanāliem, kabeļiem, mezgliem, bāzes stacijām utt. Sistēma apkopo datus par elektronisko sakaru operatoru iekārtām, galvenokārt izmantoto tīklu atrašanās vietu un veidu. Iedzīvotāji var pārbaudīt operatoru nodrošinātās platjoslas pieejamību.
• Ģeoportāls AKOS ir centrālais tiešsaistes portāls, kurā var piekļūt un pārskatīt telpiskos datus, tostarp datus par elektronisko sakaru infrastruktūru, tīkla pieslēgumpunktiem, pārklājumu ar fiksētajiem un mobilajiem tīkliem, kā arī datus par plānotajiem publiskās ekonomiskās infrastruktūras izbūves projektiem.

Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti

Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) ir paredzētas investīcijas savienojamībā (30 miljoni EUR), lai pārvarētu digitālo plaisu. Plāns ietver savienojamības rīkkopas ceļveža izstrādi, lai veicinātu 5G un platjoslas izvēršanu, ieviešot paraugpraksi.

Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Slovēnijā

Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu, iepazīstieties ar valstu ziņojumiem par Digital Economy & Society Index (DESI).

Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai

Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatīt Eiropas 5G novērošanas centra ziņojumā.

Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti

angļu

• Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
• Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
• Pētījums par valstu platjoslas plāniem ES-27
• Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze

slovēņu

• Strategija digitalne transformacije gospodarstva 2030
• Načrt razvoja gigabitne infrastrukture do leta 2030
• Slovenska digitalna koalicija - latviešu valodā

Kontaktinformācija

BCO Slovenia (Valsts platjoslas kompetences birojs): Digitālās pārveides ministrija (Ministrstvo za digitalno preobrazbo)

Adrese: Davčna ulica 1, 1000 Ļubļana, Slovēnija
Sazināties pa e-pastu
Tīmekļa vietne

Slovēnijas Republikas Sakaru tīklu un pakalpojumu aģentūra (Agencija za komunikacijska omrežja in storitve Republike Slovenije)

Adrese: Stegne 7, 1000 Ļubļana, Slovēnija
Sazinieties pa e-pastu 
Tālrunis: +386 1 583 6300
Tīmekļa vietne